Notiks pikets par Ogres mēra Egila Helmaņa atstādināšanu

Ir redakcija
19.04.2023.

Ceturtdien, 20. aprīlī, plkst. 8.30 piketā Demokrātija ir daudz trauslāka nekā porcelāns pilsoniskās sabiedrības organizācijas un visi, kam rūp Latvijas demokrātija, pulcēsies pie Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) protesta akcijā. Protesta dalībnieki prasa VARAM ministram Mārim Sprindžukam atstādināt Ogres novada domes priekšsēdētāju Egilu Helmani.

Protesta dalībnieki aicina ministru Māri Sprindžuku izvērtēt pēc būtības priekšsēdētāja Egila Helmaņa darba tiesiskumu un atbilstību labas pārvaldības principiem, kā arī uzstāj, lai VARAM pārtrauc Ogres mēra izrēķināšanos ar Ogres Vēstures un mākslas muzeja darbiniekiem.

Ikviens, kurš nav vienaldzīgs pret Ogres mēra Egila Helmaņa izrēķināšanos ar Ogres muzeja vadību un mēģinājumu glābt sankcijām pakļauto Putina oligarhu, ir aicināts piedalīties. Pikets notiks ceturtdien, 20. aprīlī, plkst. 8.30–9.30 pie VARAM galvenās ēkas Peldu ielā 25.

Pašvaldību likuma 69. pants VARAM ministram dod domes priekšsēdētāja atstādināšanas tiesības: “Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs ar motivētu rīkojumu var atstādināt domes priekšsēdētāju no amata pienākumu pildīšanas, ja domes priekšsēdētājs nepilda vai pārkāpj ārējos normatīvos aktus vai nepilda tiesas spriedumus”.

Ogres mērs Egils Helmanis ir nepamatoti iejaucies Ogres Vēstures un mākslas muzeja darbā, uzspiežot muzejam organizēt sankcijām pakļautā Putina oligarha Pjorta Avena porcelāna izstādi, tādējādi cenšoties normalizēt šo personu Ukrainas kara apstākļos. Tiesiskais regulējums muzeju jomā skaidri iezīmē, kādas amatpersonas un kā veido muzeja saturisko darbu, un tam ir būtiska nozīme muzeja funkcijas izpildē demokrātiskā valstī 21. gadsimtā.
Pret muzeja darbiniekiem tiek izmantotas mobinga un bosinga metodes, kas parādās arī publiskajā komunikācijā. Muzeja darbinieki par tām ir ziņojuši Valsts darba inspekcijai un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam.
Ogres mēram ir jārīkojas kā krietnam saimniekam, un lēmumiem attiecībā uz muzeju bija jābūt pieņemtiem tiesiskā un demokrātiskā procesā, nevis pēc kaimiņvalsts diktatūras labākajiem paraugiem. Iebiedēšana kā metode nav pieļaujama demokrātiskā sabiedrībā. Muzeja gadījums ir vienīgais, kas pagaidām ir kļuvis sabiedrībai zināms, jo darbinieki ir uzdrīkstējušies par to publiski runāt.

Pikets Demokrātija ir daudz trauslāka nekā porcelāns ir turpinājums pirmajai atbalsta akcijai, kas notika pie Ogres Vēstures un mākslas muzeja 23. februārī pēc pirmajiem signāliem par Ogres mēra nepamatotu iejaukšanos muzeja darbā un psiholoģiska spiediena izdarīšanu uz muzeja darbiniekiem. Trīs mēnešu laikā Latvijas sabiedrības acu priekšā situācija ir dramatiski pasliktinājusies, tomēr valsts augstākās amatpersonas ir izvēlējušās nereaģēt un līdz ar to pieļaut Ogres mēra tālāku izrēķināšanos ar Ogres muzeja darbiniekiem. Par to liecina arī atklātās vēstules valsts augstākajām amatpersonām, ko parakstīja vairāk nekā 1000 Latvijas iedzīvotāji un organizācijas, neskatīšana pēc būtības un tās “futbolēšana” starp ministrijām. Ogres Vēstures un mākslas muzeja vadītāja un vairākas darbinieces spiediena rezultātā nolēmušas atstāt amatu pēc pašu vēlēšanās, līdz ar to muzejs faktiski nav strādāt spējīgs.

