Arī kultūras jomā jānovērš korupcijas ēna

Norisinās atklāts konkurss par XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku biļešu tirdzniecības un biļešu elektroniskās kontroles nodrošināšanas pakalpojuma sniegšanu. Iepazīstoties ar konkursa nolikumu, jāatzīst, ka tajā ir nosacījumi, kas var radīt augsni manipulācijām un korupcijai.

Viens no konkursa nolikuma punktiem uzdod pretendentiem sagatavot un iesniegt risku aprakstu un to novēršanas un/vai samazināšanas pasākumus. Vērtēšanas kritēriji savukārt paredz, ka maksimālo punktu skaitu par šā punkta izpildi piešķirs tam pretendentam, kas aprakstā identificēs visvairāk iespējamos riskus. Konkursa rīkotājs – Latvijas Nacionālais kultūras centrs – skaidro, ka pasūtītājs izvērtēs pretendentu norādītos riskus un savstarpēji skaitliski salīdzinās tos, kas uzskatāmi par būtiskiem līguma izpildei. Ja iepirkuma komisija uzskatīs, ka vairāk risku par tiem, kas norādīti piedāvājumā, nav, tad tiks uzskatīts, ka pretendents ir norādījis visus riskus, savukārt, ja kāds no iespējamiem riskiem netiks norādīts, tad tiks uzskatīts, ka norādīti gandrīz visi riski.

Dīvaini, ka pasūtītājs neuzskata par nepieciešamu šos riskus lielākas skaidrības vārdā jau iepriekš definēt, bet to uzdod darīt konkursa dalībniekiem.

Visticamāk, ikviens no mums spētu sastādīt garu sarakstu ar riskiem, kas saistīti ar biļešu nodrošināšanu šim grandiozajam un ļoti nozīmīgajam notikumam, līdz pat tādai amizantai iespējai, ka biļetes var apēst žirafe, jo Dziesmusvētku estrāde atrodas netālu no Rīgas Zooloģiskā dārza.

Otra ne mazāk dīvaina nolikuma prasība pretendentam ir iesniegt savas tehnoloģiskās sistēmas aprakstu. Un atkal – nav skaidrs, kā vērtēs dažādo pretendentu informācijas tehnoloģiju sistēmas un vai šis apraksts jāiesniedz kādā noteiktā formā, kuri kritēriji būs šī vērtējuma pamatā.

Risku apraksts un tehnoloģijas apraksts kopā “sver” gandrīz trešdaļu no punktiem, kurus pretendents var iegūt. Tātad – jo vairāk risku aprakstīti, jo vairāk lappušu ir veltīts tehnoloģijas aprakstam, jo augstāks vērtējums. Tā varētu ironizēt, ja mēs nerunātu par valstiski svarīgu kultūras dzīves notikumu ar skanējumu visas Eiropas mērogā.

Man un maniem partneriem ir biļešu tirdzniecības biznesa pieredze vairākās valstīs, arī Igaunijā un Lietuvā.

Es nevaru iedomāties, ka kādā no šīm valstīm kultūras jomas iepirkumu dokumentācijā varētu atrast šādus nosacījumus, kuri gluži vai aicina uz nelikumīgām darbībām, raisa bažas par manipulācijām un var radīt augsni korupcijai. Šādas prasības skaidri signalizē par necaurspīdīgumu un pasūtītājam atraisa rokas manipulēt ar rezultātu izvērtēšanu.

Šādu iespaidu vēl vairāk pastiprina iepriekšējo Dziesmusvētku laikā notikušais publiskais biļešu izplatīšanas skandāls, kad pasūtītājs un patērētāji pārmaksāja un vienlaikus saņēma pakalpojumu nepietiekamā kvalitātē. Šādu situāciju arī toreiz izraisīja iepirkuma dokumentācijā apzināti iekļautas viegli manipulējamas vērtēšanas formulas.

2023. gada Dziesmusvētku biļešu tirdzniecības pakalpojuma konkursa nolikums rada iespaidu, ka pasūtītājs uz tā paša grābekļa vēlas uzkāpt vēlreiz. Šo iespaidu paspilgtina fakts, ka virkne Latvijas vadošo kultūras iestāžu daudzus gadus biļešu pakalpojumu nodrošina bez jebkādām iepirkuma procedūrām, faktiski strādājot visai pelēkā zonā.

Aicinu šī nozīmīgā kultūras un politiski svarīga pasākuma organizatorus, Kultūras ministriju, iepirkumu uzraudzības ekspertus, protams, arī medijus un visus šī potenciālā konkursa dalībniekus izmantot mūsu rīcībā vēl esošo laiku, lai nodrošinātu godīgu biļešu pakalpojuma iepirkuma procedūru, kas būtu skaidra, saprotama, bez pārpratumu un manipulāciju iespējām, un novērstu jebkuras aizdomas par iespējamo korupciju.

Mans mērķis nav par katru cenu uzvarēt šajā iepirkumā, mans lielākais mērķis ir Latvijā paaugstināt iepirkumu publisko kvalitāti, uzlabot biznesa vidi, mazināt un izskaust nelikumību apjomu, kas diemžēl ir pazīstams arī ārpus Latvijas robežām. Strādājot ar pasaules un Eiropas lielākajiem koncertu un pasākumu producentiem,  esmu pārliecinājies, ka citās valstīs biznesa vide arī kultūras jomā ir moderna un veicina konkurenci, tātad šis ceļš noteikti pa spēkam  ir arī mums Latvijā.

Piletilevi Group ir lielākā biļešu tirdzniecības platforma Baltijā ar vairāk nekā 20 gadu uzņēmējdarbības pieredzi, kas apkalpo plašu pasākumu organizatoru loku Baltijā un veic turpmākus ieguldījumus, lai bagātinātu kultūras un izklaides pasauli. Grupa apkalpo lielākos koncertus, teātrus, operas un sporta pasākumus Baltijā. Ar Piletilevi Group uzņēmumu starpniecību 2022.gadā pārdoti gandrīz 7 miljoni biļešu par gandrīz 100 miljoniem eiro.

Autors ir Piletilevi Group partneris un izpilddirektors