Jaunie ministri. Mūsu nākotne ir eksportā • IR.lv

Jaunie ministri. Mūsu nākotne ir eksportā

Didzis Šmits. Foto — LETA
Aivars Ozoliņš

Jaunais zemkopības ministrs Didzis Šmits vēlas mainīt lauksaimniecības subsīdiju politiku

Jaunajam zemkopības ministram ir pieredze politikā — ir bijis partijā Jaunais laiks, iepriekšējā Saeimā ievēlēts no partijas KPV LV, pašreizējā no Apvienotā saraksta, kurā pārstāv Latvijas Zaļo partiju. Darba gaitas viņš sāka Valsts prezidenta un Saeimas drošības dienestā (1993—1997), pēc tam strādāja Ārlietu ministrijā (1997— 2004). Taču lielākā pieredze viņam lobista darbā — ir bijis Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētājs, Latvijas Zivsaimnieku asociācijas prezidents, Eiropas Krabju zvejas asociācijas prezidents, Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents.

Intervija notika 3. martā ministra kabinetā ZM ēkas 23. stāvā ar skatu uz Rīgu no putna lidojuma; Šmits pirms sarunas pajokoja, ka kļuvis par ministru «skata pēc».

Kāpēc zemkopības ministrs esat tieši jūs?
Tāda bija Apvienotā saraksta izvēle, kad, kā saka, rulete iegriezās, ka Zemkopības ministrija ir mūsu atbildībā, kas bija Krišjāņa Kariņa piedāvājums. Tad mēs iekšēji nokļuvām pie secinājuma, ka es esmu varbūt vispiemērotākais. Es tomēr šo māju zinu gadus piecpadsmit kā Zivrūpnieku savienības bijušais vadītājs. Šajā mājā ir trīs nozares — lauksaimniecība, mežsaimniecība, zivsaimniecība —, un vismaz vienā es kaut ko saprotu. (Smejas.) Zinu arī cilvēkus, tāpēc man nevajadzēja iesildīšanās periodu, varēju diezgan ātri ķerties klāt darbiem.

Kuras uzskatāt par vissvarīgākajām prioritātēm jaunajā amatā?
Neteikšu, ka zivsaimniecībā nav izaicinājumu, taču tie ir mazāki, salīdzinot ar lauksaimniecību un mežsaimniecību. Bet pateikt, kurā ir vairāk — mežos vai laukos —, būtu sarežģīti. Es teiktu, ka abās ir milzīgi izaicinājumi, kas saistās ar jauno klimata neitralitātes un Zaļā kursa politiku. Zem šiem lozungiem Eiropas Savienībā ir ļoti daudz pretrunu, ar kurām mums arī nacionāli jātiek galā. Esmu vairākkārt teicis, ka mums vajag lielu diskusiju, kā mēs saliekam savu nacionālo plānu, lai izejam ar plusu, nevis mīnusu gan lauksaimniecībā, gan mežsaimniecībā. Tur ir milzīgi izaicinājumi. Piemēram, mums ir strauji jāizstrādā koksnes izmantošanas stratēģija visam, ko būvējam.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu