Kas ir Egils Helmanis?

Skandāliem apvītā Avena porcelāna izstāde Ogres Vēstures un mākslas muzejā šogad piesaistīja visas Latvijas uzmanību, taču pilsētas mēra Egila Helmaņa pagātnē atrodams ne mazums dīvainu darījumu un apšaubāmu partneru

Ogres mēra Egila Helmaņa darbības pēdējo mēnešu laikā pievērsušas visas valsts uzmanību un pat nonākušas Saeimas diskusiju krustugunīs. Viņa vēlme sarīkot Eiropas Savienības sankciju sarakstā esošā Krievijas oligarha Pjotra Avena kolekcijas porcelāna izstādi un vēršanās pret nepakļāvīgiem pašvaldības darbiniekiem dažiem lika viņa rīcībā saskatīt apdraudējumu gan demokrātijai, gan valsts drošībai.

Ir pēta, kas ir Egils Helmanis un kāda ir šī ietekmīgā Nacionālās apvienības politiķa pagātne.

Politiskā «aizmugure»

Helmanis darbu Ogres domē sāka 2009. gada vasarā. Pirmais numurs Visu Latvijai! un Pilsoniskās savienības sarakstā pašvaldību vēlēšanās izrādījās veiksmīgs — viņš savāca visvairāk balsu, un saraksts ieguva trīs deputātu vietas jaunajā sasaukumā.

Helmaņa vārds pilsētā bija pazīstams arī agrāk — pēc regulārajām mācībām Krievijā viņš paša dibinātajā biedrībā mācīja jauniešus tuvcīņā, kā arī vadīja mācības Ogres arodģimnāzijas skolēniem, pašvaldības un valsts policijai un Nacionālajai aizsardzības akadēmijai. Domē viņš kļuva par ilggadējā mēra Edvīna Bartkeviča (Ogres novadam) vietnieku.

Tomēr jau tajā laikā Helmaņa pagātnē bija vairāki tumši plankumi— par dalību bruņotā uzbrukumā viņš bija izslēgts no zemessardzes, aizdomās par naudas izspiešanu no politiskā konkurenta par viņu interesējās tiesībsargājošās iestādes, un viņam bija neskaidras izcelsmes 350 tūkstošu ASV dolāru parāds. Šie apstākļi gan neliedza viņam kļūt par Visu Latvijai! valdes locekli.

Jau kopš sākuma šajā partijā Helmanim ir domubiedri. Piemēram, 2009. gadā intervijā Latvijas Avīzei Raivis Dzintars stāstīja, ka Helmanis nesen iestājies partijas rindās un «vadīs priekšvēlēšanu kampaņu Ogres domes vēlēšanās», kā arī sūdzējās, ka pēc pievienošanās Visu Latvijai! par Helmani interesi sākot izrādīt drošības iestādes.

Kad 2013. gadā pirms pašvaldību vēlēšanām Saeimā tika skatīti likuma grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā, kas paredzētu, ka lēmumu pieņemšanā nevar piedalīties tādas personas, kam uzrādīta apsūdzība smagos vai sevišķi smagos noziegumos, Dzintars aicināja balsot pret. Savā runā viņš vairākkārt pieminēja Helmani, kam 2009. gadā tika celta apsūdzība sešu tūkstošu latu izspiešanā. Aizstāvot partijas biedru, viņš norādīja, ka šie grozījumi paredzēti vienai konkrētai personai — Aivaram Lembergam, bet tā rezultātā cietīs arī citi «nevainīgi cilvēki», kuru «likteņi tiks lauzti».

Dzintars atsaucās tieši uz Helmani, kurš «jau četrus gadus, baudot lielu vēlētāju uzticību, ir pilsētas vicemērs, un visa viņa ikdiena, viņa darbs, viss viņa laiks tiek ieguldīts darbā Ogres iedzīvotāju labā». Helmanim celto apsūdzību Dzintars sauca par «smalku provokāciju».

