Pasaulē korporatīvais aktīvisms jeb uzņēmuma gatavība paust aktīvu nostāju bieži vien pretrunīgos sociālos, politiskos, ekonomomiskos un vides jautājumos, lai radītu pārmaiņas sabiedrībā, ir dinamiska parādība. Esam redzējuši virkni uzņēmumu un zīmolu aktīvisma piemēru, iestājoties par tēmām, kas saistītas ar dzimumu līdztiesību, LGBTQI tiesībām, rasi, imigrāciju, klimata pārmaiņām, ienākumu nevienlīdzību un citiem jautājumiem. Latvijā korporatīvais aktīvisms ir jauna parādība, pēc kuras strauji audzis pieprasījums pēc Krievijas sāktā kara Ukrainā. Tā liecina mērījums Uzņēmumi un sabiedrības gaidas — USG 2023, kuru jau trešo reizi veica korporatīvo attiecību grupa VA Communications, VA Government un VA Purpose Rud Pedersen Group.
Pasaules piemēri uzņēmumu aktīvismā nav tālu jāmeklē. Patagonia atbalsts cīņā pret klimata pārmaiņām ir ilgtermiņa un vispārzināms (Start Small, Go Big, Give Back). To nostiprināja arī uzņēmuma dibinātāja paziņojums “atdot” savu uzņēmumu un peļņu novirzīt klimata pārmaiņu apkarošanai un neapbūvētas zemes aizsardzībai pasaulē. Zviedrijas uzņēmums Oatly, radot augu (auzu) pienu un tieši oponējot piena pārstrādes industrijai, no maza sākumuzņēmuma kļuvis par starptautisku kompāniju ar vairāk nekā miljardu eiro kapitalizāciju. Korporatīvo aktīvismu paredzot zīmola pamatos, izdevās radīt sekmīgu, ātri augošu biznesu.
Korporatīvais aktīvisms nozīmē arī atteikties no sadarbības, kaut tā rada īstermiņa un ne mazus zaudējumus, bet kļūst toksiska.
Kad mūziķis Kanje Vests (Kanye West) 2022.gadā nepārprotami izteicās antisemītiski, Adidas lauza līgumu ar viņu par kopējo produktu līniju Yeezy. Tā ietekmē Adidas šā gada februārī paziņoja, ka šogad visdrīzāk zaudēs 1,2 miljardus eiro ieņēmumu. Ja Adidas atrastu iemeslu sadarbību turpināt, zaudējumus pat hipotētiski aprēķināt ir grūti.
Lūk, arī daži pretēji piemēri tepat no Latvijas: uzņēmums Printful viens no pirmajiem mūsu valstī iestājās par iekļaujošu sabiedrību, to īpaši artikulējot praida laikā. Savukārt lauksaimnieku organizācijām būtu vērts padomāt par laikmeta garu attieksmē un patēriņā, pirms apkarot Rīgas domes līdzdalību draudzīgas ēšanas izaicinājumā Neapēd zemeslodi kā nozarei kaitējošu. Vai apkarošana šīm nozarēm tiešām ir izdevīgākais modus operandi ilgtermiņā un nesīs izaugsmi? Diez vai. Tas pats attiecas uz uzņēmumiem, kas redz Latviju tikai kā dabas izejvielu eksportētāju ar zemu pievienoto vērtību. Šie ir tikai daži apskates vērti gadījumi.
Ko Latvijas sabiedrība gaida no uzņēmumiem?
Lai arī Latvijas uzņēmumi ir kūtrāki, adresējot pretrunīgus jautājumus, sabiedrības pieprasījums uzņēmumiem iesaistīties un paust nostāju būtisku sociālu, ekonomisku un politisku jautājumu risināšanā pieaug gadu no gada – tendence ir noturīga. Pašlaik jau aptuveni četri no pieciem jeb 78% Latvijas iedzīvotāju sagaida, ka uzņēmumi domā ne tikai par peļņu, bet sabiedrībai aktuāliem jautājumiem. Tas ir par 15% vairāk nekā 2020. gadā, kad to apstiprināja 63% aptaujāto. Turklāt vairākums jeb 59% sagaida, ka uzņēmumiem būs nostāja iedzīvotājiem svarīgos jautājumos.
Tāpat USG mērījums rāda, ka iedzīvotāji mudina uzņēmumus risināt enerģētikas un energoresursu jautājumus. Vairāk nekā pusei jeb 59% tas ir aktuālākais jautājums dienaskārtībā. 43% to izceļ kā primāro jomu, kurā sagaida aktīvāku uzņēmumu rīcību un kura tiem būtu jāatbalsta ar savu peļņu.
