AS "Latvijas valsts meži" izkārtne. Foto - Zane Bitere, LETA
Publiskotais neatkarīgais izvērtējums par Latvijas valsts mežu valdes un padomes locekļu atlases procesiem apstiprina bažas par apšaubāmo praksi, kādā notikusi uzņēmuma amatpersonu atlase. Ņemot vērā identificētās kļūdas, jāvērtē amatpersonu atbildība, kas organizēja atlases procesus, jāpanāk, ka valdes un padomes locekļi ir ievēlēti godīgā un caurskatāmā veidā, kā arī valdībai tuvākajā laikā būtiski jāpilnveido valdes un padomes atlases kārtība, lai novērstu šādus atlases riskus nākotnē.
Neatkarīgajā izvērtējumā, ko Pārresoru koordinācijas centra uzdevumā veica KPMG Baltics, secināts, ka nav konstatēti nominācijas procesa regulējošo normu pārkāpumi, bet vērojamas atkāpes no atlases procesa vadlīnijām, kā arī atlases procesa organizatoru rīcība ietekmēja amatu konkursu rezultātus. Tika sašaurinātas prasības kandidātiem, “atkarīgie” nominācijas komisijas locekļi, kas attiecībā pret kapitāldaļu turētāju bija pakļautības attiecībās, ir likuši līdz pat 57% labāku vērtējumu noteiktiem kandidātiem nekā pārējie nominācijas komisijas locekļi, kamēr citiem kandidātiem šie paši komisijas locekļi piešķīra par līdz pat 14% zemāku novērtējumu nekā neatkarīgie nominācijas komisijas locekļi. Tāpat sašaurināta pieeja, vērtējot kandidātu reputācijas riskus. Ja uzņēmumu pārvaldes institūcijās neievēlē labākos profesionāļus godīgā procesā, tas grauj uzticību valsts institūcijām, kā arī nav ne pašu valsts uzņēmumu, ne nodokļu maksātāju interesēs, kā arī neatbilst OECD korporatīvās pārvaldības principiem un rekomendācijām.
Valdībai jāpārskata prasību definēšana kandidātiem, nosakot, ka tās apstiprina tikai pēc konsultācijām ar nominācijas komisiju, turklāt lēmumam par prasībām jābūt vienprātīgam. Tas ļautu izvairīties no situācijām, kad prasības ir pielāgotas “vajadzīgajiem” kandidātiem un nominācijas komisijas šīs prasības nevar izmainīt.
Tāpat jānodrošina, ka arī uzņēmumu vidēja līmeņa vadītājiem būtu iespēja kandidēt uz valdes locekļa amatu, jo bieži noteiktās prasības šādu situāciju nepieļauj. Papildus šī brīža regulējumam, kas paredz profesionālo zināšanu un pieredzes dažādību, regulējums jāpaplašina arī ar prasmju un kompetenču kombināciju efektīvai lēmumu pieņemšanai, izglītības dažādību, kā arī abu dzimumu pārstāvību valdēs un padomēs.
Ja nominācijas komisijai jāvirza ievēlēšanai amatā vairākus kandidātus, šim lēmumam jābūt vienprātīgam, kā arī jāparedz kolektīvais veto no “ārējiem” nominācijas komisijas locekļiem par konkrētu amatpersonu ievēlēšanu. Tas ļautu izvairīties no riskiem, kad amatos nokļūst personas ar reputācijas riskiem vai bažām par atbilstību izvirzītajām prasībām, kā arī tas ļautu ierēdņiem izvairīties no nepamatota politiskā spiediena. Ja nominācijas komisijas locekļi, kas nav saistīti ar ministriju vai padomi, norāda uz kandidāta reputācijas riskiem, nav pieļaujama situācija, ka atlases procesa organizētāji ar balsu vairākumu šo jautājumu noņem no dienaskārtības un kandidātu “stumj” uz priekšu atlases posmos.
Ja lēmums par reputācijas riskiem nav vienprātīgs, bet kandidātu virza apstiprināšanai amatā, būtu publiski jāpamato, kā tieši konkrētais kandidāts ar reputācijas riskiem atbilst uzņēmuma īstermiņa un ilgtermiņa interesēm.
Tāpat jānosaka regulējums par lēmumu pieņemšanu pēc nominācijas komisijas darba pabeigšanas, ja tiek virzīti vairāki kandidāti uz vienu amatu. Pašlaik regulējuma nav vispār, kas ļauj īstenot ļoti dažādu pieeju. Skaidrs regulējums ļautu pilnībā izsekot visiem atlases procesa posmiem līdz valdes vai padomes locekļa ievēlēšanai, kā arī būtu iespējams izvairīties no reputācijas un publicitātes riskiem, kas saistīti ar atlases procesa godīguma apšaubīšanu. Jānosaka arī pienākums skaidri definēt personāla atlases konsultanta pieredzes un kompetences prasības, jo lētākā cena šajā gadījumā nevar būt vienīgais arguments, piesaistot konsultantu.
Autors ir Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta viceprezidents, vadītājs Latvijā
