Jau piekto gadu pēc kārtas Biznesa augstskola Turība sadarbībā ar pētījumu centru SKDS noteic biznesa indeksu – indikatoru, kas raksturo uzņēmēju viedokli par uzņēmējdarbības vides stāvokli Latvijā. No pētījuma Turības biznesa indeksa 2023, kurā piedalījās 750 dažāda lieluma un nozaru uzņēmumu vadītāji no visas Latvijas, varam secināt, ka uzņēmējdarbības “temperatūra”, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, Latvijā ir uzlabojusies un kļuvusi nedaudz “siltāka”. Tas, protams, iepriecina, bet vai Latvija tik “mērenu” temperatūras kāpumu var atļauties?
Latvijas valsts un tās iedzīvotāju labklājības pamats ir ekonomikas un uzņēmējdarbības attīstība. Ilgtspējīgas ekonomikas izaugsmes nolūkos ir jāpaaugstina eksports un produktivitāte uzņēmējdarbībā un izglītības sistēmā. Tāpēc ir būtiski apzināt uzņēmējdarbības vides kavējošos faktorus, tos analizēt un rast risinājumus, skaidri definējot rīcības plānu. Ir jāsaprot – jo augstāks būs Latvijas uzņēmējdarbības vides stāvokļa vērtējuma indekss, jo zemāks būs ēnu ekonomikas apjoms.
No kopumā septiņiem izvirzītajiem kritērijiem un 16 apakškritērijiem varam apjaust noskaņojumu un reālo situāciju, kāds tas patlaban ir uzņēmēju vidū. Mērot skalā no mīnus 100 līdz plus 100, Turības biznesa indeksa vērtība, salīdzinot ar gadu iepriekš noteikto biznesa indeksu, ir uzlabojusies par 7 punktiem (no mīnus 23 pieaugusi līdz mīnus 16,3), rādītājiem visos kritērijos nedaudz uzlabojoties. Līdzīgas svārstības bijušas arī iepriekšējos gados, kas nekādu strauju ekonomisko izrāvienu Latvijai diemžēl negarantē.
Pozitīvi ietekmē gan globālie, gan pašmāju notikumi
Vispozitīvāk vērtēti tādi kritēriji kā uzņēmējdarbības uzsākšanas ātrums un vieglums situācijā, kad visi procesi šobrīd ir digitalizēti, sabiedrības attieksme pret uzņēmējiem, sakaru un interneta nodrošinājums, zinātniski tehnisko resursu nodrošinājums, pozitīvāk novērtēta arī pašvaldību ietekme uz uzņēmējdarbības attīstību attiecīgajā uzņēmēju pārstāvētajā reģionā. Viszemāko novērtējumu saņēmuši tādi kritēriji kā elektrības nodrošinājums un tā cena, darbaspēka pieejamība, ar uzņēmējdarbību saistītās likumdošanas stabilitāte, pārmērīgs administratīvais slogs, kā arī iekasēto nodokļu izlietojuma efektivitāte un caurspīdīgums. Tas nozīmē, ka uzņēmēji ir gatavi maksāt nodokļus, taču vēlas zināt, cik efektīvi un kādām vajadzībām tie tiek izlietoti. Tāpat uzņēmēji nav apmierināti, kāds laika un cilvēkresurss ir jāpielieto, lai esošo nodokļu sistēmu izprastu, administrētu un galu galā veiktu maksājumus.
Nesen veikts Ernst&Young pētījums atkārtoti apliecina, ka Lietuvā un Igaunijā nodokļu slogs darbaspēkam ir daudz mazāks nekā Latvijā, līdz ar to Latvijas uzņēmēji ir mazāk konkurētspējīgi, salīdzinot ar kaimiņiem gan iekšējā, gan ārējā tirgū. Patlaban lēmumu pieņēmēju dienaskārtībā ir jautājums par darbaspēka nodokļu pārskatīšanu, savukārt attiecībā uz citiem nodokļiem un nodevām, kas skar uzņēmējus, centrālais jautājums ir par šo nodokļu administrēšanu, kā arī par informāciju, kur šie nodokļi tālāk tiek ieguldīti.
