Geka: Krievija bija normāla valsts tikai 90.gadu sākumā

  • Ir redakcija
  • 19.01.2023.
Dzintra Geka. Foto - Ieva Salmane

Dzintra Geka. Foto - Ieva Salmane

Sibīrijas skaudro stāstu režisorei Dzintrai Gekai liegts iebraukt Krievijā - viņa esot iekļauta Krievijas melnajā sarakstā kā Rīgas domes deputāte, kas balsojusi par Uzvaras pieminekļa nojaukšanu. "Manas filmas pauž pretēju viedokli Krievijas oficiālajam vērtējumam par Otrā pasaules kara sekām. Tāpēc uz mani attiecas vairāki iespējamie kriminālpanti," intervijā žurnālam Ir saka Geka. Viņai nule iznākusi grāmata Mātes Sibīrijā, kas ir gandrīz 600 lappušu garš un bagātīgi ilustrēts stāsts pat latviešu mātēm, kas izsūtījumā glāba savus bērnus.

Geka uzņēmusi gandrīz 20 filmas par latviešu izsūtījumu un likteņiem Sibīrijā, regulāri daudzus gadus braukusi uz Krieviju, lai filmētu un dokumentētu. Tagad viņa saka, ka Krievija bija normāla valsts tikai 90. gadu sākumā. "Tas bija īss gaismas mirklis."

Viņa intervijā izstāsta, kā mainījusies attieksme Krievijā pret Latvijas filmēšanas grupu un cilvēkiem, kas tur ieradās, lai sameklētu savu senču izsūtījuma pēdas. "Sākumā 2000. gadā tikām labi uzņemti, visas durvis bija atvērtas. Krievijas tālo apgabalu novadpētnieki bija savākuši milzīgu materiālu bagātību par izsūtītajiem — burtiski veselu burtnīcu par katru cilvēku. Bet pamazām sadarbība kļuva arvien grūtāka, mazāka. Līdz beidzās pavisam, jo cilvēki vienkārši baidījās ar mums satikties, turklāt arhīvu materiāli viņiem tika konfiscēti."

Geka atceras, ka kopš 2016. un vēl jo vairāk kopš 2018. gada sākās nemitīgas problēmas: "Uzticamie šoferīši, ar kuriem katrā apgabalā bijām gadiem braukuši pa sādžām, atteicās mūs vest, jo viņiem par to draudēja nepatikšanas, atlaišana no darba. Arī vietējie iedzīvotāji sādžās kļuva arvien tramīgāki — sākumā mūs aicināja katrā mājā un visi bija gatavi stāstīt, ko atceras un zina, taču pēdējos gados ar mums vairs nerunāja neviens vietējais. Ja jautājām, kā nokļūt tajā vai citā ciemā, mums atbildēja — jums tur nav, ko meklēt, tur nekā nav! Rezervējām naktsmājas viesnīcās vai viesu namos, bet pēkšņi saņēmām atteikumus."

Vairāk lasiet žurnālā Ir šeit.

 

Līdzīgi raksti

Žurnāla «Domuzīme» Dzejas balva piešķirta Ostupam

Literatūras, publicistikas un vēstures žurnāla "Domuzīme" Dzejas balva par labāko latviešu oriģināldzejas krājumu piešķirta Artim Ostupam par dzejas grāmatu "Patiesība".

LŽA «Izcilības balvu 2025» saņem Ir žurnāliste Ilze Šķietniece

Ģertrūdes ielas teātrī 5. septembra vakarā pasniegtas prestižās ikgadējās Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA) Izcilības balvas. Godalgoto kolēģu vidū arī Ir žurnāliste Ilze Šķietniece.

Aktuāli Domuzīme

Žurnāla Domuzīme Dzejas balvai nominēti pieci krājumi

Pirmdien, 8. septembrī, literatūras, publicistikas un vēstures žurnāls Domuzīme piekto reizi pasniegs gada balvu par labāko latviešu oriģināldzejas krājumu. Vērtēti tika 24 balvai iesūtītie krājumi, kas laisti klajā no 2024. gada septembra līdz 2025. gada augustam.

Žurnālistu asociācijas «Izcilības balvai 2025» nominēti četri Ir žurnālisti

Žūrija ir izvirzījusi nominantus deviņās kategorijās Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA) Izcilības balvai par sniegumu 2025.gadā, viņu vidū ir arī četri Ir žurnālisti: Baiba Litvina, Ilze Šķietniece, Agnese Meiere un Ieva Jakone.

Jaunākajā žurnālā