Speciālizlaidums: vai ātrvilciens pieturēs Rīgā?

Būvniecības nozarei jāapsteidz laiks, lai atgūtu labo vārdu

Tāpat kā vairumā Eiropas Savienības (ES) valstu, arī Latvijā būvniecības nozarei ir būtiska loma tautsaimniecības izaugsmē. Tā ir viena no lielākajām nozarēm materiālu patēriņa ziņā, kuras vēriens ir vienlaikus gan vājā puse (lielam organismam ir grūtāk ātri adaptēt inovācijas un attīstīties), gan iespēju avots (jebkuras pozitīvas izmaiņas šajā nozarē ir eksponenciālas). Nav arī noslēpums, ka tā ir viena no skandāliem apvītākajām nozarēm. To noteikti var mainīt, bet, lai būvniecības nozare atgūtu labo vārdu, tai būtu jāiet līdzi laikam un jācenšas tam tikt pat solīti priekšā. Nepalīdz tiesvedības procesā esošā “karteļa lieta”.

Sodīt, bet ne iznīcināt

Dažas pārdomas, gaidot iespējamu jaunu Konkurences padomes lēmumu par aizliegtu vienošanos ceļu būvniecības nozarē.

Kāpēc atpaliekam no kaimiņvalstīm arī "Rail Baltica" kontekstā?

Par Rail Baltica projekta nozīmību publiskajā telpā ir runāts daudz. Tā ir ne tikai vērienīgākā būve Baltijas valstīs pēdējo 30 gadu laikā (vai kopš neatkarības atgūšanas), bet arī kritiski svarīgas infrastruktūras objekts, raugoties no valsts drošības aspekta. Nemaz nerunājot par virkni citu ieguvumu, ko Baltijas valstīm sniegs savienojums ar pārējo Eiropu. Vienlaikus – salīdzinoši maz ir dzirdēts par projekta virzības progresu. Un šeit vietā būtu pavērtēt, kāpēc tā.

Īstermiņa intereses kavē būvprojektus un nozares izaugsmi

Nule ar jaunpieņemtiem grozījumiem normatīvajos aktos noticis ilgi gaidīts mēģinājums ierobežot šauras uzņēmumu grupas īstermiņa intereses, kas bloķējušas būvniecības izaugsmi aizvadītajos 10 gados un pēdējā laikā kalpojušas par vienu no iemesliem būvprojektu pārtraukšanai vai kavēšanai. Jaunākais piemērs tam ir jau otrais konflikts starp pasūtītāju Valsts nekustamie īpašumi un Jaunā Rīgas teātra (JRT) rekonstrukcijas darbu ģenerāluzņēmēju, kas nolīgts pēc līguma pārtraukšanas ar pirmo.

Pandēmijas gada otra puse būvniecībā. Ko sola “zvaigznes”?

Jau šā gada sākumā ekonomisti un finanšu eksperti paredzēja, ka 2020. gads būs izaicinājumiem bagāts un ekonomiskā izaugsme – lēnāka. Tomēr neviens - pat vispesimistiskākais ekonomists - nenojauta, ka visai pasaules ekonomikai nāksies labprātīgi “iespiest bremžu pedāli grīdā” un teju vispār apstāties, lai novērstu vīrusa radītos draudus  sabiedrības veselībai un tālākai eksistencei. Šo mēnešu laikā, kopš noris cīņa ar nāvējošo vīrusu, ikviena tautsaimniecības nozare cīnās par izdzīvošanu. Lielākajai daļai, tai skaitā būvniecības nozarei, ir izdevies daļēji piemēroties jaunajai realitātei, tomēr teikt, ka dzīve un darbi ir atgriezušies ierastajās sliedēs, būtu alošanās. Lai gan vērojami vairāki pozitīvi pavērsieni, 2020. gada otra puse būvniecībā var būt, iespējams, pat smagāka nekā gada sākums.