Mediķu atalgojuma sistēma sarežģītības ziņā līdzinās pedagogu algu finansēšanas modelim. Līdz ar to veidojas lielas atšķirības ne tikai dažādās profesijās, bet arī dažādās ārstniecības iestādēs strādājošajiem
Kamēr lielākā daļa pilsētas vēl guļ, Toms Arcimovičs (31) dodas uz darbu. Viņa maiņa Liepājas reģionālās slimnīcas Traumpunktā sākas pulksten astoņos no rīta un ilgst 24 stundas. Arcimovičs ir sertificēts traumatologs ortopēds. Esmu pieteikusies par viņa «ēnu». Kaut gan ir brīvdiena, 1. maijs, ārstam ieplānotas divas akūtas operācijas. Pārējais nav prognozējams. Siltā laikā brīvdienu statistika parasti ir skarba — vienas dežūras laikā pēc palīdzības vēršas vidēji 50 pacientu.
Šoreiz dakterim nosacīti paveicies. Diena pavēsa, un dežūra Traumpunktā paiet salīdzinoši mierīgi. Pacientu mazāk par trim desmitiem, taču viens gadījums pašā pievakarē — īpaši smags. Neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāde atved cilvēku, kurš traumu guvis alkohola reibumā. Veicot pārbaudes, atklājas, ka nepieciešama asinsvadu ķirurga palīdzība. Tāda uz vietas Liepājā nav. Nākas zvanīt uz Katastrofu medicīnas centru Rīgā un lūgt, lai ārstu ar specializētu transportu atgādā uz Liepāju. Pēc divām stundām dakteris ir klāt un operācija var sākties. Ir pusnakts. Operācija ilgst līdz pulksten diviem naktī. No rīta pēc dežūras Arcimovičs dodas uz savu nodaļu, kur turpina ierastos dienas darbus. Saraksta dokumentus, apskata stacionārā gulošos. Reizēm vēl asistē kādam kolēģim operācijā vai pieņem pacientus ambulatori. Darbdiena nereti beidzas tikai ap pulksten 16.
Lai pievērstu uzmanību veselības aprūpes sistēmas problēmām un pieprasītu politiķiem pildīt solījumus, ceturtdien, 11. maijā, mediķu organizācijas pie Saeimas organizē protestu. «Kāda alga ir skolotājiem, kāda alga ir mediķiem?» pirms dažām nedēļām retorisku jautājumu uzdeva Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece. Tas bija dienā, kad Rīgā notika skolotāju protests, aicinot politiķus mainīt attieksmi pret nozari un «mājasdarbus izpildīt laikus». Gājienā piedalījās arī aptuveni tūkstotis medicīnas nozarē strādājošo. «Gājām kopā ar skolotājiem, jo mums ļoti nepatīk, ka diskusijās par valsts budžeta sadali gadiem tiek teikts — mēs jums nevaram iedot, jo mums jādod skolotājiem. Un otrādi. Skolotājiem saka: nevar iedot, jo jādod mediķiem. Abas nozares pretnostata, bet ne izglītība, ne veselība mūsu valstī nav prioritāte,» saka Aizsilniece.
Tajā pašā laikā Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētāja vietnieks no novadiem, Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis saka: alga ārstiem ir liela. Uz komentāru, ka mediķiem šie vārdi noteikti nepatiks, viņš atbild: «Pašvaldības administrācijā neviens nesaņem tik daudz, cik ārsts. Protams, ja salīdzina ar Rīgas slimnīcām, kur ārsti pelna desmit tūkstošus eiro, mediķi reģionos saņem maz.»
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.