Aicinām ikvienu nepievērt acis uz netaisnību, cenzūras un diktatūras izpausmēm mūsu valstī, un pievienoties piketā ceturtdien, 20. aprīlī, plkst. 8.30 pie VARAM galvenās ēkas Peldu ielā 25. Kopā iestāsimies par demokrātiju visos novados un pret visatļautības sajūtas vairošanu negodprātīgiem politiķiem!

Aicinām ikvienu nepievērt acis uz pārkāpumiem! Tiesības ziņot par novērotiem pārkāpumiem ir ikvienas personas tiesības uz vārda brīvību un cilvēktiesības (sīkāk->). Trauksmes celšanas likums aizsargā ikvienu darbinieku, kurš ceļ trauksmi par iespējamiem pārkāpumiem savā darba vietā. Tikai tā mēs varam veidot tiesisku un demokrātisku sabiedrību!

Piketu organizē:

Sabiedrība par atklātību – DELNA

Domnīca Providus

Latvijas Platforma attīstības sadarbībai (LAPAS)

Latvijas Muzeju biedrība

Ogres Novada pilsoniskās sadarbības un attīstības biedrība

Ogres Attīstības biedrība

Sabiedrības līdzdalības fonds (manabalss.lv)

Laikmetīgās kultūras nevalstisko organizāciju asociācija

Satori

Līdzīgi raksti

Viedoklis Ivonne Linnstade (Yvonne Lindstad)

Vecāki zina, kas ir labākais viņu bērniem, tam jāatspoguļojas arī pirmsskolu politikā

Absolūti lielākā daļa vecāku apzinās, cik svarīga loma bērna attīstībā ir kvalitatīvai izglītībai un drošai, atbalstošai videi. Turklāt, stāsts nav tikai par skolu, tas ir svarīgi no pirmās izglītības pieredzes – pirmsskolas. Tieši vecāki vislabāk pazīst savu bērnu, viņa personības iezīmes un raksturu, spējot izvērtēt, kad vislabāk uzsākt pirmsskolas un kuru bērnudārzu izvēlēties. Ja izvēli nosaka tikai izmaksas vai pašvaldību vai valsts iestāžu noteikumi, pastāv risks, ka tas nebūs labākais iespējamais variants bērna interesēm.

Viedoklis Renārs Deksnis

Kamēr kaimiņi jau operē ar robotiem, Latvija vēl gaida lēmumu – vai atpaliksim modernajā medicīnā?

Pēdējo gadu laikā robotizētā ķirurģija pasaulē ir piedzīvojusi strauju attīstību – šobrīd tā tiek izmantota vispārējā ķirurģijā, ai uroloģijā, ginekoloģijā, torakālajā un otolaringoloģijas jeb ausu, kakla un deguna ķirurģijā.

Viedoklis Edgars Turlajs

Kāpēc Lietuva var, Igaunija varēs, bet Latvija nevar? Bardaks ar kredītsaistību datiem

Eiropas Savienības līmenī ar "patēriņa kredītu direktīvas" starpniecību ir noteiktas vispārīgās prasības, kā kredītu devējiem izvērtēt patērētāju spējas atmaksāt savas kredītsaistības. Līdz ar to, vai un kādas datu bāzes ir obligāti izmantojamas šajā procesā, katra dalībvalsts nosaka pati. Latvijā izveidotā sistēma ir vissarežģītākā Baltijā, jo informācija par personas kredītsaistībām no visiem patērētāju kreditēšanas nozares dalībniekiem faktiski "dzīvo" gan valsts, gan privātās datu bāzēs. Turklāt nevienā datu bāzē nav informācija no visiem nozares dalībniekiem.

Viedoklis Agita Balbārde

Vai ģeopolitiskie satricinājumi ir izslēguši ilgtspēju no dienaskārtības?

Klimata pārmaiņas un ilgtspējīga attīstība pēdējos gados ir bijusi viena no centrālajām tēmām politiskajā un ekonomiskajā diskusijā, taču šobrīd ir vērojama satraucoša tendence – ģeopolitiskie satricinājumi draud izslēgt no dienaskārtības tādus jautājumus kā klimatneitralitātes mērķu sasniegšana, emisiju mazināšana un ilgtspējīgi risinājumi. Svarīgi apzināties, ka ilgtspēja nav īstermiņa kampaņa, tā ir ekonomikas un sabiedrības pielāgošanās realitātei – globāls dabas resursu izsīkums, ekosistēmas degradēšanās un klimata pārmaiņas rada tiešu ietekmi uz mūsu dzīves un biznesa vides kvalitāti.