Ieva Lešinska tulko nozīmīgākos modernisma autorus — tikko iznākusi amerikāņu rakstnieka T. S. Eliota dzejas izlase, bet rudenī viņa latviešu lasītājam cels priekšā Džeimsa Džoisa Ulisu
Astoņdesmit dažādu lielumu darbi. Tā tulkotāja Ieva Lešinska savā feisbuka kontā gada nogalē aprakstīja pēdējos 12 mēnešos paveikto. Pati izcēla trīs darbus: amerikāņu modernisma ģēnija T. S. Eliota dzejas izlasi, ko tulkojusi kopā ar Kārli Vērdiņu, iekļauti arī Vizmas Belševicas atdzejojumi, Eduarda Veidenbauma dzejas izlase angliski, kā arī literārām godalgām apbērtās ganiešu izcelsmes amerikāņu rakstnieces Jā Džasi romāns Mājupiešana.
Jūs neticēsit, bet tas nav viss: ASV vēl padomju laikos nonākusī un tur filozofiju un franču valodu studējusī Lešinska pagājušajā gadā turpināja darbu pie Džeimsa Džoisa Ulisa, kurš uzskatāms par vienu no komplicētākajiem literatūras darbiem 20. gadsimtā. Līdz šim Džoisa tulkojumu latviski esam varējuši lasīt trimdas rakstnieka un tulkotāja Dzintara Soduma veikumā.
Kā Ieva jūtas, laukos pie sava rakstāmgalda iegremdējusies latviešu valodas un angļu valodas matērijā, un kāpēc latviešiem būtu jālasa modernisma izcilības, tulkotāja stāsta intervijā.
Vai tulkojums attiecībā pret teksta oriģinālu ir vardarbīgs?
Ir tāds slavens itāļu izteiciens — traduttore, traditore, proti, ka tulkotājs ir nodevējs un varmāka attiecībā pret tulkojamo tekstu. Bet runa jau ir tikai par to, ka pilnīgi precīzs tulkojums nav iespējams un pēc tā tiekties būtu absurdi. Es neuztveru sevi kā burlaku. Tieši otrādi, es cenšos ar tekstu apieties maigām ķepiņām. Vienlaikus cenšos tomēr arī izdabāt latviešu lasītājam — ievērot latviešu valodas ritmus. Angļu valodas idiomai meklēju atbilstošu idiomu latviešu valodā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.