Rīga, 1910. gada 18. jūnijs. Rīgas latviešu pilsonības dāmas un kungi V Vispārējo latviešu dziesmu svētku gājienā. Svētki notika neapbūvētā teritorijā tagadējās Emiļa Melngaiļa un Hanzas ielas rajonā. Fotogrāfs nezināms. Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājums
Žurnāls Domuzīme, 2023, nr. 3
Latviešu rakstnieki par Dziesmusvētkiem 150 gados
Dziesmusvētku tradīcijas veidošanās posms cieši saistīts ar latviešu rakstniecību, kurai 19. gadsimta otrajā pusē bija nozīmīga loma latviešu nācijas tapšanā un pašizpratnes veidošanā. Arī vēlākos gados par Dziesmusvētkiem presē rakstījuši daudzi literāti — gan tie, kuri mūsdienās reti pieminēti, gan zināmi klasiķi. Šis ieskats lai rada lasītājiem priekšstatu par to, kādiem vārdiem un kādu domu vadīti rakstnieki dažādos laikmetos centušies izteikt svētku saturu, gaisotni un nozīmi.
Jau kopš pirmajiem vispārējiem latviešu dziesmu svētkiem 1873. gadā lielākā daļa rakstnieku tos ataino kā latviešu nācijas pašapziņas, nacionālās identitātes nozīmīguma svētkus. Rakstnieku skaits, kuri paši piedalījušies pirmajos četros dziesmu svētkos, ir neliels, taču aprakstos viņu pieredzētais un pārdzīvotais ļauj nojaust, ko svētki nozīmēja to dalībniekiem.