Tajā pašā sēdē no tribīnes uzstājās arī Andrejs Judins (Vienotība), kas norādīja, ka grozījumi nav paredzēti konkrētām personām, bet runa ir par principu. «Ja cilvēks ir apsūdzēts smagā vai sevišķi smagā noziegumā — vienalga, kāds viņam ir uzvārds —, vai, jūsuprāt, viņam ir tiesības sēdēt domē un lemt svarīgus jautājumus?» Tomēr Saeima grozījumus noraidīja.

Arī 2013. gadā Helmanis vēlēšanās ieguva vietu un turpināja strādāt par Ogres vicemēru, bet četrus gadus vēlāk tika pie mēra krēsla. Pēdējās pašvaldību vēlēšanās 2021. gadā Nacionālās apvienības saraksts Ogrē ieguva absolūtu vairākumu jeb 13 no 23 domes deputātu vietām.

Taču Helmanim ir draugi ne tikai NA rindās. Pēc visu valsti pāršalkušā skandāla par Helmaņa tikšanos ar Avenu un ieceri rīkot porcelāna izstādi, kā arī sekojošajiem konfliktiem ar Ogres muzeja darbiniekiem partija Progresīvie Saeimā iesniedza pieprasījumu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram izvērtēt Helmaņa rīcību. Parlamenta tribīnē Helmani aizstāvēt kāpa ne tikai NA, bet arī citu partiju pārstāvji. Latvija pirmajā vietā deputāte Linda Liepiņa sacīja, ka «labāku mēru kā Helmaņa kungu neesmu redzējusi». Ainārs Šlesers (LPV) stāstīja, ka «Helmanis nav izdarījis neko tādu, par ko šodien viņš būtu jāatstādina». Uzslavām pievienojās Stabilitātei! līderis Aleksejs Rosļikovs: «Helmaņa kungs ir malacis, strādā labi, viņš noteikti jāaizsargā.» Tikai astoņi deputāti nobalsoja par Progresīvo priekšlikumu.

Par attiecībām ar Helmani Ir rakstiski uzdeva jautājumus Avenam, kurš atbildēja, ka abi «satikušies un iepazinušies» 2022. gada decembrī. «Kopš 2022. gada augusta es pastāvīgi dzīvoju Latvijā, viņu interesēja mana pozīcija par karu Ukrainā, kā arī [bija] interese par manu porcelāna kolekciju un iespēju izstādīt to Ogres pilsētas svētku ietvaros. Helmaņa kungs mani uzaicināja apmeklēt Ogri, mēs satikāmies Ogres domē un apmeklējām arī Ogres bibliotēku,» skaidro Avens. Porcelāna kolekcijas izstādīšana bijusi Helmaņa iniciatīva. To pašu Ir stāsta arī Helmanis.

Sprūda apsardzē

Helmanim ir bijušas ciešas saites ar bēdīgi slaveno maksātnespējas administratoru Māri Sprūdu un viņa līdzgaitnieku, NA bijušo ģenerālsekretāru Aigaru Lūsi, kas nonākuši uz apsūdzēto sola.

Valsts amatpersonas deklarācijas un Lursoft pieejamā informācija atklāj iepriekš publiski neizskanējušus faktus. 2013. un 2014. gadā — paralēli priekšsēdētāja vietnieka darbam Ogres domē — Helmanis strādāja par apsardzes vadītāju Sprūda firmā MS. Taču pirms tam — no 2010. līdz 2012. gadam — Sprūds vairākkārt un dāsni ziedoja partijai Visu Latvijai!, kuras valdes loceklis bija Helmanis. Kopumā Sprūds partijai šajā laikā ziedoja 25,5 tūkstošus latu, liecina ieraksti KNAB partiju finanšu datubāzē.

Pēc muzeja skandāla Sprūds publiski pauda atbalstu Helmanim, tviterī rakstot, ka Helmani pazīst «personīgi», un mudināja apsvērt iespēju, ka Helmaņa tikšanās ar Avenu varētu būt saistīta ar «atbalsta risināšanu Ukrainai, ko Helmanis nevar teikt». Viņš arīdzan norādīja, ka abi snieguši palīdzību Ukrainai, lai gan Avenam ir «jāslēpj savs atbalsts Ukrainai Krievijas iekšpolitiskās situācijas dēļ».