Kas tad bijis pozitīvāka uzņēmēju vērtējuma pamatā? No vienas puses, tas saistīts ar globālajiem, ģeopolitiskajiem notikumiem, karu Ukrainā, uz kuru fona jebkura problēma šķietami kļūst mazsvarīgāka. No otras puses, uzņēmēji acīmredzot pozitīvi novērtējuši valdības sniegto atbalstu, kā arī to, ka sabiedrībā arvien vairāk rodas izpratne par uzņēmējdarbību un tās nozīmi, protams, arī dažādi tiesiskie un administratīvie procesi ir sakārtoti un atvieglināti uzņēmumiem. Taču tas nenozīmē, ka pie mums viss ir labi un varam atslābt, jo kopumā 52% uzņēmēju uzņēmējdarbības vidi Latvijā vērtējuši kā sliktu. Interesanti arī atzīmēt, ka 13% aptaujāto pozitīvi novērtē valdības darbu, taču vairāk nekā 50% norāda, ka valdība nevis palīdz, bet traucē uzņēmējiem.
No patērējošās ekonomikas uz radošo
Lai arī varam būt priecīgi par pozitīviem signāliem, jāapzinās, ka straujākai labklājības veicināšanai valstī ir nepieciešami daudz kardinālāki risinājumi – jo īpaši situācijā, kad iedzīvotāju skaits strauji turpina sarukt. Lēmumiem jābūt fokusētiem uz radošumu un prasmi dzīvot ārkārtīgi saimnieciski katru dienu. Latvijai patlaban nav cita ceļa, kā radīt vidi, kurā mēs varam racionāli un efektīvi darboties.
Finansējums attīstībai vienmēr ir nepietiekams. Tad, kad ir limitēti resursi vai nepietiekams finansējums, lietā jāliek radošums. Ne velti arvien biežāk runājam par to, ka mums ir jātiecas nevis uz patēriņa ekonomiku, bet uz radošo ekonomiku. Iespējams, šie lēmumi nebūs pozitīvi un/vai populāri, bet tendēti uz radošumu un to, kā saimnieciski dzīvot katru dienu. Man gribētos teikt, ka pašlaik no valdības puses bieži piesauktā ekonomikas transformācija, kas, piedaloties valdības pārstāvjiem, izskanēja arī Turības biznesa indeksa konferencē, ir cieši saistīta ar terminu “radošā ekonomika”, jo mēs vienkārši nevaram atļauties turpināt dzīvot un strādāt tā, kā to esam pieraduši līdz šim, piemēram, kā kļūsim pašpietiekamāki energoresursu jautājumā. Gan radošā ekonomika, gan cilvēkresursu jauda, gan efektivitāte kopumā ir rādītāju kopums, kas parāda, kā varam transformēt ekonomiku no patērējošās uz radošo.
Līdzīgi secinājumi arī pētījumā par valsts pārvaldes efektivitāti
Turības biznesa indeksā ietvertie secinājumi netieši sasaucas arī ar Biznesa augstskolas Turība mācībspēku pērn rudenī veikto pētījumu par valsts pārvaldes efektivitāti (“Valsts pārvaldes efektīva darbība konkurētspējas paaugstināšanai”), kas apliecināja, ka situācija valsts pārvaldē diemžēl ir sliktāka nekā domājām. Pētījums skaidri uzrādīja funkciju dublēšanos, pārmērīgu birokrātiju, mērījumu trūkumus, izglītības un izpratnes trūkumu par vadību un procesiem, cilvēkresursu efektivitāti. Šos pētījumus veicam nevis, lai kritizētu, bet palīdzētu valsts pārvaldei strādāt racionālāk un efektīvāk, jo no tā ir atkarīga ikviena valsts iedzīvotāja labklājība. Top valsts pārvaldes modernizācijas plāns, tādēļ ļoti ceram, ka pētījumos ietvertie secinājumi tiks ņemti vērā, veidojot Latvijas situācijai piemērotāko valsts pārvaldes modeli. Biznesa augstskola Turība arī turpmāk piedāvās zinātnē balstītus pētījumus valsts pārvaldei, lai Latvija kļūtu par labklājīgāku valsti.
Autore ir Biznesa augstskolas Turība Uzņēmējdarbības vadības fakultātes dekāne
Pagaidām nav neviena komentāra