Bieži dzirdam kritiku, ka daudzas populārākās Latvijas interneta vietnes nav lietotājam “draudzīgas”, jo ir pārāk sarežģītas. Iemesls tam nav tālu jāmeklē – vietni veidojot, neviens gala lietotājam nav pajautājis, kas ir nepieciešams, lai tā būtu ērti lietojama, ļaujot ātri un vienkārši izpildīt nepieciešamās darbības. Turklāt šīs pašas kļūdas joprojām tiek pieļautas, veidojot arī pavisam jaunas digitālās platformas.
Lielākā daļa lietotāju uz šīm “nepilnībām” bieži vien piever acis, pie neērtībām pierod, bet attiecībā uz personām ar invaliditāti nepieciešama arī īpaša pieeja, padziļināti izprotot lietotāja vajadzības. Kā liecina Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas Sustento publiskotie dati, ap 10% Latvijas sabiedrības veido cilvēki ar invaliditāti. Citās Eiropas valstīs šis īpatsvars svārstās no pieciem līdz pat padsmit procentiem. Digitālajai transformācijai uzņemot arvien straujākus apgriezienus, mēs nevaram ar šo sabiedrības daļu nerēķināties. Un tieši šīs sabiedrības daļas vajadzības mūs mudina pievērsties lietotāja, nevis kādām abstraktām, nenodefinētām vajadzībām – digitālos produktus un pakalpojumus veidot, izmantojot lietotāja pieredzes jeb tā saukto UX (User Experience) dizainu. Kā šī lietotāja pieredze darbojas citā vidē? Piemēram, veidojot dārzu dizainu, vispirms tiek atļauts apmeklētājiem “iemīt taciņas”, lai redzētu, kā realitātē cilvēki pārvietosies, un tikai tad šos ceļus praktiski izveido. Tieši tādai pašai domāšanai jābūt, veidojot jebkurus, tai skaitā digitālos pakalpojumus – tie jāplāno tā, lai tie izrietētu no klienta vajadzībām, būtu vienkārši, ātri un ērti.
Starptautiskā projektā pilnveido apmācību programmas
Ir svarīgi šo izpratni iemācīt jau studentiem, topošajiem IT nozares speciālistiem, mudinot izprast, kas būs viņu produkta vai pakalpojuma gala lietotājs un kādas būs viņa vajadzības. Tādēļ Biznesa augstskola Turība kā vadošais partneris kopā ar sešiem partneriem, arī nevalstiskajām organizācijām, sākusi izstrādāt apmācību programmas, kas palīdzēs IT studentiem apgūt nepieciešamās zināšanas un prasmes, lai varētu nākotnē veidot gan tīmekļa vietnes, gan lietotnes, kas būs piemērotas un ērtas lietošanā cilvēkiem ar invaliditāti. Aktivitāti īstenojam Erasmus+ sadarbības partnerības projektā INTUX kopā ar partneriem Sustento, Mariboro Universitāti Slovēnijā un Slovēnijas Invaliditātes organizāciju nacionālo padomi, Madrides politehnisko Universitāti un Seviļas autisma asociāciju Spānijā, Starptautiskās pieejamības profesionāļu asociācijas līdzdibinātājiem Funka Nu AB Zviedrijā. Jau nākamā mācību gada sākumā apmācību programmas paredzēts integrēt augstskolu IT virziena apmācību programmās.
Pilnveidojot apmācību programmas, iesim padziļināti lietotāju izpētē – pirms kaut ko radām, vispirms saprotam, kādas ir tās vajadzības, kas iet caur lietotāja pieredzi. Izstrādājot tīmekļa vietni, mums jau pēc noklusējuma būtu jāsaprot, piemēram, kādu fonta izmēru vēlas klients, kādas krāsu gammas nepieciešamas, lai labāk uztvertu u.tml. Speciālists saprot, kā vajadzētu izstrādāt, bet nezina, kā aptaujāt cilvēkus, kā šos datus apkopot, kādiem jābūt secinājumiem un kādā secībā tīmekļvietnē vai lietotnē ko izdarīt. Jaunā metodoloģija, pie kuras tagad strādājam, parādīs, kādā veidā sasniegt labāko rezultātu.