Uz jautājumu, vai Helmanis braucienos uz Ukrainu, kurus plaši atspoguļo savā Facebook profilā, palīdz Avenam uz turieni nogādāt humāno palīdzību, Avens Ir atbild, ka sankciju dēļ viņš nevar nodarboties ar labdarību, tomēr «draugi un kolēģi no mūsu holdinga kompānijas LetterOne ziedoja 50 miljonus dažādām humanitārajām organizācijām, kas strādā Ukrainā». Par Helmaņa iesaisti šajā akcijā viņš neizsakās.

Pats Helmanis gan ir ļoti atturīgs, runājot par attiecībām ar Sprūdu. «Tajā brīdī, kad Bartkeviča kungs vēlējās mani atstāt ārpus koalīcijas un izslēgt mani no domes vadības, es kādu pusgadu biju ārpus domes, un es biju opozīcijā, un tajā laikā es piestrādāju pie Māra Sprūda apsardzē.» Šim darbam viņu esot uzrunājis kāds kolēģis, Helmanis stāsta Ir.

Vēl ciešākas saiknes ar Sprūdu ir bijušajam NA ģenerālsekretāram un Tieslietu ministrijas parlamentārajam sekretāram Lūsim — abi kopā nonākuši uz apsūdzēto sola par naudas piesavināšanos no Sprūda administrētiem uzņēmumiem. Gan Sprūda un viņa ģimenes locekļu, gan Lūša biroji atradās vienā un tajā pašā ēkā Rīgas centrā. Arī Lūsis iepriekš strādāja par maksātnespējas administratoru.

Taču Lūsim ir arī saistības ar Ogri. Būdams NA biedrs, Lūsis bija arī Ogres laikraksta Ogres Vēstis Visiem padomes priekšsēdētājs, bet viņa sieva — valdes locekle. Kopš 2006. gada Lūsis partijai (sākotnēji VL) ziedojis 70 tūkstošus eiro.

Helmanis gan ziedošanā ir bijis kūtrs — kopš 2012. gada partijai ziedojis tikai 4,5 tūkstošus eiro.

Aizdevumi un benzīna bizness

Sākot darbu domē, savā amatpersonas deklarācijā Helmanis uzrādīja 350 tūkstošu ASV dolāru parādsaistības, aizdevumos izsniegtus 97 tūkstošus latu un skaidrā naudā uzkrātu 31 tūkstoti eiro. Tomēr iepriekšējā oficiālā Helmaņa darbība, tajā skaitā uzņēmējdarbība, rada jautājumus par ievērojamās summas izcelsmi.

Lai gan 2009. gadā viņš kā vienīgos ienākumus uzrādījis domē nopelnītus astoņus tūkstošus latu, pusgada laikā pēc stāšanās amatā viņš samazinājis savas parādsaistības par 140 tūkstošiem ASV dolāru un paša izsniegto aizdevumu summa samazinājusies par vairāk nekā 40 tūkstošiem latu.

Savāda naudas plūsma vērojama arī 2010. gadā, kad viņš aizdevis 75 tūkstošus eiro — tas ir vairāk par deklarācijā norādīto ieņēmumu un uzkrājumu summu jeb 51 tūkstoti latu.

2011. gadā Helmaņa kopējā parāda summa atkal pieauga līdz 350 tūkstošiem ASV dolāru. Līdz pat šim brīdim parāda summa nav mazinājusies. Tāpat vairāk nekā 10 gadu laikā nav mazinājusies arī viņa izsniegto aizdevumu summa — 156 tūkstoši eiro.

