Paklau, vai jūs neesat noguruši par šo ziņot? Nokaitināta, taču ar skaidru vēsti pie mikrofoniem pēkšņi iznāca tumšmate džinsa jakā. Našvilas policija tikko bija noslēgusi preses konferenci pēc apšaudes skolā, kur dzīvību zaudēja seši cilvēki. 

Universitātes auditorijā, kur mēs ar kolēģiem strādājam, visos TV ekrānos pie sienas zibēja šie jaunumi un amerikāņu studentes pārsprieda, kā viņu skolās notikuši regulārie apšaudes trauksmes treniņi.

Cik ilgi mēs ļausim tam turpināties, jautāja sieviete ekrānā. Kopā ar dēlēnu viņa jūlijā izdzīvoja Neatkarības dienas apšaudē Ilinoisā, bet tagad, ciemojoties Tenesī, atkal trāpīja apšaudes tuvumā. Pērn iesaistījusies kampaņā pret triecienieročiem un uzrunājusi 130 likumdevējus, viņa tagad caur TV kamerām vērsās pie visas valsts.

Sieviete džinsa jakā bija izņēmums parastajā scenārijā, kas risinās pēc masu apšaudēm. Pilsētas galva izsaka dziļu līdzjūtību. Prezidents izsaka dziļu līdzjūtību un, ja tas ir demokrāts kā Baidens, aicina Kongresu ierobežot ieroču izplatību. Ieroču brīvības aizstāvji republikāņi izsaka dziļu līdzjūtību un atkarībā no konteksta rosina atbalstīt mentālās veselības sistēmu vai stiprināt skolu drošību, atļaujot tajās ieročus. Republikāņu kongresmenis, kura apgabalā  atrodas cietusī Našvilas skola, arī izteica līdzjūtību. Bet Ziemassvētku apsveikuma bildē viņa ģimene pozēja pie eglītes ar šautenēm. Paraksts vēstīja: jau tikai gaisotne, ko visur ienes šaujamieroči, attur no ļaunuma — tiem jāierāda goda vieta pie visa labā.

Tā tas turpinās. Šī bija jau 131. masu apšaude šogad. Kopā nošauti 59 bērni un 342 pusaudži, gandrīz tūkstotis ievainots.

Līdzīgi raksti

Sauleszaķēnu misija

Skaitlis iespaidīgs — šonedēļ iznāk žurnāla 800. numurs! Tas nozīmē, ka esam godam strādājuši 800 nedēļu garumā kopš Ir pirmā numura tālajā 2010. gada aprīlī. Un tas arī nozīmē, ka šīs 800 nedēļas esam bijuši vajadzīgi lasītājiem, jo žurnāla stiprais pamats kopš pirmsākumiem līdz pat šodienai ir tieši jūsu atbalsts. Sirsnīgs paldies par to!Jubilejas

Čekista karš

Lidmašīna nenogāzās, un Eiropas Komisijas prezidente ir sveika un vesela, taču ziņa par GPS signāla traucējumiem, kas nedēļas nogalē radīja ārkārtas situāciju viņas lidojumā no Polijas uz Bulgāriju, uzskatāmi atgādina — sabotāžas ir iecienīta Kremļa galvenā čekista metode. Uzbrukums notika laikā, kad prezidente bija devusies vizītēs uz dalībvalstīm, kas robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju, lai tieši atgādinātu Putinam, ka šo robežu sargāšana ir visas Eiropas kopējā lieta. Laikam jau viņu sadzirdēja.Aģentūra

Karš un MI

Neslēpju, ka esmu drusku apsēsta ar astoņdesmitgadniekiem. Ar to, cik radoši un neapturami spēj būt seniori, kas neņem galvā pensijas vecumu, stīvākas locītavas un citas vainas un turpina sekot savam aicinājumam. Mani interesē, kas šo spēju vairo vai nokauj. Skaistu piemēru ir gana, bet netrūkst arī tādu, par kuriem saka — viņi sevi apglabājuši vēl pirms nāves. Tāpēc garš mūžs man nešķiet diža vērtība, bet gan spēja līdz pēdējai stundiņai tikšķēt.Viens tāds

Glaimi un fakti

Sarkans paklājs un Trampa aplausi — tik diža bija Putina sagaidīšana Aļaskā, it kā būtu ieradies labākais draugs vai izcilība, ar kuru gods elpot vienu gaisu. Nav brīnums, ka interneta mīmi pēc tam sprēgāja uz velna paraušanu. Pamanīju versiju, kurā sarkanais paklājs ar prezidentiem bija «ielīmēts» kara sagrautā ielā, gar malām trūdēja krievu okupantu atstātie līķi kā Bučā. Citā bildē bija uzzīmēts Aļaskas tikšanās vēlamais iznākums — no prezidentiem vairs nebija ne miņas, bet sarkanas šļakatas sniegā liecināja, ka leduslāči nule pabeiguši gardu maltīti.Tomēr nekāds melnais h

Jaunākajā žurnālā