Valērijs Trusijs ar sievu un ģimenes mīluli. Foto no personīgā arhīva
Krievija gandrīz katru dienu uzbrūk Ukrainai ar raķetēm — militārie eksperti saskaitījuši, ka no 28. aprīļa līdz 29. maijam uz Ukrainu izšautas 198 raķetes un palaists vairāk nekā 400 bezpilota lidaparātu. Visvairāk cieš Kijiva. Vietējie iedzīvotāji jau pieraduši, ka naktīs viņus pamodina trauksmes sirēnas un sprādzieni, pat prot atšķirt, vai troksnis nāk no irāņu drona Shahed vai notriekto raķešu atlūzām. Daudzi kijivieši trauksmes laikā paliek mājās, dažiem pat izdodas gulēt, kamēr darbojas pretgaisa aizsardzības sistēma.
Naktī uz 30. maiju trieciens satricināja Valērijam Trusijam (39) piederošo dzīvokli. Četros rītā Kijivas rietumu nomales mikrorajona Sofijivskas Borščahivkas nama iedzīvotāji vispirms sadzirdēja motora dūkšanu, pēc tam blīkšķi un plīstošus stiklus, kas mijās ar cilvēku kliedzieniem. Notriektā drona atlūzas nogāzās uz ēkas, pagalmā novietotajiem auto un zaļajā zonā.
Valērija dzīvoklī nebija — viņš to izīrē ģimenei ar mazu bērnu. Īrniekiem paveicās, ja neskaita pamatīgu pārbīli. Dzīvoklis palika neskarts, taču daudzstāvu ēkai nodarīti strukturāli bojājumi, izsisti daudzi logi un durvis. Taču vissvarīgākais — nebija bojāgājušo. «Es biju šokēts, kad torīt izlasīju par notikušo. Šī ir otrā reize, kad krievi uzbrūk manām mājām, tikai pirmajā reizē zaudējumi bija lielāki,» stāsta uzņēmējs.
Valērijs dzīvo Apostoloves pilsētā Dņipropetrovskas apgabalā. Jaunībā nolēma iet vectēva pēdās un kļūt par jūrnieku — mācījās Hersonas Jūrniecības koledžā un dažus gadus pat paspēja nostrādāt flotē. Kad uzzināja, ka sieva Svetlana gaida bērnu, atmeta sapņus par jūru. Kopā ar sievu izveidoja ģimenes uzņēmumu, kas nodarbojās ar apģērbu tirdzniecību, — atvēra tirdzniecības punktus vairāku citu pilsētu tirgos, kuri atrodas 50—70 km attālumā no Apostoloves.
Kad 2014. gadā Krievija anektēja Krimu un sāka karu Donbasā, Valērijs nolēma iegādāties dzīvokli Kijivā, jo ģimene uztraucās, ka krievi iebruks arī Dņipropetrovskas apgabalā. Turklāt meitai būs, kur dzīvot, ja viņa nolems studēt galvaspilsētā. Taču karadarbība «iestrēga» valsts austrumu reģionā, un Trusiji palika dzimtajā Apostolovē, kuru nolēma pamest tikai pēc pilna mēroga invāzijas.
2022. gada 24. februāra rītā Valērijs ar sievu tikko bija ieradušies no Apostoloves netālās Sofijivkas pilsētiņas tirgū, kad izdzirdēja pirmās apšaudes un steidzās atpakaļ uz mājām pie meitas. Sākumā ģimene kopā ar kaimiņiem slēpās pagrabā, bet pēc pāris dienām Valērijs nolēma aizvest ģimeni līdz Polijas robežai. Sieva un meita devās tālāk uz Vroclavu, bet Valērijs ar paziņu ieradās Ļvivā, kur viņam piedāvāja naktsmājas un brīvprātīgā darbu vietējā zivju veikalā Egersund.
«Veikalā bija aprīkojums ēdienu gatavošanai, savukārt blakus esošajā alkohola tirgū tika glabāta pārtika, kuru sagādāja ar vietējo uzņēmēju un lielo mazumtirgotāju palīdzību. Tā mēs bez maksas ēdinājām karavīrus un pārvietotos cilvēkus. Es dzīvoju veikala biroja telpās otrajā stāvā, jo dzīvokļa īre tolaik bija dārga. Maijā, kad atsāka darboties zivju tirgus, mani iecēla par sargu un noliktavas pārzini — tā tur nodzīvoju līdz 2022. gada decembra beigām,» stāsta Valērijs.
Atgriezties Apostolovē agrāk viņš nevarēja, jo jūnijā viņa dzimtās mājas pagalmā nokrita no okupētajām teritorijām palaista krievu raķete S-300 — dzīvoklim bija izsisti logi, norauts balkons, šrapneļi sadragāja mēbeles, sadzīves tehniku un virtuves iekārtu. Bojājumi bija lieli, bet naudas atjaunošanai nepietika.
Tomēr pēc dažiem mēnešiem no Polijas Ukrainā atgriezās sieva ar meitu. Divos piegājienos no Apostoloves pārveda izdzīvojušās mantas uz Ļvivu, taču pagājušajā ziemā tika pieņemts lēmums atgriezties dzimtajā Dņipropetrovskas apgabalā, par savu naudu saremontēja dzīvokli un atsāka uzņēmējdarbību.
Tagad pāris tirgojas Sofijivkā un Ņikopolē. Ir bail, it īpaši Ņikopolē, kuru krievi apšauda no okupētās teritorijas Dņepras ūdenskrātuves pretējā krastā. Agrāk tirdzniecība ritēja raitāk, jo Ņikopolē darbojās daudzas rūpnīcas, cilvēkiem bija labas algas. Tagad daudzas rūpnīcas ir izpostītas, strādnieki atlaisti, un jūtams, ka cilvēki taupa naudu.
Tajā pašā laikā uzņēmējs ķēries pie jaunas jomas — zaļās enerģijas pārdošanas. Jau pagājušā gada februārī par 13 tūkstošiem dolāru Apostolovē uzstādīja saules elektrostaciju. Tagad tā nes peļņu. Valērija apsver domu par vēl viena «rezerves» dzīvokļa iegādi tuvāk Ļvivai. «Ceru, ka krievu raķetes un droni līdz turienei netiks,» cerīgi pajoko Valērijs.
* Rakstu sērija Ukrainas kara balsis pieejama brīvpieejā, pateicoties AS Latvijas Finieris atbalstam. #KopāParUkrainu