Helmanis Ir skaidro, ka šos līdzekļus aizņēmies no «vienas kompānijas» un «privātām lietām», bet aizdevēju neatklāj. «Tur pretī jau ir aizdevumi. Es izsniedzu tālāk,» viņš norāda. Aizdevuma neatmaksāšanu jau vairāk nekā desmit gadu garumā viņš skaidro ar to, ka «pašvaldībā nav iespējas nopelnīt miljonus, lai mazinātu šo parāda summu».

Lursoft pieejamā informācija liecina, ka no 1997. gada līdz 2007. gadam Helmanis ieguldījis 28,5 tūkstošus eiro sešos dažādos uzņēmumos — degvielas mazumtirdzniecības firmās Laiks un Nulles punkts, farmaceitisko izstrādājumu mazumtirdzniecības firmā Alter, nekustamā īpašuma pārvaldīšanas firmā L.L.K, būvniecības firmā Reālbūvnieks Pluss un arhitektūras pakalpojumu firmā Pašvaldību ekonomiskās attīstības fonds. Visi uzņēmumi, izņemot pēdējo, šobrīd ir likvidēti.

Helmanis par savu uzņēmējdarbību daudz nerunā. Tomēr laiks, kurā viņš nodarbojās ar benzīna un farmaceitisko izstrādājumu tirgošanas biznesu, sakrīt ar biežajām mācībām Krievijā, kas norādītas viņa CV.

Ir vaicāja Helmanim, vai preces pārdošanai viņš ieveda no Krievijas? Viņš atzīst, ka vilcienā esot vedis benzīnu no Krievijas — «braucu kā pasažieris, un man bija 20 litru kanna, un es viņā vedu benzīnu».

Tomēr benzīna tirdzniecības uzņēmumu apgrozījums gan bija ievērojami lielāks par 20 litru benzīna kannas izmaksām. Piemēram, laikā, kad Helmanis bija firmas Laiks līdzīpašnieks (1997—1999), tās apgrozījums bija attiecīgi 163, 151 un 234 tūkstoši latu. Savukārt Nulles punkta (2000—2002) apgrozījums bija niecīgs — 199, 3200 un 2900 latu. Abu uzņēmumu norādītā peļņa vienmēr bija ar mīnusa zīmi.

Lursoft pieejamā informācija liecina, ka vairāki Helmaņa benzīna tirdzniecības biznesa partneri jau ir miruši. Savukārt attiecībā uz dalību farmaceitisko izstrādājumu tirdzniecības uzņēmumā Alter Helmanis norāda, ka vedis no Krievijas «oglīti». Uzņēmuma apgrozījums 2002. gadā sasniedza 210 tūkstošus latu, 2003. — 252, bet peļņa divu gadu laikā bija 10 tūkstoši latu.

Radu un draugu īpašumi

Sevišķu uzmanību piesaista arī īpašumi, kas nonākuši Helmaņa rīcībā.

2,2 tūkstošu kvadrātmetru plašā teritorija gleznainajā Ogres upes krastā, kur pašlaik dzīvo Helmanis, savulaik īpaši izdevīga darījuma rezultātā nokļuva viņa mātes īpašumā.

Iepriekš šī vieta kalpoja bērnu un jauniešu pulciņu nodrošināšanai, tomēr 2000. gada decembrī sporta apvienība Duksis, kuras komercdirektors tobrīd bija Helmanis, no Ogres pilsētas domes šo īpašumu nopirka par pieciem tūkstošiem latu, bet pēc četriem gadiem — 2004. gada februārī — tikai ar dienas starpību Helmaņa māte veica divus darījumus, katrā no tiem par 1000 latiem iegādājoties pusi no īpašuma.

Vēl pēc četriem gadiem intervijā Ogres Faktiem Helmanis stāstīja, ka tikai pēc tam, kad Duksis īpašumu bija nopircis, remonta laikā atklājies, ka ēka ir «pilnīgi sapuvusi», bet biedrībai trūcis līdzekļu ieguldījumiem, tāpēc īpašums pārdots. «Nolēmām pārdot īpašumus, lai varētu turpināt aktīvi darboties,» 2008. gadā teica Helmanis. Vēlāk šī biedrība tika pārsaukta par Patriotiskās audzināšanas un militārās tuvcīņas skolu.

