Celtnieki strādā. Foto - Evija Trifanova, LETA
Nule ar jaunpieņemtiem grozījumiem normatīvajos aktos noticis ilgi gaidīts mēģinājums ierobežot šauras uzņēmumu grupas īstermiņa intereses, kas bloķējušas būvniecības izaugsmi aizvadītajos 10 gados un pēdējā laikā kalpojušas par vienu no iemesliem būvprojektu pārtraukšanai vai kavēšanai. Jaunākais piemērs tam ir jau otrais konflikts starp pasūtītāju Valsts nekustamie īpašumi un Jaunā Rīgas teātra (JRT) rekonstrukcijas darbu ģenerāluzņēmēju, kas nolīgts pēc līguma pārtraukšanas ar pirmo.
Nauda lielajiem, bankrots mazajiem
Likuma maiņas mērķis ir noteikt ģenerāluzņēmēja atbildību par savlaicīgiem norēķiniem ar apakšuzņēmējiem. Latvijas Būvnieku asociācija (LBA) to vērtē atzinīgi - kā būtisku soli solidārās atbildības virzienā. Tā ir tēma, par ko LBA sāka runāt pirms 10 gadiem, kad notika maksājumu disciplīnas krasa pasliktināšanās nozarē, proti, ģenerāluzņēmēji apzināti novilcināja samaksu par padarīto apakšuzņēmējiem valsts un pašvaldību būvprojektos. Taču visu šo laiku ieinteresētība par solidārās atbildības noteikšanu no lēmumu pieņēmēju puses nebija manāma. No lielajiem būvuzņēmējiem iniciatīva sakārtot finanšu noteikumus tika krasi noraidīta un bloķēta. Tas ļāva ģenerāluzņēmējiem brīvāk operēt ar finansēm. Gan jau ikviens būvnieks zina gadījumus, kad galvenais darbuzņēmējs laikus saņēmis pilnu samaksu no pasūtītāja, bet apzināti vilcinājis samaksu apakšuzņēmējiem, naudu izmantojot savām vajadzībām vai kā depozītu bankā, audzējot procentus.
