Katru nedēļu Latvijas mežos dodas tūkstošiem cilvēku — ieurbušies kartēs, viņi skrien pa pakalniem un dūksnājiem un mēģina nepazīstamā vietā orientēties. Arī šīm divām ģimenēm orientēšanās ir gan neatņemama iknedēļas atpūta, gan saliedēšanās pasākums
Orientēšanās kluba Siguldas takas vadītājs, aktīvs Siguldas tautas sacensību organizators un Tietoevry Banking karšu vienības vadītājs Valdis Janovs, līdzīgi kā slavenajā teicienā par Raini, savējos — sievu Karīnu un piecus bērnus — piespiedis iemīlēt mežu un orientēšanos tajā. «Mani orientēšanās sportā aizrauj piedzīvojuma sajūta, iespēja piedzīvot ko interesantu ārpus ikdienas,» viņš saka. Turklāt nekad nekas neatkārtojas, uzsver Valdis.
Lai satiktu Janovu plašo saimi, dodos uz Siguldu. Viņu māja atrodas skaistā lapkoku meža ielokā. Putni čivina tik skaļi, ka pārmāc cilvēku balsis.
Kā putni ap mani puslokā sasēžas arī visi septiņi Janovi. Cik uzmanīgi viņi izturas cits pret citu! Atnes otram krēslu, padod spilvenu, sarunājoties uzliek roku uz pleca vai draudzīgi papliķē pa muguru. Nospriežu, ka savu artavu viņu attiecībās noteikti devis arī orientēšanās sports, uz kuru reizi nedēļā — līst lietus, spīd saule vai snieg sniegs — visi dodas kopā. Jo nolemts, ka tieši tāda būs Janovu ģimenes diena — kopā. Mežā.
Katrs no bērniem piedzīvojis brīžus, kad vecāku uzspiestā iešana uz mežu šķitusi nejēdzīga un kopā būšana nevajadzīga. Taču tagad, kad jaunākie brāļi jau pārkāpuši padsmitnieku gadus, visi kā viens vecākiem saka paldies. Tikai ar laika distanci varot novērtēt, cik tāda piespiešana bijusi svarīga.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.