Arī Helmaņa pērn mirušais tēvs 2004. gadā tika pie gandrīz 2000 kvadrātmetru plaša zemesgabala. Lai gan publiski pieejamajā zemesgrāmatas ierakstā nav norādīta darījuma cena, redzams, ka pērn janvārī tas par 75 tūkstošiem eiro pārdots.

Pēc Helmaņa tēva nāves uz trīs kopumā 140 tūkstošus eiro vērtu uzturlīgumu pamata (tie paredz, ka persona uzņemas seniora aprūpi, bet vēlāk saņem tā īpašumu) pērn Helmaņa īpašumā nonāca trīs zemesgabali, kas zemesgrāmatā bija reģistrēti uz tēva vārda.

Helmaņa tēvs 2000. gada augustā par 2,75 tūkstošiem latu nopirka zemesgabalu Ogres Tīnūžu pagastā, 2016. gada novembrī divus Meņģelē — par 21,3 un 6,7 tūkstošiem eiro. Viens no tiem ir valsts nozīmes arheoloģiskā pieminekļa teritorija, bet otrs — aizsargājamo ainavu aizsardzības zonas teritorija.

Arī automašīnas, ar kurām Helmanis iepriekš pārvietojās ikdienā, nepiederēja viņam. Piemēram, Helmaņa jaunākajā amatpersonas deklarācijā norādīts, ka viņam lietošanā bija nodota BMW X5 automašīna, kas pērn tika atdota īpašniekam.

Savukārt Ogres pašvaldības videoklipā pērn Helmanis brauc ar Toyota markas automašīnu, kas vispār neparādās viņa deklarācijā.

Krimināla pagātne

Gan savas politiskās darbības laikā, gan iepriekš Helmanis ir nonācis dažādu tiesībsargājošo iestāžu redzeslokā — pirms 30 gadiem viņš izslēgts no zemessardzes par dalību bruņotā uzbrukumā, lieta par naudas izspiešanu nonākusi vairākās tiesu instancēs, viņa darbības domē izmeklējis KNAB. Vairākas šajās darbībās iesaistītās personas ir Helmaņa kolēģi domē vai tās uzņēmumos.

Laikraksts Diena 1993. gadā rakstīja, ka 24. augusta naktī 18 cilvēku grupa no Ogres trijās ārzemju marku automašīnās devusies uz Talsu rajonu kārtot «personiskus rēķinus». Šo cilvēku vidū — 10 bruņoti zemessargi, to skaitā Helmanis un tagādējais Ogres pašvaldības izpilddirektors Pēteris Špakovskis. Viņu mērķis bija uzmeklēt personas, kas nedēļu iepriekš izrēķinājušies ar zemessarga A. Dombrāja brāli — Ogres rajona prokurora palīgu.

Laikraksts ziņoja, ka bruņotā grupa no Ogres piekāvuši Bokužu māju saimnieku un viņa paziņu. «Izsauktajai policijai un vietējiem zemessargiem «viesi» neesot pakļāvušies, tikai pēc pārrunām tos izdevies aizgādāt uz policiju, bet sevi atbruņot viņi tā arī nav ļāvuši.»

Rakstā minēts, ka visi desmit zemessargi atskaitīti pēc 54. Ogres zemessardzes bataljona komandiera pavēles — uzbrucēji pārkāpuši ieroču glabāšanas un nēsāšanas noteikumus, dienesta reglamentu un diskreditējuši zemessardzi. Apstākļu noskaidrošanā un dienesta izmeklēšanā iesaistījās Zemessardzes štāba galvenā inspekcija, teikts Dienā.

«Tie bija deviņdesmitie gadi, mēs kā zemessargi cīnījāmies pret bandītismu,» Ir stāsta Helmanis. «Par to, ka mēs pārāk aizrautīgi pret viņiem cīnījāmies, mūs izslēdza no zemessardzes.»

