Celtnieki strādā. Foto - Evija Trifanova, LETA
Nule ar jaunpieņemtiem grozījumiem normatīvajos aktos noticis ilgi gaidīts mēģinājums ierobežot šauras uzņēmumu grupas īstermiņa intereses, kas bloķējušas būvniecības izaugsmi aizvadītajos 10 gados un pēdējā laikā kalpojušas par vienu no iemesliem būvprojektu pārtraukšanai vai kavēšanai. Jaunākais piemērs tam ir jau otrais konflikts starp pasūtītāju Valsts nekustamie īpašumi un Jaunā Rīgas teātra (JRT) rekonstrukcijas darbu ģenerāluzņēmēju, kas nolīgts pēc līguma pārtraukšanas ar pirmo.
Nauda lielajiem, bankrots mazajiem
Likuma maiņas mērķis ir noteikt ģenerāluzņēmēja atbildību par savlaicīgiem norēķiniem ar apakšuzņēmējiem. Latvijas Būvnieku asociācija (LBA) to vērtē atzinīgi - kā būtisku soli solidārās atbildības virzienā. Tā ir tēma, par ko LBA sāka runāt pirms 10 gadiem, kad notika maksājumu disciplīnas krasa pasliktināšanās nozarē, proti, ģenerāluzņēmēji apzināti novilcināja samaksu par padarīto apakšuzņēmējiem valsts un pašvaldību būvprojektos. Taču visu šo laiku ieinteresētība par solidārās atbildības noteikšanu no lēmumu pieņēmēju puses nebija manāma. No lielajiem būvuzņēmējiem iniciatīva sakārtot finanšu noteikumus tika krasi noraidīta un bloķēta. Tas ļāva ģenerāluzņēmējiem brīvāk operēt ar finansēm. Gan jau ikviens būvnieks zina gadījumus, kad galvenais darbuzņēmējs laikus saņēmis pilnu samaksu no pasūtītāja, bet apzināti vilcinājis samaksu apakšuzņēmējiem, naudu izmantojot savām vajadzībām vai kā depozītu bankā, audzējot procentus.
Lielo uzņēmumu nesamērīgā ietekme nozares normatīvu “sakārtošanas” procesā, dažādos veidos lobējot savas intereses, kā arī lielo būvnieku “profesionālās” darbības rezultātā izveidotais kartelis ar aizliegtu vienošanos par valsts pasūtījumu sadali savā starpā ir atstājis neizdzēšamas sekas būvniecības nozarē un grāvis tās prestižu. Pēdējo 10 gadu laikā savu darbību ir beiguši neskaitāmi specializētie nozares mazie un vidējie uzņēmumi, daudzi pārcēluši savu biznesu uz citām Eiropas valstīm.
Krietni atpalikuši
Tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc Latvijā pēdējos 10-20 gadus būvniecības nozares attīstība ir bremzēta. Esam krietni atpalikuši, ja salīdzinām ar Igaunijas un Lietuvas būvnozares izaugsmi dažādās jomās un virzienos.
Ministru kabineta 24.janvāra sēdē apstiprinātie EM sagatavotie grozījumi likumā par nodokļiem un nodevām paredz pienākumu galvenajam būvdarbu veicējam un apakšuzņēmējiem reģistrēt Vienotajā elektroniskās darba laika uzskaites sistēmā saskaņā ar būvdarbu līgumu izpildītos norēķinus.
Grozījumi sagatavoti Ekonomikas ministrijā (EM) saskaņā ar Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānu 2021./2022.gadam. Šie likuma grozījumi var būtiski paātrināt nozares attīstību un uzlabot uzņēmējdarbības vidi būvniecībā Latvijā.
Vairāku trūkumu pazīme
JRT projekts nav vienīgais, kas kopš Covid-19 pandēmijas un Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītajām sekām ekonomikā kavējas vai pat apturēts, jo būvuzņēmumi vairs nespēja pildīt agrāk noslēgto līgumu saistības, un pagaidām situācija neuzlabojas. Jāatzīst, ka problēmu cēlonis bijusi arī atbildīgo institūciju līdzšinējā politika – novilcināta rīcība un neieinteresētība nozares problēmu cēloņu risināšanā, kas ilgstoši bijis šauras grupas interesēs. Tomēr labi, ka arī EM beidzot ir sapratuši, kāds būtu pareizais risinājums.
LBA biedri un arī citi ne tikai mazie un vidējie būvuzņēmumi, bet arī godprātīgi ģenerāluzņēmēji atbalsta šos grozījumus, jo tas ir rīks, kā varam beidzot sakārtot savstarpējo maksājumu disciplīnu. LBA iesaka EM precīzāk izstrādāt jaunā normatīva procesu, proti, maksājumus sistēmā reģistrēt apakšuzņēmējam, nevis ģenerāluzņēmējam. Tas atklātu patiesāku informāciju. Būtu jāveido iespējas pasūtītājiem norēķināties tieši ar apakšuzņēmējiem, ja redz pazīmes, ka caur ģenerāluzņēmumu nauda līdz apakšuzņēmējiem nenonāk saavlaicīgi vai nenonāk vispār.
Laikus norēķināties ar apakšniekiem būvobjektā ir ģenerāluzņēmēja prestiža un profesionalitātes jautājums. Ja norēķini tiek kavēti, tas var arī nozīmēt to, ka atbildīgais izpildītājs nolīdzis nevis profesionāļus, bet gan lētākos būvniekus, tāpēc kavējas darbu izpilde, to kvalitāte ir zema un pasūtītāji neapmierināti.
LBA biedri atbalsta jauno likuma normu, kas beidzot sāk nozares sakārtošanu vajadzīgajā virzienā. Būvnieki cer, ka šīs normas izpilde nebūs sarežģīta, lai nepalielinātu jau tā pārmērīgo birokrātiju, jo šī norma jau sen bija nepieciešama, lai dažu negodprātīgu nozares dalībnieku dēļ nebremzētu visu būvniecības un kopējo ekonomikas attīstību.
Autors ir Latvijas Būvnieku asociācijas valdes priekšsēdētājs
