Ilustratīvs attēls
Drīzumā vides, sociālie un pārvaldības ziņojumi jeb ESG (environmental, social and governance) kļūs obligāti visiem uzņēmumiem Eiropas Savienībā, kuros ir vairāk nekā 250 darbinieki un kuri tiek kotēti biržā. Pārejas posms noteikts līdz 2026. gadam. Tas nozīmē, ka aizvien lielākam skaitam uzņēmumu būs nepieciešamais “zaļais pavērsiens”, lai saņemtu finansējumu no bankām vai saglabātu tirgus daļu un reputāciju. Lai gan pašlaik daudzi to uzskata par papildus priekšrocību, patiesībā videi draudzīgi biroji, oglekļa pēdas nospieduma samazināšana, aprites ekonomikas veicināšana, viedo biznesa centru veidošana un līdzīgas aktivitātes ir jaunais normālais, kas sniedz ieguvumu gan uzņēmumiem, gan darbiniekiem, kas apkaimes iedzīvotājiem un pilsētām kopumā.
Nav noslēpums, ka tuvošanās zaļajam kursam ir arī biznesa iespēja, piemēram, Igaunijā to veiksmīgi izmanto bezpilota automašīnu izstrādātāji, kopbraukšanas pakalpojumu sniedzēji, aprites ekonomikas veicinātāji u.tml. Arvien lielāku popularitāti gūst jauuzņēmumi, kas izstrādā videi draudzīgus finanšu instrumentus, ar kuru palīdzību samazināt oglekļa dioksīda emisijas vidē un nodrošināt oglekļa kredītu tirdzniecību.
Lai ilgtspējīgāki un viedāki būtu ne tikai uzņēmumi, bet arī pilsētas kopumā, atslēga ir inovatīvi biznesa centri, kuru veidošanā iniciatīva jāuzņemas visām iesaistītajām pusēm. Protams, pirmajam impulsam attiecībā uz privātīpašumu galvenokārt jānāk no īpašnieka – attīstītāja puses. Ieinteresētās puses ir ne tikai attīstītājs, bet arī aplaimē esošie uzņēmumi, kuri darbinieki ir kopienas locekļi, kā arī pati pilsēta. Viedās pilsētas ar plašiem zaļā biznesa parkiem darbojas arī kā ekonomikas un tūrisma katalizators, palielinot nodokļu ieņēmumus, bet no tā iegūst visa valsts. Spilgts piemērs ir Ülemiste City Tallinā, kas darbojas jau 18 gadus.
Patiesībā šajā laikā no biznesa parka ir izaugusi pilsēta pilsētā, kas apvieno 500 uz nākotni orientētus uzņēmumus un vairāk nekā 14 000 talantīgus darbiniekus, kas rada 1,9 miljardu eiro apgrozījumu un miljardu eiro eksporta apjomu.
Esam pārliecināti, ka zaļā kursa uzņēmējdarbība un viedie biznesa centri jeb pilsētas veidos nākotnes ekonomikas kodolu, tāpēc vēlamies dalīties ar savām zināšanām par to, kā veicināt inovācijas un piesaistīt gan līdzekļus, gan talantus. Šim nolūkam maijā jau otro reizi organizējam Ülemiste City Future Forum - starptautisku divu dienu konferenci, lai kopā ar Eiropas vadošajiem ekspertiem dažādās nozarēs dalītos ar labākās prakses piemēriem, kā veidot uz datiem balstītu biznesu, izmantot mākslīgo intelektu, ieviest zaļos risinājumus, kā arī piesaistīt un noturēt talantus.
Viedo pilsētu vide lielā mērā ir atkarīga arī no mobilitātes. Zaļā domāšana, rūpes par vidi un mākslīgais intelekts ir šīs jomas galvenie virzītājspēki, kas ietekmē mūsu un līdzcilvēku domāšanu. Attīstot viedo pilsētu mobilitāti, ir jārisina jautājumi, kas saistīti ar sabiedriskā transporta īpatsvaru, atvieglojot tā lietošanu, attīstot transportu pēc pieprasīja un padarot ērtu velosipēdu, ratiņu un skrejriteņu lietošanu. Piemēram, Tallinas nākotnes plāns ir kļūt par pilsētu ar attīstām apkaimēm, kurās viss nepieciešamais atrodas 15 minūšu attālumā. Lai sasniegtu šādus plānus, nepieciešama arī iedzīvotāju paradumu maiņa – kā motivēt atteikties no privātā auto lietošanas par labu sabiedriskajam transportam vai kopbraukšanas pakalpojumiem? Šeit talkā var nākt uzņēmumi, īstenojot dažādas kampaņas, piemēram, “Ar velosipēdu uz darbu” u.tml. Tāpat būtiski parādīt mobilitātes paradumu maiņas ietekmi uz mūsu veselību.
Jaunuzņēmumi jau tagad demonstrē lielu aktivitāti, ieviešot inovācijas, taču kopumā aug arī parasto uzņēmumu skaits, kuri iegulda inovācijās, pētniecībā un izstrādē. Tiesa, inovācijas, kas izstrādātas ar starptautiskām pētniecības grupām, joprojām ir lielo uzņēmumu priekšrocība. Ciešāka biznesa vides sadarbība ar universitātēm, vides, sociālo un pārvaldības ziņojumu nepieciešamība un sabiedrības paradumu maiņa kopumā būtiski sekmēs ne tikai uzņēmumu domāšanas maiņu, bet arī viedo biznesa parku – inovāciju pilsētiņu attīstību arī citās pilsētās.
Autore ir kompānijas Mainor valdes priekšsēdētāja
