Jautājums par lietu dārdzību lielā mērā ir saistīts ar atbildi uz citu jautājumu — kā pats novērtējat savu darbu?
Konsultē ekonomikas antropologs Andris Saulītis
Naudai ir ne tikai pragmatiska nozīme dažādās tās apmaiņas un apgrozības situācijās, bet arī sociāla loma. Piemēram, 2020. gada sākumā globālā sabiedrība piedzīvoja tā dēvētās «panikas pirkšanas» pieaugumu, reaģējot ne tikai uz reālu, bet arī šķietamu resursu trūkumu pandēmijas dēļ. Vispirms tas bija tualetes papīrs, tad sejas maskas, roku dezinfekcijas līdzeklis, degviela.
Šķietami nebeidzamajās krīzēs domāt par naudas vērtību nav vienkāršs uzdevums, vai tā būtu veikalā ieraudzītā biezpiena sieriņa cena vai paša darba alga un atalgojuma stabilitāte strauji mainīgajā darba tirgū. «Nauda pati par sevi nav absolūta vērtība,» skaidro ekonomikas antropologs Andris Saulītis. Viņš aicina paturēt prātā, ka patērētājs tradicionāli sākumā raugās apkārt uz to, ko pērk citi.
Skatāmies cits uz citu
Stenforda Biznesa skolas pētniekiem izdevās pierādīt, ka patērētāja izvēli būtībā nosaka divas lietas — laiks un nauda. Un bieži vien tieši laiks ir svarīgākais no tām. Jāspēj būt godīgiem pret sevi — ja būtiskākais preču izvēlē ir laiks un tā taupīšana, tad var neizdoties nonākt pie lētākās preces.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.