Lai gan 54. Ogres Zemessardzes bataljona komandiera pavēle par ieroču izņemšanu ir publiski pieejams dokuments, Helmanis bruņotu uzbrukumu sauc par «fantazēšanu» — par to neesot neviena tiesas sprieduma.

Savukārt pirms vairāk nekā 10 gadiem Helmanis figurēja kriminālprocesā par izspiešanu grupā. Uz apsūdzēto sola sēdās gan Helmanis, gan toreizējais Ogres televīzijas lielākais īpašnieks Artūrs Robežnieks. Prokuratūra uzskatīja, ka abi apsūdzētie no toreizējā Ogres novada domes deputāta Gunāra Kārkliņa (LSDSP) pirms pašvaldību vēlēšanām mēģinājuši izspiest naudu, lai Ogres televīzijā par deputātu netiktu demonstrēts neglaimojošs sižets. Lai gan katram pirmajā instancē tika piemērots 38 tūkstošu eiro naudas sods, Augstākā tiesa 2021. gadā viņus tomēr attaisnoja.

Jau pēc apsūdzības izvirzīšanas — 2015. gada septembrī — Robežnieks sāka darbu Ogres novada pašvaldības aģentūras Ogres komunikācijas iepirkumu komisijā un jau pēc trim gadiem kļuva par aģentūras direktora pienākumu izpildītāju. Interesanti, ka arī Robežnieka amatpersonas deklarācija atklāj vairāku simtus «iestrēgušu» tūkstošu — pirms darba sākšanas domē aizdevumos viņš izsniedzis gandrīz 400 tūkstošus eiro, un šī summa saglabājas nemainīga arī pēdējā publicētajā deklarācijā par 2021. gadu.

Savukārt 2019. gadā aizdomās par vairākiem likumpārkāpumiem — par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, krāpšanu un dokumentu viltošanu — KNAB veica kratīšanu Ogres novada domē un īslaicīgi aizturēja Helmani. Vēlāk kriminālprocess izbeigts, taču pērn KNAB jau atkal veica kratīšanu Ogres domē aizdomās par Eiropas Savienības finansētu projektu.

Mācījis specdienestus

Helmaņa tuvcīņas prasmes, ko viņš apguvis Krievijā, agrāk augsti novērtētas militārajā vidē — par viņu atzinīgi izteikušās vairākas augstas militārpersonas, to vidū Igors Rajevs, kas kopš 2022. gada ir Apvienotā saraksta deputāts Saeimā.

Pirms vairāk nekā desmit gadiem Helmanis ekspertu vidū tika atzīts par piemērotāko instruktoru, kas palīdzēs Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS) ieviest militārās tuvcīņas sistēmu. Aizsardzības ministrijas izdotajā žurnālā Tēvijas Sargs 2010. gadā publicētā rakstā tolaik NBS Apvienotā štāba priekšnieka vietnieks pulkvedis Igors Rajevs klāstīja, ka pēc pārrunām ar Sauszemes spēkiem un bijušajiem, kā arī esošo Speciālo uzdevumu vienības komandieri, «tika izteikts atbalsts Egila Helmaņa pieredzei un pārstāvētai tuvcīņas sistēmai, kas labi pielāgojama Latvijas armijas vajadzībām». Tā gan tikšot izmantota kā papildinājums tuvcīņas pamatsistēmai, kas pārņemta no ASV Jūras spēkiem.

Savukārt tābrīža NBS Sporta kluba priekšnieks kapteinis Vents Graudiņš, komentējot militārās tuvcīņas ieviešanu Latvijā, sacīja, ka «galvenais speciālists militārajā tuvcīņā mums viennozīmīgi ir Egils Helmanis, kas par pamatu izmanto Kadočņikova metodi (Krievijā radusies militārās tuvcīņas sistēma), taču arī pārējie instruktori ir ar lielu pieredzi gan brīvajā cīņā, gan karatē un citos cīņu veidos». «Tātad mēs sākam veidot Latvijas militārās tuvcīņas sistēmu, un pirmie rezultāti mums gaidāmi ne agrāk kā pēc 3—5 gadiem.»

