Kara balsis.* Kara šausmas datorspēlē • IR.lv

Kara balsis.* Kara šausmas datorspēlē

Starni Games vadītājs Ihors Timošenko (pa labi) un galvenais izstrādātājs Oleksandrs Sjeņins. Foto no personīgā arhīva
Mārtiņš Galenieks, speciāli Ir

Kijivas uzņēmuma Starni Games pērn izstrādātā spēle Ukrainas kara stāsti ir unikāla ar to, ka cenšas nevis radīt alternatīvu realitāti kā vairums spēļu, bet ar dokumentālu precizitāti fiksēt pavisam nesenu vēsturi. Tā sastāv no trim atsevišķiem stāstiem par kara pirmo nedēļu notikumiem Hostomeļā, Bučā un Mariupolē. Spēles sižets balstīts aculiecinieku stāstos, un tās varoņi ir parasti iedzīvotāji, kuru mērķis ir izdzīvot un izkļūt no okupācijas zonas, ja iespējams. 

«Kad sākās karš, likās, ka mums par to jāstāsta, un spēles ir tas, kā mēs mākam to darīt. Ideju pameta arī tas, ka viens no mūsu kolēģiem astoņas dienas atradās okupētajā Bučā, līdz viņam izdevās no turienes evakuēties,» stāsta uzņēmuma vadītājs Ihors Timošenko, kad sazināmies videozvanā.

Spēle veidota interaktīvas, vizuālas noveles formā, kurā spēlētājam jālasa teksts, kas papildināts ar attēliem un mūziku, un ik pa brīdim stāsta varoņa vietā jāizdara izvēles, aiz kurām slēpjas atšķirīgas sižeta līnijas. Atkorķēt pudeli, lai uzlabotu garastāvokli, vai pataupīt alkoholu brūču apstrādei nākotnē? Kā uzvesties krievu zaldātu klātbūtnē, lai tiktu no tiem vaļā? Zāles, degviela, alkohols ir būtiski resursi, kas jātaupa. Taču garastāvoklis nav mazāk svarīgs. Ja varonis zaudē cerību, viņš aiziet bojā. Tiesa, saglabāt to apstākļos, kad tiek nogalināti līdzcilvēki un apkārt valda šausmas, nav viegli.

«Varoņu vārdi ir mainīti, taču šie stāsti ir patiesi,» stāsta spēles galvenais izstrādātājs Oleksandrs Sjeņins, kurš arī piedalās mūsu sarunā. «Mēs vēlējāmies, lai tā būtu ne tikai emocionāli aizkustinoša spēle, bet lai tā paliktu arī kā dokumentāla liecība par šiem notikumiem. Spēles formāts — ka mums jārada vairākas sižeta līnijas — nozīmē, ka nevarējām vienkārši izstāstīt vienu stāstu, bija jāliek kopā vairāki, taču mēs centāmies, lai katra individuālā varoņa stāsts paliktu patiess.»

Arī spēles vizuālā noformējuma pamatā ir mākslinieciski apstrādātas dokumentālas fotogrāfijas. Izstrādātāji bijuši arī ļoti uzmanīgi, lai netiražētu dažādus pārspīlējumus, kas, runājot par šiem notikumiem, bijuši populāri Ukrainā. «Tas, ka cilvēki tika nošauti vienkārši uz ielas ar šāvienu pakausī — tas viss ir patiess un pierādīts, tāpēc tas ir iekļauts spēlē,» piebilst Ihors.

Spēle, kuras nosaukums angļu valodā ir Ukraine War Stories, pieejama bez maksas platformā Steam. Bet šobrīd uzņēmums turpina darbu pie sava galvenā produkta, ar kuru tas pelna naudu. Tā ir stratēģiska kara spēle Strategic Mind, kuras spēlētāji var komandēt armijas Otrā pasaules kara laikā. Arī to veidojot, daudz tiek pētīta un arī atspoguļota vēsture, taču spēles sižets nekādā gadījumā nav dokumentāls, saka izstrādātāji. 

Spēlei ir vairākas daļas, un šobrīd norit darbs pie pēdējās, kas veltīta Ziemas karam Somijā. Tam ir daudz līdzību ar šobrīd Ukrainā notiekošo, viņi saka.

Ja neskaita pirmo mēnesi, kad okupanti atradās dažu kilometru attālumā no Kijivas un valdīja vispārējs haoss un panika, uzņēmums turpinājis strādāt visu kara laiku. Sākumā no mājām, bet pagājušajā vasarā atgriezās birojā. Taču oktobrī viss atkal kļuvis sarežģīti. Krievija sāka bombardēt energoapgādes sistēmu, un pilsētā regulāri tika atslēgta elektrība. Tas notika pēc iepriekš zināma grafika, jo Ukrainas energouzņēmums to darīja, lai samazinātu uzbrukumu nodarītos postījumus sistēmai.

«Tas notika katru dienu uz vairākām stundām, reizēm arī divreiz dienā. Sākumā mēģinājām atkal strādāt no mājām, taču tas tik un tā bija sarežģīti. Katrā rajonā elektrība pazuda citā laikā, un mēs bieži nevarējām sazināties,» atceras Ihors. «Atrisinājām to, nopērkot dīzeļģeneratoru un atgriežoties birojā. Kopš tā laika, tiklīdz pazuda elektrība, ieslēdzām ģeneratoru un turpinājām strādāt. 

Otra problēma bija siltums. Kad atslēdza elektrību, pārstāja darboties katlumājas. Tā kā ģenerators bija par vāju, lai nodrošinātu apsildīšanu, nopirkām gāzes sildītājus. Tā nodzīvojām līdz martam. Strādājām, ģeneratoram pusi dienas klabot fonā. Tas brīžiem izklausījās, gluži kā mēs paši būtu kādā postapokaliptiskā datorspēlē. Pēdējā mēneša laikā situācija ar elektrību ir atrisinājusies un kļuvis vieglāk.»

Spēles Ukrainas kara stāsti turpinājums pagaidām nav plānots, bet tās panākumus izstrādātāji vērtē kā labus. Pašlaik tā pieejama 12 valodās, bet visvairāk lejupielādēta ASV un Ķīnā — šajās valstīs vienkārši ir visvairāk platformas Steam lietotāju. Taču negaidīti daudz ir arī lietotāju no Ukrainas, un ukraiņi, kas paši piedzīvojuši vai bijuši tuvumā spēlē parādītajiem notikumiem, tos atzīstot par patiesi un pārliecinoši atveidotiem, lepojas Oleksandrs. 

Neparasti daudz ir lietotāju no Taivānas, kur cilvēki par to interesējas, acīmredzot baiļojoties, ka kara šausmas drīz varētu sasniegt arī viņus.

* Rakstu sērija Ukrainas kara balsis pieejama brīvpieejā, pateicoties AS Latvijas Finieris atbalstam. #KopāParUkrainu

Pagaidām nav neviena komentāra

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu