Vēsture, kuru drīkst lietot • IR.lv

Vēsture, kuru drīkst lietot

Amalienburgas stāsts un nākotnes vīzija dienu no dienas attīstās — tas nav vienkāršs, ar skaidru mērķi jau no paša sākuma, atzīst īpašniece Marta Gaile. Foto – Armands Kaušelis
Ilze Šķietniece

Aizputes Amalienburgas saimniece — interjera dizainere Marta Gaile — vēl ir pašā ceļa sākumā. Vairāk nekā 200 gadu senās ēkas arhitektoniskā izpēte prasīja divus gadus, tagad pamazām var ķerties pie restaurācijas. Savulaik Amalienburga bijusi muižnieku un bruņinieku ziemas rezidence, vēlāk — banka un dzīvojamā māja

Esmu priecīga, ka jūs interesē mans darbs, jo veco māju ir tik daudz! Tas ir teju pirmais teikums pēc apsveicināšanās, ko pasaka Amalienburgas īpašniece Marta Gaile. Vismaz 220 gadu vecā ēka atrodas Aizputes galvenajā ielā, netālu no daudziem zināmā mākslinieku rezidenču centra Serde. Tomēr kuplo un augumā lielo koku ieskāvums Amalienburgai ļauj palikt svešu acu neievērotai. Nemanāmai.

Pirms ēka nonāca Martas rokās, tā gadus desmit stāvēja tukša un nevienam nevajadzīga. Īpašums piederēja kādam Šrilankas pilsonim, kas to bija iegādājies tikai tādēļ, lai varētu saņemt uzturēšanās atļauju Eiropas Savienībā. Aizputē viņš ieradās vienu reizi. Apkārtne bija aizaugusi ar zāli, krūmiem un vīteņaugiem. Tagad viss ir attīrīts, sakopts un parādes pusē atnācējus priecē koši zaļš mauriņš ar pelēki krāsotām koka puķu kastēm.

Kāpēc namam dots romantiskais, bet grūti izrunājamais nosaukums Amalien­burga? Tas nāk no pirmsākumiem. Māju 19. gadsimta sākumā būvējis Jāmaiķu muižas kungs — jurists, dzejnieks un ceļojumapraksta par Kurzemi Malerische Wanderungen durch Kurland autors Ulrihs Heinrihs Gustavs fon Šlipenbahs. Viņš tai arī devis Amalienburgas vārdu — iespējams, par godu sievai Amālijai.

Pēc Šlipenbaha par Amalienburgas īpašnieku kļuva valsts padomnieks un landrāts Karls Aleksandrs fon Korfs, bet vēlāk ēka piederēja bruņinieku Osten-Sakenu dzimtai. Pagājušā gadsimta 20. gados to iegādājās Latvijas Banka, lai atvērtu Aizputes filiāli. Mainoties īpašniekiem un nosaukumiem, ēkā bankas darbojās līdz pat 90. gadu beigām.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu