Prezidenta vēlēšanu rezultāts sašūpo koalīciju
Neskaidrība par koalīcijas stabilitāti bija vērojama jau pirms prezidenta vēlēšanām, taču kopš Edgara Rinkēviča ievēlēšanas ar opozīcijas balsīm spriedze partneru starpā ir tikai augusi.
Premjerministrs Krišjānis Kariņš un viņa pārstāvētā Jaunā Vienotība (JV) uzstāj uz koalīcijas paplašināšanu, lai varētu realizēt reformas izglītībā un veselībā, kā arī piesaistīt darbaspēku no ārzemēm, ratificēt Stambulas konvenciju un izpildīt Satversmes tiesas lēmumu par visu ģimeņu atzīšanu. Taču pārējie koalīcijas partneri — Apvienotais saraksts (AS) un Nacionālā apvienība (NA) — koalīcijas paplašināšanai nav gatavi.
Kamēr partijas un politiķi cits citam pārmet tirgošanos ar amatiem apmaiņā pret balsīm, bet paši savu iesaisti politiskajā tirgū noliedz, Šlesers apvaino AS pašu izvirzītā kandidāta Ulda Pīlēna nodevībā un gatavo referendumu par Saeimas atlaišanu.
ZZS apsolīta vieta?
Jau pirms prezidenta vēlēšanām izskanēja, ka apmaiņā pret opozīcijas balsīm slepus notiek sarunas par izmaiņām valdībā. Balsojumā izšķirošās balsis piederēja Zaļo un Zemnieku savienībai (ZZS), kuras atbalsts vēlēšanu uzvarētājam varētu radīt iespēju iesaistīties valdībā. Lai gan JV pārstāvji apgalvo, ka nav noslēguši nekādu vienošanos ar ZZS, tikai dažas stundas pēc Rinkēviča ievēlēšanas prezidenta amatā Kariņš preses konferencē paziņoja, ka sāks sarunas par koalīcijas paplašināšanu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.