Sapnis par hospisa aprūpi Latvijā • IR.lv

Sapnis par hospisa aprūpi Latvijā

Ilustratīvs attēls
Annemarija Linaresa

Esmu ārste un juriste, dzimusi un izglītota ASV. Mani vecāki atstāja Latviju bēgļu gaitās un abi atsevišķi nonāca Detroitā, kur viņi iepazinās. Es uzaugu ASV latviešu sabiedrībā un tagad esmu pārcēlusies uz Rīgu, īstenot sapni – kādreiz dzīvot brīvā Latvijā.

Kopā ar vīru pārcēlos no ASV uz Rīgu 2022. gada 2. decembrī, un 20. janvārī kopā ar citiem Latvijas iedzīvotājiem piedalījos barikāžu aizstāvju atceres dienas pasākumos Doma laukumā. 1991. gada janvārī aukstā ziemā pie ugunskuru gaismas Latvijas patrioti stāvēja neapbruņoti pret padomju armiju. Toreiz bija sapnis par valsts brīvību. Tas sapnis deva ceļu Tautas frontes darbam. Tās konkrētās darbības deva ceļu Latvijas neatkarībai, brīvībai un demokrātijai.

Šodien esmu lepna par visu, ko mēs kā tauta esam izcīnījuši. Mums ir pasaules līmeņa sportisti, pasaules līmeņa arhitektūra, pasaules līmeņa tautasdziesmas, arī pasaules līmeņa restorāni. Mēs esam ziemciešu cilts. Mēs esam Lāčplēšu tauta. Mēs varam sasniegt visu, par ko sapņojam.

Es pievienojos visiem, kuriem ir sapnis attīstīt Latvijā pasaules līmeņa veselības aprūpi gan paliatīvās veselības un hospisa laukā, gan iedzīvotājiem ar hroniskām slimībām, gan pensionāriem, gan cilvēkiem ar invaliditāti. Mēs varam būt pasaules līmenī arī šeit.

Mūsu jaunpiedzimušie mīļie, dārgie zīdaiņi var gaidīt gandrīz zemāko dzīves ilgumu nekā jebkurā citā Eiropas valstī. No Latvijas zīdaiņiem lielāks procents mirst pirmā dzīves gada laikā nekā tas ir Lietuvā vai Igaunijā. No mūsu bērniem vairāk mirst pirms 14. dzimšanas dienas nekā tas ir Lietuvā un Igaunijā.

Latvijā galvenais nāves cēlonis pieaugušajiem ir sirds un asinsvadu slimības par spīti daudzajām asinsvadu stentu procedūrām Latvijā, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm. Tikai 46% iedzīvotāju uzskata savu veselību par labu (Latvijas statistikas gada grāmata 2022).

Lai gan Latvija dod zemāku procentu no valsts budžeta līdzekļiem veselības aprūpei, Latvijas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta izsaukumu skaits uz 1000 iedzīvotāju ir par 50% augstāks nekā ASV. Latvijā ir vairāk slimnīcu gultu, vairāk ārstu, vairāk hospitalizāciju uz 1000 iedzīvotājiem un arī garākas hospitalizācijas nekā ASV.

Kāpēc Latvijā nav rezultātu? Kāpēc Latvijas iedzīvotājiem nav garākas, veselīgākas dzīves nekā citās Eiropas valstīs?

Atbilde meklējama veselības apmaksas sistēmā. Patlaban pacientiem, veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem un valdībai nav vieni un tie paši stimuli. Katrs “airē” uz citu pusi.

Pacienti vēlas saņemt vislabāko iespējamo veselības aprūpi, bet ne vienmēr saprot, kas ir viņiem tiešām vajadzīgs. Veselības aprūpes sniedzēji vēlas algu, kas atspoguļo viņu darba nozīmi, un viņiem nav stimula sniegt aprūpi pēc tam, kad gada kvota ir izpildīta, turklāt viņiem nemaksā par rezultātiem. Valdības puse vēlas ietaupīt budžetu.

Izskatās, ka situācija ir bezcerīga, bet tā tas nav. Ir iespējams mainīt stimulus, lai visas puses – gan pacienti, gan veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji, gan valsts – airē kopā, vienojoties vienā dziesmā. Ja pacientiem būtu jāaizpilda anketas, vērtējot veselības pakalpojumu, un anketu dati būtu salikti kopā veselības aprūpes pacientu apmierinātības reitingā, veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem pēkšņi būtu stimuls piedāvāt laipnu, savlaicīgu pakalpojumu. Sevišķi tad, ja viņa alga daļēji būtu atkarīga no pacientu apmierinātības reitinga.

