Dailes teātra izrāde Kaukāziešu krīta aplis ir notikums latviešu teātrī
Pieci. Bertolta Brehta Kaukāziešu krīta aplis, ko Dailes teātrī iestudējis jauns gruzīnu viesrežisors Data Tavadze, ir viena no labākajām izrādēm šajā sezonā. Tehniska perfekcija. Sarežģīts materiāls. Lieliski aktierdarbi un satricinoša mūzika. Kā pietrūkst? Lūk, jautājums, kas neiziet no prāta.
Vācu dramaturga Bertolta Brehta (1898—1956) lugas iestudē pēc viņa paša formulētajiem episkā teātra principiem. Datas Tavadzes izrāde tam ir labs paraugs. Scenogrāfe Katevana Nadibaidze kā darbības vietu piedāvājusi tādu kā kluba zāli ar nelielu skatuvīti. Izrāde ir teātris teātrī, ko uzsver arī teatrālās aktieru pozas, maskas, izmantotie priekšmeti. Aktieri kolektīvi stāsta senu leģendu, bet konkrētos tēlos iemiesojas periodiski.
Ainas, kurās tiek izspēlēts varoņu stāsts, mijas ar komentāriem un paskaidrojumiem. Darbība vērsta uz racionālu pārdomu radīšanu skatītājos. Sižets — samērā paredzams, dramaturgs uzskata, ka skatītājs, kuru interesē sižeta fabula, nespēj analizēt notiekošā cēloņus. Brehta teātris ir sociāli un politiski aktīvs — tam jāveicina pārmaiņas sabiedrībā, nevis jābūt mākslinieciskai pašvērtībai.
Tavadze meistarīgi iemieso šos principus, un tāpēc vien iestudējums ir notikums Latvijas teātrī. Brehta lugu iestudēšanas tradīcija mums ir vārga — par īstu virsotni teātra vēsture atzīst Ādolfa Šapiro Trešās impērijas bailes un postu Jaunatnes teātrī (1985), vairāk vai mazāk veiksmīgi iestudējumi skaitāmi uz vienas rokas pirkstiem, bet lielākoties Brehts ir nozīmējis izgāšanos. Varbūt tāpēc, ka latviešu kultūrai bijusi tendence savu skatītāju, lasītāju, klausītāju pamācīt, bet Brehta lugas pašas ir ļoti didaktiskas; salaid abus kopā un — kāda tur vairs domāšana? Pāri paliek tikai vispārzināmā apnicīgs atkārtojums.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.