Par spīti augstajam novērtējumam, 2004. gadā Nacionālā aizsardzības akadēmija Helmani atlaida, samazinot darbinieku skaitu, Ir noskaidroja akadēmijā.

Helmaņa CV minēts, ka viņš ir apguvis dažādas cīņas mākslas, piemēram, tekvando, sambo u. c. Lielākoties mācības notika Krievijā. No 1996. līdz 2013. gadam Helmanis bieži apmeklējis mācības Maskavā, Sanktpēterburgā un visbiežāk — Krasnodarā. Mācījies arī Kanādā un Filipīnās.

Vēlākos gados viņš ir mācījis arī dažādu valstu specdienestus un kareivjus. Helmaņa publicētais CV liecina, ka viņš vadījis cīņas mākslas seminārus Indonēzijā, Ruandā un arī vairākos ASV štatos. Viņš turpinājis trenēt iemaņas ārzemēs arī pēc kļūšanas par Ogres mēru. Piemēram, 2017. gadā dodoties uz Austrāliju.

Helmaņa izveidotā biedrība Patriotiskās audzināšanas un militārās tuvcīņas skola 2010. gadā ieguva sabiedriskā labuma organizācijas statusu. Tas ļāvis bez atlīdzības jau vairāk nekā desmit gadu garumā izmantot pašvaldībai piederošas telpas laikā, kad Helmanis strādāja Ogres domē.

Sabiedriskā labuma organizācijas statusa dēļ 2010. gadā biedrība tika atbrīvota no telpu nomas maksas un komunālo pakalpojumu maksas pašvaldības īpašumā Dziednīca. Telpas treniņiem biedrība turpināja izmantot arī pēc šī statusa zaudēšanas 2012. gadā — tāpēc Dziednīca vērsās ar iesniegumu domē. 2013. gadā sabiedriskā labuma organizācijas statuss tika atjaunots. Ar vairākiem līgumu pagarinājumiem telpas joprojām ir biedrības rīcībā.

Jāatzīmē, ka pirms tam Helmaņa biedrība saņēma domes finansiālu atbalstu. 2008. gadā, kad tās nosaukums vēl bija Duksis, dome tai piešķīra septiņus tūkstošus latu darbam ar riska grupas pusaudžiem.

Saiknes ar radikāļiem

Pēdējo gadu laikā Drošības policijas uzmanību vairākkārt pievērsušas militārās tuvcīņas un vēstures apvienības Tēvijas sargi aktivitātes un izteikumi sociālajos tīklos. Piemēram, 2016.—2017. gadā, kad Latvija, līdzīgi kā citas Eiropas valstis, uzņēma bēgļus no Tuvajiem Austrumiem un Āfrikas, šīs apvienības pārstāvji aktīvi vērsās pret patvēruma meklētājiem — ne tikai ar skaļiem saukļiem, bet arī grupās dodoties regulārās apgaitās uz vietām, kur šie cilvēki uzturējās, tajā skaitā uz Muceniekiem. Apvienības Facebook lapā ievietotais saturs radīja satraukumu ne tikai par naida kurināšanu, bet arī par agresiju. Piemēram, tika publicēti attēli ar galvas nociršanu.

Saites ar šo apvienību ir arī Helmanim, un tās iestiepjas jau 2008.—2009, gadā, kad viņš vadīja Tuvcīņas skolu — mācības daudzviet Latvijā tika rīkotas Tēvijas sargu telpās, kopīgi rīkotas nometnes un gājieni. Šī informācija no Tuvcīņas skolas nu jau dzēstās mājaslapas Tuvcinasskola.lv joprojām pieejama interneta vidē. Arhivētajā mājaslapā norādīto instruktoru vidū ir arī Tēvijas sargu vadītājs Jānis Sils. Arī viņš parādās NA (un sākotnēji Visu Latvijai!) ziedotāju rindās.