Ja vēlaties doties pārgājienā, jāzina, cik drošs tas būs

Kristers Skraucis, Kitija Jonase, Jēkabs Ekhards, Viktorija Truhanoviča
28.12.2022.

Gandrīz visiem cilvēkiem patīk pārgājieni pa takām vai piļu drupu apskate. Tomēr ne visi aizdomājas, kādas problēmas var radīt veca vai novecojusi tūrisma objektu infrastruktūra. Ceļojums ar ģimeni vai draugiem, kuru jūs plānojat ilgu laiku, var beigties ne tā, kā gaidījāt. Novecojusi vai veca tūrisma objektu infrastruktūra rada ne tikai neērtības tūristiem, bet var apdraudēt arī cilvēka veselību, pat dzīvību. Tāpēc svarīgi zināt, kas tieši var jūs sagaidīt braucienos. Esam sīkāk apskatījuši piecas tūristu iecienītas vietas, to pieejamību un tehnisko stāvokli.

Līču Laņģu klintis

Līču Laņģu klintis, kas atrodas Cēsu tuvumā, ir viens no skaistākajiem apskates objektiem Latvijā. Izpētot apkārtni, novērojams, ka tā tomēr nav pienācīgi droša vieta. Klintis veido dziļas alas, kurās cilvēks var ielīst. Tāpēc bieži vien apmeklētāji vēlas to izmēģināt un alas izložņāt. Ieejot alās, nav nekādi ierobežojumi, norādes vai brīdinošas zīmes. Jāatceras, ka, ieejot alās, pastāv risks - klints var iegrūt. Lietainā laikā šo klinšu apkārtnē pastaigāties ir riskanti, jo var paslīdēt un nokrist, zem kājām ir mālaina zeme, kas slapjā laikā ir īpaši slīdīga. Tāpēc iesakām apsvērt domu par papildus norādēm, lai cilvēki varētu droši pārvietoties un aplūkot šo skaisto vietu.

Ziemeļu forti

Ziemeļu forti ir viens no Liepājas atpazīstamības simboliem, tādēļ uz turieni dodas gandrīz katrs iebraucējs. Ūdenslīmenim ceļoties, kāpas tiek noskalotas un forti brūk. Piemēram, ieapaļās smilšu pludmalītes iepretī vēja rotoram kopš gada sākuma vairs nav. Viļņi to nograuzuši, un fortu drupas nobrukušas pāri apmeklētāju iecienītajai vietai, kur var aplūkot Karostas festivālu laikā tapušos sienu zīmējumus.

Tuvos fortus jeb cietokšņa bateriju Nr. 3. viļņi līdz šim nav skāruši. Akmeņi un betons pagaidām turas. Taču to nevar teikt par stāvkrastu – netālu no tā sauktās “mājiņas” nobrucis ļoti daudz zemes un taka kļuvusi bīstama. Arī doties iekšā fortu betona bluķos nu jau ir bīstami, nekad nevar zināt, kad būs pienācis laiks tiem sabrukt.

Kokneses pilsdrupas

Kokneses pilsdrupas, lai arī esot viena no skaistākajām vietām, ko apskatīt, ir visai maz piemērotas apmeklētājiem no drošības viedokļa. Ieejot pils parkā, nav nekādas drošības zīmes - ne nožogojumi, ne brīdinošas zīmes -, līdz ar to visi gribētāji var ložņāt pa pili. Tā kā pils atrodas Daugavas malā, cilvēkiem ir brīva pieeja ūdens tilpei un tajā var vienkārši iekrist vai sliktākajā gadījumā gūt stiprus sasitumus. Būtu nepieciešams pēc norobežojuma un balstiem, kas liegtu iespēju ložņāt pa pilsdrupām un brīvi piekļūt upei.

Liepājas ostas promenāde

Liepājas ostas promenāde ir skaista pastaigu vieta kā liepājniekiem, tā pilsētas viesiem. Tajā ir apskates objekti, piemēram, Dzintaru pulkstenis, pilsētas maketi u.c., kas piesaista tūristus. Posmā no tilta līdz pat Liepājas ostai tiešā kanāla tuvumā atrodas vairākas publiskas iestādes, piemēram, viesnīca, ēdināšanas iestādes, sporta klubs un izklaides klubs.