Veselības aprūpes kvalitātes salīdzināšanas sistēma, kur precīzi varētu salīdzināt vienu ārstu vai slimnīcu ar otru, un apmaksa atkal daļēji būtu saistīta ar reitingu un būtu nopietns stimuls paaugstināt veselības aprūpes kvalitāti.

Maksāt veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem par rezultātiem, nevis par pakalpojumu sniegšanu, ir būtisks stimuls.

Bet vai šīs lietas arī ietaupīs valdībai naudu?

Dalīšos mazliet ar savu pieredzi. Pirms pārvākšanās uz Latviju, strādāju kā Chief Medical Officer ASV veselības aprūpes firmā (U.S. Medical Management), kur vienlaikus nodrošinājām veselības aprūpi 30 000 – 40 000 hroniski slimiem pacientiem divpadsmit ASV štatos. Mūsu pacienti bija vieni no vissarežģītākajiem multidiagnožu pacientiem, kuru veselības aprūpe valdībai izmaksāja visdārgāk. Veselības aprūpes modelis, ko lietojām ASV, bija inovatīvs, un tā labo rezultātu dēļ daudzas citas firmas vēlāk to kopēja. Mēs piedāvājām visa veida veselības aprūpi pacienta dzīvesvietā: gan privātmājās, gan dzīvokļos, gan pansionātos, gan citviet, kur pacients uzturējās.

Hroniski slimos pacientus apmeklēja brigāde ar ārstu vai ārsta palīgu (Advanced Practice Provider) un māsas asistentu (Medical Assistant) vismaz reizi mēnesi, kā arī biežāk pēc vajadzības. Pacients arī saņēma diennakts konsultācijas no ārsta vai ārsta palīga pēc vajadzības. Brigāde piedāvāja visus vajadzīgos izmeklējumus (arī asins un urīna analīzes), injekcijas, elektrokardiogrāfiju, plaušu funkciju testus, pulsa oksimetriju, ausu tīrīšanu, izgulējumu kopšanu u.c.. Ja rentgens, ultrasonogrāfija, ehokardiogrāfijas vai doplers bija nepieciešami, mums bija atsevišķa brigāde, kas piedāvāja izmeklējumu pacientam mājās. Cita mūsu brigāde piegādāja palīglīdzekļus, vēl cita – sniedza gan medicīnas māsas, gan sociālā darbinieka, gan fizioterapeita, gan ergoterapeita, logopēda, brūču speciālista un pacientu apmācības pakalpojumus.

Specializētā Paliatīvā brigāde apmeklēja pacientus, kam bija nepieciešama paliatīvā aprūpe. Pacienti, kuriem bija sešu mēnešu vai mazāka dzīvildzes prognoze, saņēma multidisciplināru hospisa aprūpi. Hospisa komandā bija hospisa ārsts, ģimenes ārsts, medicīnas māsa, sociālais darbinieks, sēru speciālists, kapelāns, apmācīti brīvprātīgie un apkalpotājs. Katrai hospisa vienībai bija administrators un koordinators.

Tas izklausās ļoti dārgi. Nu kā tad varējām ietaupīt naudu? Mūsu dati rādīja, ka izdevām vairāk naudas par ambulatoriem pakalpojumiem nekā citi veselības aprūpes sniedzēji, bet mēs ietaupījām daudz naudas, nelietojot neatliekamo palīdzību un slimnīcas. Mēs pierādījām valdībai, ka šis modelis reāli ietaupa krietni daudz naudas. Piecos gados ietaupījām 200 miljardus dolāru, salīdzinot ar to, ko valdība iepriekš bija maksājusi. Ne tikai ietaupījām naudu, bet pierādījām, ka kvalitāte un rezultāti bija labāki, pacienti dzīvoja ilgāk un veselīgāk, pacientu apmierinātības līmenis bija augsts.

Domāju, ka Latvijā būtu iespējams radīt kaut ko inovatīvu, līdzīgu šim modelim, bet piemērotu Latvijas apstākļiem. Latvija varētu būt veselības aprūpes inovācijas līderis Eiropā.

 

Autore ir geriatre, juriste, Latviešu ārstu un zobārstu apvienības biedre

Pagaidām nav neviena komentāra

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu