Raiņa tulkotais Fausts rada diskusijas un asu polemiku. Attēlā — fragments no E. Plātes apgāda 1898. gada izdevuma
Žurnāls Domuzīme, 2023, nr. 3
19. un 20. gadsimta mijā tika domāts par latviešu valodas pārradīšanu augstu domu izteikšanai
Latviešu tulkojumu apjoms, kas vienmēr ir pārsniedzis oriģinālliteratūras apjomu (izņemot dzejā), ir noteicis un atspoguļojis valodas vidi, valodas pārmaiņas un attīstību. Turklāt pirmos 300 gadus rakstīt latviski nozīmē tulkot latviski. Arī nacionālā literatūra lielā mērā top uz tulkojumu pamata, proti, topošie latviešu autori paši tulko un iespaidojas, izkopj žanrus un stilus, imitē ārzemju literatūras paraugus. Līdz 19. gadsimta vidum tulkojumu teksti valodas lietojuma ziņā stipri atšķiras no zemnieku valodas (cik vispār par to varam spriest). Taču 19. gadsimta vidū, kad modē nāk Anša Leitāna sentimentālie stāsti, kas lielākoties ir vācu tulkojumi, lokalizējumi un pārcēlumi, valoda tuvinās tautiskajai valodai, tā kļūst skaidrāka un vijīgāka.
