Ilustratīvs attēls
Marta sākumā Saeima pieņēma valsts budžetu, kas paredz naudu piešķirt arī jaunuzņēmumu ekosistēmas attīstīšanai. Lai gan finansiālais atbalsts biznesa idejas realizēšanai topošajiem uzņēmējiem ir svarīgs, manuprāt, visakūtāk Latvijas potenciālajiem jaunuzņēmējiem trūkst spējas saskatīt apkārt esošās biznesa iespējas, kā arī uzdrošināšanās izvirzīt augstus, ambiciozus un drosmīgus biznesa mērķus.
Esmu strādājis un dzīvojis vairāk nekā 20 pasaules valstīs trīs kontinentos, man ir paveicies ar iespēju iepazīt dažādu kultūru biznesa vidi un mentalitāti tieši profesionālajā aspektā. Šī pieredze un zināšanas ļāvušas paraudzīties uz biznesa attīstīšanu tepat Latvijā ar citādu skatījumu.
Vēlos līdzdalīt dažas atziņas, kas ir būtiskas jaunajiem uzņēmējiem ceļā uz Latvijas nākamā “vienradža” statusu. Pirmā un fundamentālākā – mums ir jāmaina domāšanas virziens. Vēlos iepazīstināt ar pāris piemēriem, kā to darīt, un ko varam mācīties no dažādām vietām pasaulē – pat tādām, kuras nenāk prātā pirmās, domājot par veiksmīgu biznesu.
Mācība no Āfrikas – izmantot katru iespēju
Man ir bijusi iespēja vairākus gadus strādāt Āfrikā, un nav noslēpums, ka liela daļa valstu šajā kontinentā ir ļoti nabadzīgas. Iespējams, tieši izdzīvošanas instinkts vietējos ir attīstījis superspēju – vēlmi un varēšanu katru mazāko iespēju izmantot, lai izveidotu savu rūpalu. Lielai daļai tas nav nekas liels vai grandiozs. Mūsu tradicionālajā izpratnē tas pat nešķistu kā bizness, taču būtiskākais ir, ka uzņēmējdarbības klātbūtni Āfrikā var just ik uz soļa. Piemēram, ielu tirgotāji. Lai arī tā varētu šķist necila nodarbošanās, nereti cilvēki šādi spēj nopelnīt daudz vairāk nekā, strādājot algotu darbu. Tas neizbēgami prasa saredzēt šo iespēju, atrast tai konkurētspējīgu pieeju un to īstenot. Tā ir iezīme, kuras tik ļoti pietrūkst lielai daļai Latvijas iedzīvotāju, – spēja saredzēt iespējas it visur.
Lielisks treniņš šīs superspējas attīstīšanai ir cenšanās ieraudzīt līdzcilvēku vajadzības un piedāvāt tām risinājumus. Trenējot spēju pamanīt iespējas pat nenozīmīgās situācijās, tas kļūs par ieradumu, kas var būt iedīglis lieliskai biznesa idejai. Turklāt par tik labvēlīgiem priekšnoteikumiem sava biznesa attīstībai, kādi ir Latvijā, vidējais Āfrikas valstu iedzīvotājs var tikai sapņot. Tāpēc gribu teikt, ka biznesa ideju meklēšana ir gandrīz vai latviešu pienākums.
Mācība no Āzijas – nepadoties ārējiem apstākļiem bez cīņas
Intensīvā darbā gadu pavadīju vienā no Āzijas nabadzīgākajām valstīm, Mjanmā. Lai gan gads ir īss laiks, tajā bija iespējams pagūt ne tikai no nulles ieviest telekomunikāciju risinājumu, bet arī gūt gana lielu iedvesmas devu, vērojot vietējo iedzīvotāju un uzņēmēju sīkstumu.
Mjanmā miljoniem cilvēku dzīvo zem nabadzības sliekšņa, mitinoties graustos, un kopējais izglītības līmenis ir ļoti zems. Likumsakarīgi, arī uz lielu valsts atbalstu uzņēmējdarbībā vietējie necer. Īsāk sakot, apkārtējie apstākļi un vide gandrīz vai kliedz: “Tev nav iespēju izsisties!” Par spīti tam daļa valsts zināmāko un turīgāko uzņēmēju ir sākuši no nulles – no graustiem, bez atbalsta, ar smagu darbu attīstot savu biznesa ideju. Viņi nepadevās pie pirmajām neveiksmēm un nesalūza, ieraugot pirmos riskus. Lūk, tā ir lieta, ko mācīties no Mjanmas, jo uzņēmējdarbība bez riskiem un neveiksmēm nepastāv, lai arī par kādu veiksmes stāstu mēs runātu.
Mācība no Latvijas – raudzīties globāli
Svarīga lieta, ko mācīties no Latvijas un kaimiņvalstu veiksmes stāstiem, ir sava biznesa orientēšana uz pasaules, ne tikai vietējo tirgu. Protams, tas nav vienkārši, taču nebūt ne neiespējami. Arī Latvijas pirmais “vienradzis”, līdzīgi kā manis vadītais veselības tehnoloģiju jaunuzņēmums Nutrameg, ir uzskatāms pierādījums tam, ka latvieši spēj radīt produktus, par kuriem ir interese, pieprasījums un konkurētspēja arī globālajā tirgū.
Galu galā – kāpēc Igaunija, nevis Latvija ir Eiropas “vienradžu” meka
Kāpēc mums ir tikai viens “vienradzis,” kamēr kaimiņiem Igaunijā to ir vesela virkne?
Būtiskākais no iemesliem – viņi ilgu laiku bijuši izdevīgākā pozīcijā ne tikai valsts atbalsta dēļ, bet arī tāpēc, ka igauņu pirmais “vienradzis” bija kā bāzes platforma, no kuras atsperoties tās izveidotājiem bija daudz vieglāk radīt nākamos globālos jaunuzņēmumu veiksmes stāstus. Papildus tam jau ilgu laiku pastāvošā e-rezidences programma, kas ļauj Igaunijas nepilsoņiem tiešsaistē dibināt un vadīt uzņēmumu, veicināja spēcīgas jaunuzņēmumu ekosistēmas rašanos, tādējādi ievērojami atvieglojot jaunuzņēmumu dibināšanu un ceļu uz “vienradža” statusu.
Labā ziņa ir tā, ka pašlaik, kad arī Latvijai ir savs pirmais “vienradzis” un valsts iegulda jaunuzņēmumu ekosistēmas attīstībā, esam ieguvuši lielisku atspēriena punktu nākamajiem veiksmes stāstiem un jau drīzumā varam sagaidīt jaunus Latvijas “vienradžus”!
Autors ir Nutrameg vadītājs
* Vienradži ir uzņēmumi, kuru vērtība sasniedz vienu miljardu ASV dolāru, un tie nav kotēti biržā.