Taču tik dzīvības piepildītā vietā starp pārvietošanās zonu un stāvo kanāla krastu nav neviena norobežojoša un pat brīdinoša elementa. Daudzi Liepājas iedzīvotāji vietējā portālā vaicā - “kam vēl ir jānotiek, cik cilvēkiem ir jānoslīkst, lai uzceltu kādu nožogojumu”. Ne vienmēr jābūt alkohola reibumā, lai iekristu kanālā. Fakti liecina arī par bērnu un jaunu cilvēku nāvēm. Tā 14. novembra naktī ūdenī iekrita 16 gadus vecs jaunietis. Pēc četrām dienām ūdenslīdēji no Tirdzniecības kanāla gultnes izcēla puiša līķi. Tikai pāris dienas vēlāk no kanāla izcēla kādas mirušas sievietes ķermeni. Tajā nedēļā - divi līķi, kopumā laikposmā no 2020. gada šajā apkārtnē no ūdens izvilkti astoņi cilvēki, četri no tiem - miruši.

Mangaļsalas bunkuri

Mangaļsalas bunkuri ir daudziem noslēpumaina un interesanta vieta, kuru doties izpētīt, lai izzinātu vēsturi. Taču tas var nebūt droši. Šī ir purvaina vieta, daudzi no bunkuriem ir daļēji sabrukuši, aizauguši. Daļu celtņu ir grūti pamanīt, un var gadīties, ka pastaiga pa bunkuru virspusi var beigties ar iekrišanu pašā bunkurā, jo tajos ir izdrupuši caurumi. Drosmīgākie un pārgalvīgākie apmeklētāji paši lien bunkuros, kas arī ir bīstami, jo tie ir uz sabrukšanas robežas. Tajos iekšā atrodas atkritumi, armatūra, dažādu materiālu atgriezumi un stikla lauskas. Apkārtne pati par sevi ir neattīrīta un nedroša, daudz kur mētājas dzeloņdrātis, tās ir arī ap teritorijas kokiem. Tā nav droša vieta, kur izvēlēties pastaigāties, jo ir pietiekami daudz risku.

Autori ir Rīgas Tehniskās universitātes 3.kursa studenti

Līdzīgi raksti

Viedoklis Inese Andersone

Rīgas sociālā dienesta modernizācija – solis, kas bija jāveic jau vakar

Rīgā ir sākusies ilgi gaidīta un faktiski neizbēgama sociālo pakalpojumu sistēmas reforma. Sociālā joma galvaspilsētā daudzus gadus darbojās pēc sen izveidotiem principiem — struktūra bija sarežģīta, birokrātija apgrūtinoša, darbinieki pārslogoti, bet klienti nereti nonāca rindās, kas neatbilda mūsdienu pakalpojumu standartam. Tāpēc šodien, kad Rīgas Sociālais dienests uzsāk modernizāciju un restrukturizāciju, tas nav tikai administratīvs solis — tā ir sistēmas dzīvotspējas prasība.

Viedoklis Vita Liberte

Latvijas biznesā šobrīd trūkst riska: kā drosmīgi soļi privātajā sektorā var mainīt Latvijas labklājību

Latvijas uzņēmējdarbības vide šobrīd atrodas kritiskā pārejas punktā. Lai arī pēdējo desmitgažu laikā esam vairākkārt pierādījuši spēju ātri mainīties, mūsu ekonomikas sniegums joprojām būtiski atpaliek no attīstītāko valstu līmeņa – gan produktivitātes, gan ienākumu, gan digitālās infrastruktūras kvalitātes ziņā. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas jeb OECD dati rāda, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju ir tikai 41 indeksa punkts, salīdzinot ar vidēji 60,2 OECD valstīs. Šo plaisu nevar aizlāpīt tikai ar efektīvāku darbaspēka izmantošanu vai ieguldījumiem cilvēkresursos vien – nepieciešamas arī stratēģiskas investīcijas tehnoloģijās, digitalizācijā, datu infrastruktūrā un inovācijās.

Viedoklis Jānis Liepiņš

Sporta infrastruktūras finansējums - vai sadale ir godīga?

Latvijā sporta infrastruktūras finansējums joprojām ir centralizēts, un valsts līdzekļu ievērojamākā daļa nonāk vienā vai dažos objektos, kamēr reģionos bāzes noveco, zaudē sertifikāciju un nespēj pilnvērtīgi nodrošināt mūsdienām atbilstošus pakalpojumus.

Viedoklis Kristīne Jarinovska

Ko dos Kuldīgas likums?

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija retā izbraukuma sēdē 2025. gada 28. oktobrī Kuldīgas rātsnamā apsprieda Kuldīgas vecpilsētas saglabāšanas un aizsardzības likuma projektu. Šobrīd tas 2025. gada 27. novembrī ir jau pieņemts Saeimā 1. lasījumā. Īstais brīdis apspriest un palūkoties, ko sabiedrībai dotu likums par vienas pilsētas centru. Uzreiz jāpiebilst, ka neesmu likumprojekta autore un neesmu nekā piedalījusies tā izveidē, līdz ar to lūdzu atvainot, ja turpmākā kritika vai uzslavas radušās ierobežotas informācijas apstākļos.