Ar sarunām par būtisko uzņēmumi var veicināt pozitīvas pārmaiņas sabiedrībā

Ilustratīvs attēls
Ieva Tetere

Samērā bieži publiskajā telpā dzirdam dažādus vērojumus par sabiedrības kritisko domāšanu – vēl nesen itin bieži tā, precīzāk sakot – tās trūkums, tika piesaukta Covid-19 kontekstā. Taču man plašākas pārdomas par sabiedrības kritiskās domāšanas spēju radās, sekojot līdzi Saeimas priekšvēlēšanu cīņai un debatēm. Vai pietiekami spējam jautāt, analizēt, interpretēt, vērtēt un spriest par to, ko lasām, dzirdam un redzam? Vai spējam saprast, kas stāv aiz dažādiem lozungiem? Aizdomājos arī, ko vismaz lielie darba devēji un uzņēmumi var darīt, lai sabiedrības kritiskās domāšanas līmeni uzlabotu.

Sarunas par būtisko – pamats pozitīvai darba videi

Man pēc atbildes tālu nebija jāmeklē, jo pirms gada SEB bankā sākām iekšēju iniciatīvu – sarunu ciklu SEB Talks –, kurā apskatām ne vien bankai raksturīgas finanšu un vadības tēmas, bet skatāmies krietni plašāk. Kas ir svarīgs sabiedrībai un katram no mums? Kas mūs šobrīd uztrauc? Tāpēc mūsu ikmēneša sarunu tēmas ir, piemēram, par ģeopolitisko situāciju vai izaicinājumiem enerģētikā. Tās ir mūsu visu aktualitātes, ko pārrunājam ģimenē un draugu lokā. Sociālā vide darbavietā nav un nedrīkst būt izņēmums, kurā mēs runājam tikai un vienīgi par situāciju finanšu sektorā un neko vairāk.

Ar šādām regulārām diskusijām par aktuālām un būtiskām tēmām cenšamies arī veicināt viedokļu apmaiņu organizācijā un radīt psiholoģisko drošību. Nereti novērojam, ka darbinieki mēdz izvēlēties lomas, kur nav jāpieņem nopietni lēmumi un jāuzņemas atbildība, tādējādi radot galvassāpes uzņēmumu vadītājiem. Tāpēc darba devējam ir svarīgi radīt vidi, kur var justies droši, pieņemot lēmumus, un radīt sajūtu, ka uzņēmumā esam atvērti diskusijai un sarunai. Dažādie viedokļi ir svarīgi un dalīšanos ar viedokli, atbildības uzņemšanos par savu viedokli cienām un augstu vērtējam. Arī SEB Talks diskusijās cenšamies rast vietu pretējiem viedokļiem un aicinām uz sarunām ekspertus, kuri pārstāv atšķirīgas jomas, jo dažādas perspektīvas ļauj mums gūt plašāku sapratni par pasauli un padara mūs empātiskākus.

Darba devēju ieguldījums – platforma sarunām

Protams, kritiskās domāšanas esamība ir svarīga ne tikai darbavietā, bet vēl jo vairāk mūsu valstiskuma un demokrātijas stiprināšanā. Katrās vēlēšanās piešķiram rīcības mandātu politiskās dzīves vadītājiem, un viņu lēmumi vēlāk skar mūsu labklājību. Tiesa gan, vērojot nesen notikušo Saeimas vēlēšanu norisi (debates, kampaņas), kā arī rezultātus, rodas šaubas, vai cilvēki vienmēr apzinās šo saikni. Mani novērojumi liecina, ka nespējam “iet dziļumā” un aizvien ļoti viegli aizraujamies ar lozungiem, nespējot izvērtēt, vai aiz šiem lozungiem pastāv arī reāls rīcības plāns.

Ja atkal un atkal turpinām paļauties tikai un vienīgi uz pirmsvēlēšanu kampaņu lozungiem, tas nozīmē, ka nespējam izdarīt adekvātus secinājumus, ka tieši mēs paši, nevis kāds abstrakts spēks, varam veidot ikdienu. To varam darīt, gan iesaistoties pilsoniskās aktivitātēs, gan iepazīstoties ar kandidātu piedāvājumu pamatojumu.

Spēja kritiski domāt, loģiski argumentēt ir ne vien uzņēmuma konkurētspēju stiprinoša kvalitāte, bet visas sabiedrības vajadzība, un uzņēmumi te var sniegt būtisku ieguldījumu. Tāpēc mūsu – darba devēju un vadītāju – ieguldījums var būt kritiskās domāšanas veicināšana, piemēram, izveidojot platformu sarunām un viedokļu apmaiņai. Esmu pārliecināta, ka sarunas par būtisko agri vai vēlu izplatīsies arī plašāk – ārpus mūsu darba kolektīviem.

 

Autore ir SEB bankas vadītāja

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu