Ko “būvnieku karteļa” lieta mums māca par pasūtītāja kompetences nozīmi

Ilustratīvs attēls
Jānis Uzulēns

Publiskajā telpā izskanējusi informācija par “būvnieku karteļa” ietekmi uz Latvijai pieejamo Eiropas Savienības finansējumu, sodiem un nākotnes iespējām. Vienas frontes pusē saka, ka risks šādām sekām ir ārkārtīgi augsts un šo ideju aktīvi pauž arī sociālajos tīklos, savukārt no otras puses proponē – Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā soda gatavošanu neapstiprina. Lasītājs ārpus nozares, visticamāk, netiek gudrs, kuram viedoklim pieslieties, tāpēc sniegšu īsu ieskatu būvniecības procesā no Latvijas būvniecības nozares ekspertu skatpunkta, kas korelē ar Konkurences padomes lēmumu “būvnieku karteļa” lietā. Pasūtītāja kompetencei Konkurences padomes skatījumā ir būtiska ietekme uz būvniecības procesu, jo tieši pasūtītāja pieņemtie lēmumi dod virzību tālākajam būvniecības procesam.

Konkurences padomes 2021. gada 30. jūlija lēmuma publiskajā versijā Nr. 22 lietā Nr. KL\2.2-3/19/18 (turpmāk – Lēmums) īpaši izceļama sadaļa par pasūtītāja lomu uz nolikuma izstrādi plānotajiem iepirkumiem, un, protams, arī komunikācija ar lietas dalībniekiem.

Manā skatījumā, Konkurences padome Lēmumā ir pievērsusi uzmanību būtiskai sistēmiskai problēmai pasūtītāja pusē. Proti, Lēmumā konstatēts, ka, pirmkārt, liela apjoma būvniecības iepirkumos būtiska loma ir pasūtītāja izstrādātajām tehniskās kvalifikācijas un nodrošinājuma prasībām ar mērķi mazināt pasūtītāja risku, otrkārt, pasūtītājs ir bijis aktīvs karteļa veicinātājs vai arī tas veicinājis pārkāpumu savas kompetences trūkuma dēļ. Proti, Konkurences padome uzsvērusi pasūtītāja kompetences nozīmi būvniecības procesā.

Pasūtītāja loma no nozares ekspertu skatpunkta

Lai nonāktu līdz būvdarbiem, pasūtītājam ir daudz darāmā, taču pirmām kārtām sākotnēji ir jāatbild uz vienkāršu jautājumu – vai es zinu, kā efektīvi realizēt ieceri visās būvniecības procesa stadijās līdz patiesi sekmīgam rezultātam? Būvniecības nozares aptaujātie eksperti uzskata, ka Latvijā pasūtītājiem ar šo ir zināmi izaicinājumi.

2022. gada vasarā Jurisconsultus projekta Būves Nākotnei ietvaros veiktajā gandrīz 400 būvniecības nozares ekspertu aptaujā, kur skalā no 0 līdz 6 bija lūgts sniegt vērtējumu katrai būvniecības stadijai, atklāts, ka 66% ekspertu negatīvi novērtēja pasūtītāju kompetenci būvniecībā. Pietiekami augsts rādītājs, lai aizdomātos, kāpēc tā.

Likumsakarīgi, ka ekspertu paustais viedoklis arī uz citiem būvniecības posmiem saņēma visnotaļ negatīvu vērtējumu: 62% ekspertu uzskata, ka būtiska problēma ir nepārdomāta risku sadale starp pasūtītāju un būvnieku, 74% – nekvalitatīvi izstrādāts būvprojekts un 60% –          neefektīva būvprojekta ekspertīze. Uz tā fona 55%, ka korupcijas riski, t. sk. – starp būvniecības procesā iesaistītajiem dalībniekiem, ir būtiska problēma būvniecības nozarei, nepārsteidz.