Lietotāja pieredze nedrīkst būt formāla
Nereti tieši valsts iestāžu tīmekļvietnes tam ir labs piemērs. Izstrādājot tās, jau tiek paredzētas vajadzības, piemēram, vājredzīgajiem – iespējas palielināt tekstu, bet plašākai auditorijai – iespēja noklausīties. Tas, protams, ir ļoti noderīgi. Tajā pašā laikā netiek veidoti lietotāju stāsti un pieredze, tīmekļa vietnes izstrāde vairāk notiek formāli – lai būtu tīri funkcionāli nodrošināta tās darbotiesspēja.
Kritiski izejot cauri un saprotot klienta vēlmes, lielākā daļa no tām, kas sakrīt, arī ir tās, kuras būtu jāņem vērā izstrādātājam. Savukārt jau pēc tīmekļa vietnes publicēšanas ir jābūt iespējai veidot atgriezenisko saiti. Ar lielu varbūtību – kādas 2–3 darbības būs jāizslēdz, vai arī gluži otrādi – tās dažas lietas, kas no saraksta palika pāri, būs jāpievieno. Bieži vien, tīmekļa vietnes uzlabojot, netiek mērīts, vai ir kļuvis labāk, jo netiek pielietoti nekādi salīdzinoši mērījumi. Ja ir definēti 4–5 mērījumi, kas apliecina, ka ir labāk, tikai tad varam būt pārliecināti, ka, salīdzinot ar iepriekšējo versiju, rezultāts kļuvis labāks.
Mēs veidojam lietotāja pieredzi pareizā veidolā, un mums pretī ir “dzīvie” lietotāji un mēs ar viņiem komunicējam. Komunikācija notiek interviju, aptauju veidā, darba grupās un fokusgrupās, kurās mēģinām izveidotos materiālus aprobēt, saprast, vai tas ir bijis labi vai nē, izmēģināt tos un iegūt rezultātus. Implementēt šīs zināšanas visās universitātēs, kas piedalās projektā. Svarīgi, lai katrā Eiropas augstskolā ir šāds studiju kurss, kurā katrs IT students spēj saprast, kā šo lietotāju pieredzes stāstus apkopot, veikt metodoloģiju pareizi un radīt lietotājam visdraudzīgāko produktu.
Fokuss uz sabiedrības kopējo ieguvumu, ne peļņu
Lietotāja pieredze ir cieši saistīta ar smadzeņu viļņu darbību un analīzi, tādēļ esam gandarīti, ka jau drīzumā augstskola IT studiju virzienā varēs izmantot jaunu ierīci – smadzeņu datora saskartni (Brain–computer interface). Līdzīgi kā vizītē pie kardiologa, kad sensorus piestiprina sirds apvidū, tādus pašus sensorus var piestiprināt arī pie galvas, nolasot cilvēka smadzeņu viļņu signālus. Izmantojot šādu ierīci, mēs, piemēram, varam ierakstīt alfabētu ar savām domām. Tas ļaus vēl pilnvērtīgāk turpināt darbu ar personām ar invaliditāti. Piemēram, cilvēks, kuram nav roku, var strādāt ar šādu ierīci, tāpat kā ierasti ar datoru un peli, pilnvērtīgi izmantojot datora piedāvātās iespējas. Būsim vienīgā un pašlaik pirmā augstskola Baltijā, kas izmantos šādu ierīci.
Ir ļoti svarīgi, lai, ieviešot inovācijas un jauninājumus, mēs fokusētos nevis vienkārši uz peļņas gūšanu, bet kopējo ieguvumu sabiedrībai. Ja nākotnē no pašreizējiem 10% cilvēku ar invaliditāti aktīvi būs kaut vai tikai daži procenti, tas būs milzīgs ieguvums gan pašiem cilvēkiem, gan sabiedrībai kopumā. Turklāt, kļūstot par IT speciālistiem, arī personas ar invaliditāti nākotnē varēs apmierināt aizvien pieaugošo IT speciālistu trūkumu Latvijā un tādējādi būt ļoti pieprasīti darba tirgū.
Autors ir biznesa augstskolas Turība IT virziena vadītājs
Pagaidām nav neviena komentāra