Nemainīgi turpina pieaugt arī ESG jeb ilgtspējas jautājumu aktualitāte preču un pakalpojumu izvēlē, īpaši pārvaldības un sociālās atbildības virzienā. Joprojām vairākumam aptaujāto ir būtiski, lai uzņēmumi ir maksimāli atklāti jeb caurredzami. Ja iepriekš to apstiprināja 63% aptaujāto, tad šajā mērījumā — jau 78%. Tāpat 76% aptaujāto (+15% kopš 2020. gada) ir būtiski, ka uzņēmumiem ir ētiska attieksme pret darbiniekiem. Arī vides jautājumiem jābūt prioritāriem uzņēmumu dienaskārtībā — tā uzskata 70% aptaujāto. Vides aizsardzība un klimata pārmaiņas ir arī trešais aktuālākais jautājums aiz enerģētikas un bezdarba risināšanas, kurš uzņēmumiem jāatbalsta ar savu peļņu.
Vai uzņēmumiem Latvijā jābūt pilsoniski aktīviem?
Šajā kontekstā arī nav mazsvarīgi piebilst, ka 51% sabiedrības arvien augstāk vērtē tieši Latvijas uzņēmumu spēju risināt sabiedrībai aktuālus jautājumus. Iespējams, tieši Krievijas iebrukums Ukrainā palielinājis šo vērtējumu un arī gaidas, jo ļoti liela sabiedrības daļa gan uzņēmumu, gan privātā līmenī pēdējā gadā ir aktīvi iestājusies pret karu un sniegusi dažāda veida atbalstu Ukrainai. Turklāt atšķirībā no iepriekšējiem gadiem uzņēmuma vai zīmola nostāja sabiedrībai svarīgos jautājumos ir ievērojami ietekmējusi arī sabiedrības iepirkšanās paradumus. Iedzīvotāji aktīvāk boikotē uzņēmumus un zīmolus vai tieši otrādi — atbalsta to rīcību.
USG mērījuma ietvaros 26% aptaujāto norādīja, ka 2022. gadā ir atteikušies pirkt kādu zīmola produktu vai pārstājuši izmantot pakalpojumus uzņēmuma nostājas dēļ. Tās ir nozīmīgas izmaiņas kopš 2019. gada, kad to minēja tikai 3% aptaujāto. Līdzīgs viedoklis ir arī jautājumā par iepirkšanās paradumiem gadījumā, ja sakritusi uzņēmuma vai zīmola nostāja aktuālā jautājumā. 16% (+11% kopš 2019. gada) minēja, ka ir sākuši pirkt kāda zīmola produktus tā nostājas dēļ.
Analizējot datus, redzam, ka aktīvisms pieaudzis tieši Krievijas sāktā kara Ukrainā ietekmē. Piemēram, sabiedrība ir boikotējusi uzņēmumus, kas laikus nepameta Krievijas tirgu, un sākusi vairāk iegādāties vietējo ražotāju preces. Protams, Krievijas iebrukums Ukrainā ir ļoti spēcīgu reakciju izraisošs notikums, un ir jautājums, vai, karam beidzoties, kāds “kairinātājs” ar to varēs sacensties? Tāpēc patlaban ir grūti pateikt, vai tas ir vienreizējs precedents vai tomēr paliekošs nospiedums arī citos sociālos, politiskos un ekonomiskos jautājumos.
Tajā pašā laikā tas ir būtisks lēciens kopš 2019. gada un nozīmē, ka iedzīvotāji uzmanīgi seko līdzi zīmolu un uzņēmumu rīcībai. Tāpēc gudra atbilde uz sabiedrības gaidām būtu korporatīvais aktīvisms kā daļa no biznesa stratēģijas, bet tas nav īstenojams dažās nedēļās. Ja vēlamies panākt acīmredzamas pārmaiņas pēc gadiem, jārīkojas jau tagad. Sabiedriskās domas sūtīto signālu ignorance var negatīvi atmaksāties negaidītā brīdī jau tuvākajā laikā, jo uzņēmumu nostāja jau tagad sāk ietekmēt arī iepirkšanās paradumus. Sabiedrības aktīvisms pieaugs, un tas pieprasīs arvien aktīvāku pilsonisko pozīciju arī no uzņēmumiem – ir vērts nepalikt pēdējās rindās!
Autori ir VA Communications|Rud Pedersen Group partneri
Pagaidām nav neviena komentāra