Ekspertu secinājumi norāda uz sistēmiskām problēmām, ko lielākoties var attiecināt uz pasūtītāja kompetencē esošiem jautājumiem. Izņēmums varētu būt “projektē un būvē” būvniecības realizācijas metodes izmantošana, jo tad vismaz projektēšanas sadaļa kļūst par būvnieka atbildību, tomēr pēc šādas metodes realizētu projektu Latvijā nav daudz, īpaši jau publiskajā sektorā.

Vai pasūtītājs ir vienīgā problēma?

Visvienkāršākais ir novelt vainu par kļūdām uz kādu noteiktu subjektu. Protams, tas neizslēdz, ka vainotajam jāuzņemas noteikts atbildības apjoms, tomēr jāatceras, ka īpaši publiskajā iepirkumā pasūtītāju vada ne vien iesaistīto cilvēku kompetence, bet arī normatīvais regulējums.

Turklāt aptaujātais Latvijas būvniecības ekspertu vairākums jeb 91% ir vienisprātis, ka pārdomāti pārvaldīts būvniecības process nodrošina efektīvu būvniecības procesā nepieciešamo resursu izmantošanu. Nenoliedzami, publiskajā sektorā daudz atkarīgs no normatīvā regulējuma.

Apgalvojumam, ka būvniecības procesa regulējums Latvijā, respektīvi, Būvniecības likums un atbilstošie Ministru kabineta noteikumi, ir radīts bez analītiskā pamata, nevērtējot būvniecības regulējumu kompleksi, piekrīt 62% aptaujāto ekspertu. Turklāt 64% ekspertu piekrīt apgalvojumam, ka normatīvo aktu kopums ir atrauts no objektīvā būvniecības procesa un loģiskām projekta stadijām.

Nav sistēmas, nav kārtības

No minētā ieskata varam izdarīt secinājumu, ka pasūtītājs līdz ar ieceres definēšanas brīdi faktiski atrodas zināmos slazdos, jo neefektīvs normatīvais regulējums noteikti nevar veicināt efektīvu būvniecības procesu. Kontekstā ar minēto par pasūtītāja kompetenci noteikti var apgalvot, ka būvniecības procesa regulējums kā sistēma Latvijā ir neefektīvs. Ir skaidrs, ka  būvniecības nozarei ir kritiski svarīgi  beidzot sakārtot normatīvo regulēju un uzlabot sistēmu, izmantojot vispārzināmus institūtus un risinājumus, t. sk. leģitimizēt inženierkonsultanta institūtu, noteikt skaidru kompetenču sadalījumu, ieviest tipveida līgumus utt. Liels solis uz priekšu jautājumā par pasūtītāja kompetenču uzlabošanu būtu pašlaik Saeimā esošo grozījumu Būvniecības likumā izskatīšana un apstiprināšana. Reizē atliek vēlēties, ka inženierkonsultanta konsultāciju izmantošana praksē nepārvērtīsies par formālu likuma normas izpildi, turpinot praktizēt zemākās cenas principu un iepirkt apšaubāmas kvalitātes konsultācijas.

Manuprāt, Konkurences padomes Lēmums kopumā norāda uz sistēmiskām problēmām Latvijas būvniecības nozarē. Šeit vietā ir atgādināt, ka jebkurš būvniecības process sākas ar ieceri un tās realizāciju regulē normatīvie akti, savukārt izpildījums ir pasūtītāja kompetencē. Tas liek retoriski jautāt, vai nebūtu laiks fundamentāli pārskatīt valsts attieksmi pret būvniecības nozarei saistošo normatīvo regulējumu un savu skatījumu primāri balstīt uz ekspertu skatījumu, nevis pieņēmumiem? Tas ļautu radīt visiem procesa dalībniekiem vienādi skaidru sistēmu ar efektīvu kompetences sadalījumu un saprātīgi pārvaldītiem riskiem.

 

Autors ir Jurisconsultus vadītājs un praktizējošs jurists būvniecības lietās

Pagaidām nav neviena komentāra

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu