Eiropas Savienības karogs. Foto - Edijs Pālens, LETA
Eiropas Komisija ir tikko nākusi klajā ar ilgi gaidītajiem priekšlikumiem par Eiropas Savienības (ES) fiskālo noteikumu būtisku reformu. Priekšlikumi ir izstrādāti pēc plašām debatēm un konsultācijām, kuru rezultātā martā starp ES finanšu ministriem tika panākta politiska vienošanās par reformas galvenajām aprisēm. Tagad ir pienācis laiks pārvērst šo politisko vienošanos par normatīvām izmaiņām ES kopējā ekonomiskās pārvaldības sistēmā.
Eiropas Savienības valstu ekonomikas ir dziļi integrētas, tāpēc kopīgi noteikumi ir ļoti svarīgi – tie ir savstarpējas uzticības pamats. Tas īpaši attiecas uz divdesmit valstīm, kuru valūta ir eiro. Šo pamatu nu jau ceturtdaļgadsimtu ir nodrošinājis ES Stabilitātes un izaugsmes pakts. Taču kopš pakta izstrādes pagājušā gadsimta 90. gadu beigās pasaule ir mainījusies. Šodien mēs saskaramies ar ļoti atšķirīgiem izaicinājumiem un prioritātēm, salīdzinot ar laiku, kad pakts piedzīvoja pēdējo lielo reformu pēc globālās finanšu krīzes.
Divi no šiem izaicinājumiem ir fundamentāli, un mums tiem jāpievēršas vienlaicīgi.
Pirmkārt, mūsu ekonomikai ir vajadzīgas apjomīgas investīcijas un reformas, lai īstenotu zaļo un digitālo transformāciju, stiprinātu ekonomikas konkurētspēju un palielinātu noturību, arī aizsardzības jomā. Otrkārt, valstu parāda līmenis ir ievērojami pieaudzis, īpaši pēc Covid-19 pandēmijas.
Mums ir vajadzīgas reālistiskas fiskālās konsolidācijas stratēģijas, lai pārliecinātu investorus, ka valstu parāds ir ilgtspējīgs, un uzlabotu tirgus finansējuma pieejamību publiskajām investīcijām. Tomēr mums nevajadzētu atlikt kopējo ES prioritāšu publisko finansēšanu līdz parāda samazināšanai. Abi šie procesi iet roku rokā: Eiropai ir vajadzīga reformēta ekonomiskās pārvaldības sistēma, lai nodrošinātu stabilas publiskās finanses un atbalstītu ilgtspējīgu, iekļaujošu un konkurētspējīgu ekonomiku.
Ir skaidrs, ka mums ir jāsamazina budžeta deficīts – sākot ar enerģijas subsīdiju, kas tika ieviestas Krievijas kara pret Ukrainu dēļ, pakāpenisku samazināšanu. Tomēr pieredze liecina, ka augstu valsts parāda līmeni nerada vienīgi fiskālās disciplīnas neievērošana. Tā cēlonis ir arī lēna izaugsme un konkurētspējas trūkums. Pēdējo divu gadu laikā notikusī straujā ekonomikas atlabšana, ko atbalstīja arī NextGenerationEU programma, kopā ar augsto inflāciju veicināja ES parāda attiecībā pret IKP strauju kritumu – tas samazinājās no rekordaugstajiem 90% 2020. gadā līdz 84% 2022. gadā. Lai nodrošinātu, ka parāds turpina samazināties, Eiropai ir vajadzīga gan stingrāka fiskālā politika, gan dinamiskāka ekonomika.
Tāpēc mūsu priekšlikumu mērķis ir panākt pakāpenisku, bet stabilu parāda līmeņa samazinājumu, vienlaikus veicinot ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi ar investīciju un reformu palīdzību. Šie priekšlikumi padarīs ES fiskālos noteikumus vienkāršākus, pārredzamākus un efektīvākus. Tie veicinās dalībvalstu lielāku atbildību, veidojot savus fiskālos plānus, balstoties uz kopīgiem ES noteikumiem un nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret dalībvalstīm, bet arī ņemot vērā katras valsts situāciju. Vienlaikus mēs stiprinām uzraudzības un kontroles mehānismus, lai nodrošinātu, ka valstis ievēro kopīgi pieņemtos noteikumus.
Priekšlikumi līdzsvaroti atspoguļo mūsu ilgās diskusijas ar ES dalībvalstu valdībām, Eiropas Parlamentu un citām ieinteresētajām pusēm – tās turpināsies arī nākamajos mēnešos kā daļa no ES likumdošanas procesa.
Eiropas ekonomikas interesēs būtu svarīgi pabeigt likumdošanas darbu līdz šī gada beigām, kā to norādījusi ES Padome. Tas būtu svarīgs signāls finanšu tirgiem, īpaši tagad – stingrākas monetārās politikas kontekstā. Tas sniegtu ES dalībvalstīm skaidrību par turpmāko virzību, ņemot vērā arī to, ka nākošgad tiks deaktivēta pakta vispārējā izņēmuma klauzula, kuru piemēroja pandēmijas sākumā un pagarināja pēc Krievijas agresijas pret Ukrainu. Reformētie ES fiskālie noteikumi efektīvāk atbalstīs Eiropas ekonomikas stabilitāti un izaugsmi. Strādāsim kopā, lai tas notiktu!
Autors ir Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks, Paolo Džentiloni ir Eiropas ekonomikas komisārs
