Atlīdzību tendences apdrošināšanas tirgū: ko mainījusi pandēmija un inflācija?

Pēdējos trīs gados esam piedzīvojuši virkni satricinājumu: Covid-19 pandēmijai sekoja Krievijas uzsāktais pilna mēroga karš Ukrainā un ārkārtīgi strauja inflācija ar milzīgu cenu kāpumu visās dzīves jomās. Kā rāda Latvijas nedzīvības apdrošināšanas tirgus līdera AAS BALTA (PZU grupa) novērojumi, kopējais apdrošināšanas tirgus ir audzis, un vairākos segmentos pat vērojams izteikts apdrošināto personu skaita pieaugums. Vienlaikus strauji mainījušies apstākļi atsevišķās nišās – piemēram, būtiski palielinājies dabas stihiju rezultātā nekustamajam īpašumam nodarīto postījumu apmērs, un inflācijas ietekmē augušas autoservisu un veselības aprūpes pakalpojumu izmaksas. Kopumā nedzīvības apdrošināšanas tirgus gada laikā piedzīvojis izaugsmi 25% apmērā.

Ceļu satiksmes drošības jomā – minimāli uzlabojumi

Covid-19 ir bijuši savi pozitīvie efekti – mājsēdes ierobežojumu dēļ cilvēkiem bija mazāka vajadzība pārvietoties, tāpēc samazinājās ceļu satiksmes negadījumu skaits. Tomēr Latvija ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo īpatsvara ziņā Eiropas Savienībā (ES) joprojām atrodas neglaimojoši augstās vietās. Kā liecina Eiropas Komisijas provizoriskie dati par ceļu satiksmes drošību 2022. gadā, Latvija ar ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo statistiku ierindojas 5. vietā, kas ir neliels uzlabojums kopš 2021. gada, kad ieņēmām 2. vietu starp visām ES dalībvalstīm.

Tomēr galvenais faktors, kas pērn ietekmēja apdrošinātāju darbu, bija straujā inflācija. OCTA un KASKO produktu cenošanā apdrošinātājiem nopietns izaicinājums bija autoservisu pakalpojumu izmaksu pieaugums, kas sekoja apkures, enerģijas, izejmateriālu un rezerves detaļu cenu kāpumam. Pērn lielākā daļa autoservisu paaugstināja darba izcenojumus: dīleru servisos bija vērojams cenu kāpums vidēji 35–50% apmērā, bet lielākais pieaugums fiksēts pat 80% apmērā. Pēcgarantijas servisos kāpums bijis vidēji ap 20%.

Nekustamais īpašums joprojām visbiežāk cieš no appludināšanas

Inflācija pamatīgi satricināja arī nekustamo īpašumu segmentu, kur divu gadu laikā būvniecības izmaksas ir augušas par trešo daļu, atspoguļojoties arī nepieciešamībā palielināt apdrošinājuma summas, lai tās atbilstu aktuālajām cenām būvniecības tirgū un būtu pietiekamas pilnīgai īpašuma atjaunošanai. Kā rāda Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, 2022. gadā vidējais būvniecības izmaksu līmenis salīdzinājumā ar 2021. gada rādītājiem Latvijā palielinājās par 19,7%. Inflācijas pieaugums 2022. gadā atspoguļojies arī vidējās īpašuma apdrošināšanas atlīdzības pieaugumā. Piemēram, ja 2021. gadā šķidruma vai tvaika noplūde, kas ir visbiežākais atlīdzību pieteikumu cēlonis nekustamajā īpašumā, izmaksāja vidēji ap 800 eiro, tad pērn – jau vairāk nekā 1000 eiro, kas ir gandrīz divreiz vairāk nekā 2019. gadā.

2022. gads iezīmējies ar to, ka būtiski audzis nekustamajam īpašumam dabas stihiju rezultātā nodarīto postījumu apjoms: salīdzinot ar 2021. gadu, atlīdzību skaits pieaudzis trīs reizes. Globālā sasilšana diemžēl ir realitāte, un, balstoties uz meteorologu prognozēm, varam pieņemt, ka jau tuvākajā dekādē arvien biežāk saskarsimies ar vētru un plūdu riskiem, kas ietekmēs arī apdrošināšanas nozari.

Kopumā pērn Latvijas iedzīvotāji izrādījuši arvien lielāku vēlmi pēc finansiālās drošības sajūtas, ko sniedz mājokļa apdrošināšana. Tā ir pozitīva tendence, kas saistāma ar kopējo iedzīvotāju dzīves līmeņa uzlabošanos, turklāt arī apdrošinātāji iegulda daudz pūļu, aktīvi izglītojot klientus gan par apdrošināšanas nozīmi, gan preventīvām darbībām, ko iespējams veikt, lai mazinātu riskus un līdz ar to arī finansiālos zaudējumus.

