Prinča patiesība

Nebiju starp «agrajiem putniem», kas tūliņ uzklupa prinča Harija skandalozi atklātajai autobiogrāfijai un kolektīvi sasniedza jaunu pasaules rekordu — pirmajā dienā nopirkti 1,43 miljoni angļu valodas eksemplāru. Izrāviens pamatīgs, jo iepriekšējais rekords bija 887 tūkstoši, ko 2020. gadā izpelnījās prezidenta Obamas memuāri. 

Taču padevos drīz vien. Uz ASV aizbēgušās britu karaļnama atvases TV interviju karuselis aizvadītajā nedēļā bija tik intensīvs, ka aizķera arī mani, pret monarhijas peripetijām diezgan imūnu republikas atbalstītāju. Vispirms iedegās žurnālistiska interese par pirmavota stāstu, kas vienmēr ir un būs citā svaru kategorijā nekā anonīmas klačas. Bet, kad sāku lasīt bezmaksas paraugeksemplāru Kindle, uzreiz iekritu izcili uzrakstīta teksta saldajās lamatās. Starp citu, grāmatas reālais autors — žurnālists Mēringers, Pulicera prēmijas laureāts, kas jau iesitis roku autobiogrāfiju žanrā — ir uzaudzis tepat Arizonā.

Prinča stāstu var lasīt vairākos līmeņos, fokusējoties uz karaļnama intrigām vai disfunkcionālajām ģimenes attiecībām, bet mani uzrunāja Harija atklātība par jauna cilvēka pieaugšanas sāpēm, kad agrīnos pusaudža gados jāpārdzīvo mammas nāve un caur vientulības, atkarību un dusmu miglu jāuztausta ceļš pie pašvērtības, dzīves jēgas un mīlestības. Lai vai kā Harija atklāsmes ietekmēs karaļnama nākotni, kas daļēji atdota mežonīgo britu tabloīdu rokās (atcerieties šķebinošo telefonu uzlaušanas un policijas kukuļošanas skandālu, kas noveda uz apsūdzēto sola Mērdoka impērijas žurnālistus!), prinča stāsta lielākā vērtība man šķiet viņa cilvēcība.

Līdzīgi raksti

Lielā Latvija

Cik reižu dzīvē ir šķitis — pietiek, vairs nav izturams!? Man dažas ir bijušas. Aizdomājos par tām, lasot Lidijas Lasmanes-Doroņinas satricinošo pieredzi, jo šajā žurnālā sveicam viņu 100. jubilejā.

Bākas gaisma

Sirdī un prātā vēl gribas paturēt skolēnu Dziesmusvētku līksmo noskaņu. Tik skanīgs kopkoris Sidraba birzī, tik daudz talantīgu un čaklu jaunu cilvēku, kas izdejojuši latvju rakstus, sajutuši kopā muzicēšanas prieku un tradīciju spēku. Skaisti!Nav pat jābūt tīnim, lai pieci gadi līdz nākamajiem jauniešu Dziesmusvētkiem šķistu ļoti ilgs laiks. Neviens nezina, kādā pasaulē dzīvosim 2030. gadā, bet šis svētku saviļņojums šķiet kā stalta un gaiša bāka, kas palīdzēs izgaismot ikdienas gaitas un metīs savu staru tālu arī tumsā un vētrās. Kā tauta esam par vienu saliedējošu svētku nedēļu bagātāka, un tā ir milzīga dāvana arvien nedrošākajā pasaulē.Šī nedēļa sākusies spraigi. Ukrainā mainās valdība. ASV prezidents beidzot izklausās paguris no telefondraudziņa Kremlī, piedraudējis tam ar tarifiem un apsolījis jaunus ieročus ukraiņiem. Kad bēdīgi slavenajā vizītē Baltajā namā Ukrainas prezidents brīdināja, ka Putinam nevar ticēt, Tramps uzsprāga tirādē, ka Zelenskim šajā karā neesot nekādu kāršu. Tagad zinoši avoti stāsta, ka Tramps pats gatavs dot Zelenskim tāldarbības raķetes, lai ukraiņi var bombardēt Maskavu un likt krieviem sajust kara sāpīgumu. Redzēs, vai vārdiem sekos darbi.Bet mūsu mierīgajā zemē turpinās skanīga vasara — šonedēļ savu programmu atklās Cēsu mākslas festivāls un īpaša pērle tajā ir Elīnas Garančas koncerts. Tas ir dziedātājas veltījums mammai, pieminot viņas nāves desmito gadskārtu. Cik sāpīga bijusi šī šķiršanās un kā viņa trenē spēju neiestrēgt pagātnē, Elīna Garanča stāsta intervijā. Tā ir negaidīti atklāta, īpaši ņemot vērā, ka gandrīz vai nenotika.

Reālā NATO

Iepazīstieties — no žurnāla vāka jūs uzlūko augstākā NATO spēku komandiere, kas pastāvīgi atrodas Latvijā. Jete Albinusa ir dāņu ģenerālmajore un no Ādažiem komandē NATO divīzijas štābu Ziemeļi. Šī divīzija kopā ar mūsu armiju pirmie stāsies pretī ienaidniekam, ja Latvijai uzbruks.

Jaunākajā žurnālā