25. janvārī pasaulē nāca šā gada pirmie trīnīši — divi puisīši un meitenīte. Viņu vecāki ir Dina un Jānis Dabiņi no Dreiliņiem. «Pirmais laiks bija uz izdzīvošanas robežas. Tikai tagad sākam apzināties — lai gan ir grūti, tā ir mūsu bagātība,» gaidot Mātes dienu, saka četru bērnu mamma Dina
Dabiņu dzīvojamā istabā jūtos kā tautasdziesmā: «Pilna Māras istabiņa sīku, mazu šūpulīšu: kad to vienu kustināja, visi līdzi līgojās.» Gandrīz četrus mēnešus vecie Miks, Anna un Emīls guļ katrs savā elektriski darbināmā šūpulītī, kas ritmiski kustas un notur mazos miegā. Tiklīdz kāds iekunkstas, pie bērniņa tūlīt steidzas vecākais brālis Jānis. Te ieliek mutē izkritušo knupīti, te uzsedz noslīdējušo sedziņu vai vienkārši noglāsta vaidziņu. Neviens viņam to neliek darīt, Jānis pats uzņēmies ne tikai lielā brāļa, bet arī tādu kā aizstāvja lomu saviem brāļiem un māsai. Maija beigās puikam paliks septiņi gadi, un rudenī jāsāk skolas gaitas.
Patiesībā tieši vecākā dēla dēļ ģimene tikusi pie lielā papildinājuma. Proti — Jānis un Dina bija ieplānojuši vēl vienu mazulīti. Abi sapņoja, ka jaunpienācējs ģimenē varētu ienākt tieši uz skolas sākumu. Tad Dina varētu gan Jāni izvadāt uz skolu, gan palīdzēt tajā iejusties, gan vismaz sākumā arī ar mācībām. Neviens nedomāja, ka viena mazulīša vietā ieradīsies trīs! «Tagad šiem maniem plāniem krusts pāri. Es taču nekur netieku!» mazliet skumīgi atzīst četru bērnu mamma. Redzēs, kā būs rudenī, bet šobrīd trīnīšu aprūpe prasa visu vecāku laiku un uzmanību. Lai vecākais dēls nejustos apdalīts, vecāki uz maiņām cenšas veltīt laiku arī viņam — brauc uz baseinu, ved uz treniņiem. Jānis trenējas BMX braukšanā un pirms divām nedēļām sacensībās 34 braucēju konkurencē izcīnīja 2. vietu.
Uz jautājumu «Kā jūs tiekat galā?» Dina godīgi atbild: «Netiekam!» Ģimenei katru dienu uz maiņām palīgā nāk omes. Viņām tas ir pilna laika darbs — atbrauc no rīta deviņos, bet mājup dodas tad, kad no darba pārrodas Jānis.
Mazulīši jābaro ik pēc 3,5 stundām, un reizē apmierināt viņu izsalkumu ir īsts pārbaudījums. Sākotnēji Emīla, Annas un Mika barošana, pārģērbšana aizņēmusi aptuveni pusotru stundu. Bet jābaro ik pēc trim… Kamēr sagatavotas pudelītes, pagājusi pusstunda, brīva palikusi tikai stunda. Bija jāizlemj, kam to veltīt — miegam, pusdienām vai iešanai dušā, jo visam laika nepietika. «Viņi piedzima maziņi un ēda ļoti lēnām, ik pa laikam bija jāpabiksta, lai vispār atcerētos, ka jāēd,» stāsta Dina. Abi brālīši bija 48 centimetrus gari un svēra 2374 gramus un 2438 gramus, bet māsiņa piedzima 46 centimetrus gara un svēra 2220 gramus. Nu jau bērniņi paaugušies un arī apetīte pieņemas spēkā, tāpēc barošana aizņem krietni īsāku laiku. Protams, arī vecāki piešāvuši roku. Un tomēr ģimenes ikdiena paiet kā vāveres ritenī.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.