Ceļotāju plūsma atjaunojusies

Ceļojumu atlīdzību skaits 2022. gadā ievērojami palielinājies, jo pēc Covid-19 ierobežojumiem atsākusies aktīva ceļošana un audzis arī apdrošināto personu skaits. Salīdzinājumā ar laiku pirms pandēmijas pērn par 44% palielinājies bagāžas aizkavēšanās gadījumu skaits, divkāršojies bagāžas nozaudēšanas gadījumu skaits un četras reizes pieaudzis lidojumu aizkavēšanās apjoms, īpaši 2022. gada pirmajā pusgadā, kas skaidrojams ar lidostu un aviokompāniju personāla nespēju tikt galā ar ceļotāju plūsmu. Proti, Covid-19 laikā ceļojumu skaits saruka, un tas veicināja aviokompāniju un lidostu personāla štatu samazināšanu. Atjaunojoties aktīvai ceļošanai, lidostas un aviokompānijas nespēja īsā periodā atjaunot nepieciešamo personāla skaitu. Ceļojuma atcelšanas un pārtraukšanas atlīdzību lietu skaits, īpaši 2022. gada pirmajā pusgadā, pieauga septiņas reizes, un daļēji to joprojām veicināja saslimstība ar Covid-19.

Kopumā atlīdzību gadījumu skaits saistībā ar akūtām saslimšanām un traumām ceļojumu laikā 2022. gadā pieauga par 18%. Biežākie iemesli – pēkšņas veselības problēmas ārzemēs. Turklāt inflācija nav gājusi secen arī veselības aprūpes pakalpojumiem citviet pasaulē: cenas augušas vidēji par 17%, bet tādos ceļotāju iecienītos galamērķos kā Turcija un Ēģipte – pat līdz 50%.

Veselības apdrošināšana – joprojām svarīgākais bonuss darbiniekiem

Veselības atlīdzību skaita pieaugumu pērn galvenokārt veicinājis klientu skaita pieaugums, un būtiska loma ir plašākai pakalpojumu izmantošanai, risinot pandēmijas ierobežojumu laikā atliktas veselības problēmas.

Vienlaikus galvenais izaicinājums apdrošinātājiem arī šajā apdrošināšanas segmentā bija pakalpojumu cenu pieaugums. CSP aprēķinātie inflācijas apmēri veselības aprūpes nozarē 2022. gada decembrī, salīdzinot ar 2021. gada decembri, bija 9,7%. Tomēr populārāko pakalpojumu grupās lielākajos veselības centros Rīgā cenu kāpums bijis lielāks: maksas konsultācijas kļuvušas par aptuveni 10–30% dārgākas; diagnostiskie izmeklējumi – par 10–25% dārgāki; tādu augsto tehnoloģiju kā datortomogrāfijas, magnētiskās rezonanses, endoskopijas izmeklējumu cenas palielinājušās par 8–26%; obligātā veselības pārbaude maksā 10–50% vairāk. Ļoti līdzīga situācija ir arī reģionālajās ārstniecības iestādēs, kur pakalpojumu cenas iepriekš atpalika no Rīgas, savukārt 2022. gadā ir būtiski cēlušās, nereti sasniedzot galvaspilsētas līmeni.

Kā rāda BALTA un Norstat 2021. gada oktobrī veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja, turpina pieaugt arī uzņēmumu interese apdrošināt savus darbiniekus – lielākā daļa uzņēmumu atvēl vairāk līdzekļu polišu iegādei, lai nodrošinātu kvalitatīvus veselības apdrošināšanas pamatpakalpojumus, pie kuriem darbinieki ir pieraduši iepriekšējos gados. 88% aptaujāto darbinieku pauduši, ka viņiem ir svarīgi, vai darbavietā būs veselības apdrošināšana, un 68% to novērtē kā pašu svarīgāko papildu labumu.

Kopumā makroekonomikas prognozes šogad paredz cilvēku maksātspējas pazemināšanos, tomēr ne tik dramatiski, kā tas bijis citās krīzēs. Visticamāk, arī 2023. gadā klientu kļūs vairāk, izaugsmi piedzīvos veselības apdrošināšana, un palielināsies apdrošinājuma summas dažādos segmentos, lai tiktu līdzi inflācijas noteiktajām cenām. Kaut arī izaugsmes temps prognozējams lēnāks nekā pērn, domāju, ka arī šogad apdrošināšanas tirgus turpinās attīstīties.

 

Autors ir BALTA apdrošināšanas atlīdzību direktors