Līdz gada vidum inflācija Latvijā varētu noslīdēt zem 10%

Ilustratīvs attēls
Mārtiņš Āboliņš

Pēdējos mēnešos inflācija Latvijā ir stabilizējusies un straujais cenu kāpums, ko redzējām pērnā gada pusē pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, ir beidzies. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, pērnā gada decembrī patēriņa cenas Latvijā bija par 20,8% augstākas nekā 2021. gada nogalē, taču decembra laikā patēriņa cenas Latvijā samazinājās par 0,5% un tas pirmais patēriņa cenu samazinājums Latvijā viena mēneša laikā kopš 2020. gada novembra. Tā ir laba ziņa un ir redzami signāli, ka inflācijas kritums turpināsies arī šogad. Piemēram, ražotāju cenu inflācija Eiropā jau ir samazinājusies no vairāk nekā 33% augustā līdz 21,8% novembrī. Manuprāt, līdz šā gada vidum inflācija Latvijā varētu noslīdēt zem 10%.

Inflācijas kritums gan uzreiz nenozīmē, ka cenas kļūs zemākas. Pārsvarā gadījumu tas nozīmē, ka neturpinās tik strauji cenu kāpumi. Tomēr vietām cenas, visticamāk, arī samazināsies.

Piemēram, decembrī patēriņa cenu kritumu Latvijā izraisījas degvielas cenas, kas mēneša laikā samazinājās par vairāk nekā 11%. Tāpat dabasgāzes cenas Eiropā, lai arī joprojām augstas, kopš vasaras ir sarukušas par vairāk nekā 70%. Dabasgāzes cenu kritums Eiropā noteikti ir pozitīvs faktors Latvijas ekonomikai, tomēr pozitīvā ietekme uz Latvijas ekonomiku nebūs jūtama uzreiz. Patlaban gāzes cenu kritumu jutīs tie, kam ir dinamiskie elektrības tarifi, jo elektrības cenas cenas Nord Pool biržā sarukušas no vairāk nekā 400 EUR/MWh augustā līdz aptuveni 100 EUR/MWh pēdējās nedēļās. Taču dabasgāze vasarā ir iegādāta par salīdzinoši augstām cenām, tādēļ apkures cenas Latvijā šajā apkures sezonā būtiski nemainīsies. Bet, ja saglabāsies pašreizējās gāzes cenas, tad 2023. gada otrajā pusē apkures un dabasgāzes cenas varētu samazināties.

Bez energoresursu cenām Latvijā turpina augt arī pārtikas cenas, kas decembrī bija par 29% augstākas kā gadu iepriekš, lai gan pasaules pārtikas cenas kopš pērnā gada marta augstākā līmeņa ir sarukušas jau par aptuveni 17%. Arī šeit varam gaidīt cenu stabilizāciju.

Manuprāt, inflācija šā gada pirmajā pusē strauji mazināsies un domāju, ka gada vidējā inflācija Latvijā nākamgad varētu būt ap 8-9%. Pie veiksmīgas faktoru sakritības šā gada nogalē iespējama pat īslaicīga deflācija. Tomēr ar inflāciju saistītie izaicinājumi ne tuvu nav beigušies. Pakalpojumu cenu kāpums Latvijā ir pārsniedzis 10% un tagad ir pāragri runāt, ka inflācija tuvākajā laikā atgriezīsies noturīgi zemā līmenī. Tāpat ir grūti prognozēt, vai dabasgāzes cenu kritums varētu turpināties. Dabasgāzes patēriņš Eiropā 2022. gadā otrajā pusē ir sarucis par aptuveni 20%. Tas ir palīdzējis mazināt cenas, taču gāzes patēriņa samazinājums ir nācis kopā ar ražošanas apjomu vairākās rūpniecības nozarēs un arī Latvijā šogad ir gaidāma recesija. Tomēr brīdī, kad pasaules ekonomika atkal sāks augt, situācija var mainīties. Par to liecina arī dabasgāzes nākotnes darījumu cenas, kas uz nākamo ziemu šobrīd ir nedaudz augstākas nekā pašreizējās cenas.

 

Autors ir bankas Citadele ekonomists

Pagaidām nav neviena komentāra

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu