Ja vēlaties doties pārgājienā, jāzina, cik drošs tas būs

  • Kristers Skraucis, Kitija Jonase, Jēkabs Ekhards, Viktorija Truhanoviča
  • 28.12.2022.
Līču Laņģu klintis. Publicitātes foto

Līču Laņģu klintis. Publicitātes foto

Gandrīz visiem cilvēkiem patīk pārgājieni pa takām vai  piļu drupu apskate. Tomēr ne visi aizdomājas, kādas problēmas var radīt veca vai novecojusi tūrisma objektu infrastruktūra. Ceļojums ar ģimeni vai draugiem, kuru jūs plānojat ilgu laiku, var beigties ne tā, kā gaidījāt. Novecojusi vai veca tūrisma objektu infrastruktūra rada ne tikai neērtības tūristiem, bet var apdraudēt arī cilvēka veselību, pat dzīvību. Tāpēc svarīgi zināt, kas tieši var jūs sagaidīt braucienos. Esam sīkāk apskatījuši piecas tūristu iecienītas vietas, to pieejamību un tehnisko stāvokli.

Līču Laņģu klintis

 Foto - 

Līču Laņģu klintis, kas atrodas Cēsu tuvumā, ir viens no skaistākajiem apskates objektiem Latvijā. Izpētot apkārtni, novērojams, ka tā tomēr nav pienācīgi droša vieta. Klintis veido dziļas alas, kurās cilvēks var ielīst. Tāpēc bieži vien apmeklētāji vēlas to izmēģināt un alas izložņāt. Ieejot alās, nav nekādi ierobežojumi, norādes vai brīdinošas zīmes. Jāatceras, ka, ieejot alās, pastāv risks - klints var iegrūt. Lietainā laikā šo klinšu apkārtnē pastaigāties ir riskanti, jo var paslīdēt un nokrist, zem kājām ir mālaina zeme, kas slapjā laikā ir īpaši slīdīga. Tāpēc iesakām apsvērt domu par papildus norādēm, lai cilvēki varētu droši pārvietoties un aplūkot šo skaisto vietu.

 

Ziemeļu forti

Ziemeļu forti ir viens no Liepājas atpazīstamības simboliem, tādēļ uz turieni dodas gandrīz katrs iebraucējs. Ūdenslīmenim ceļoties, kāpas tiek noskalotas un forti brūk. Piemēram, ieapaļās smilšu pludmalītes iepretī vēja rotoram kopš gada sākuma vairs nav. Viļņi to nograuzuši, un fortu drupas nobrukušas pāri apmeklētāju iecienītajai vietai, kur var aplūkot Karostas festivālu laikā tapušos sienu zīmējumus.

 Foto - 

Tuvos fortus jeb cietokšņa bateriju Nr. 3. viļņi līdz šim nav skāruši. Akmeņi un betons pagaidām turas. Taču to nevar teikt par stāvkrastu – netālu no tā sauktās “mājiņas” nobrucis ļoti daudz zemes un taka kļuvusi bīstama. Arī doties iekšā fortu betona bluķos nu jau ir bīstami, nekad nevar zināt, kad būs pienācis laiks tiem sabrukt.

Kokneses pilsdrupas

 Foto - 

Kokneses pilsdrupas, lai arī esot viena no skaistākajām vietām, ko apskatīt, ir visai maz piemērotas apmeklētājiem no drošības viedokļa. Ieejot pils parkā, nav nekādas drošības zīmes - ne nožogojumi, ne brīdinošas zīmes -, līdz ar to visi gribētāji var ložņāt pa pili. Tā kā pils atrodas Daugavas malā, cilvēkiem ir brīva pieeja ūdens tilpei un tajā var vienkārši iekrist vai sliktākajā gadījumā gūt stiprus sasitumus. Būtu nepieciešams pēc norobežojuma un balstiem, kas liegtu iespēju ložņāt pa pilsdrupām un brīvi piekļūt upei.

Liepājas ostas promenāde

 Foto - 
Liepājas ostas promenāde ir skaista pastaigu vieta kā liepājniekiem, tā pilsētas viesiem. Tajā ir apskates objekti, piemēram, Dzintaru pulkstenis,
 Foto - 
pilsētas maketi u.c., kas piesaista tūristus. Posmā no tilta līdz pat Liepājas ostai tiešā kanāla tuvumā atrodas vairākas publiskas iestādes, piemēram, viesnīca, ēdināšanas iestādes, sporta klubs un izklaides klubs.

 

Taču tik dzīvības piepildītā vietā starp pārvietošanās zonu un stāvo kanāla krastu nav neviena norobežojoša un pat brīdinoša elementa. Daudzi Liepājas iedzīvotāji vietējā portālā vaicā - “kam vēl ir jānotiek, cik cilvēkiem ir jānoslīkst, lai uzceltu kādu nožogojumu”. Ne vienmēr jābūt alkohola reibumā, lai iekristu kanālā. Fakti liecina arī par bērnu un jaunu cilvēku nāvēm. Tā 14. novembra naktī ūdenī iekrita 16 gadus vecs jaunietis. Pēc četrām dienām ūdenslīdēji no Tirdzniecības kanāla gultnes izcēla puiša līķi. Tikai pāris dienas vēlāk no kanāla izcēla kādas mirušas sievietes ķermeni. Tajā nedēļā - divi līķi, kopumā laikposmā no 2020. gada šajā apkārtnē no ūdens izvilkti astoņi cilvēki, četri no tiem - miruši.

Mangaļsalas bunkuri

 Foto - 
 Foto - 

Mangaļsalas bunkuri ir daudziem noslēpumaina un interesanta vieta, kuru doties izpētīt, lai izzinātu vēsturi. Taču tas var nebūt droši. Šī ir purvaina vieta, daudzi no bunkuriem ir daļēji sabrukuši, aizauguši. Daļu celtņu ir grūti pamanīt, un var gadīties, ka pastaiga pa bunkuru virspusi var beigties ar iekrišanu pašā bunkurā, jo tajos ir izdrupuši caurumi. Drosmīgākie un pārgalvīgākie apmeklētāji paši lien bunkuros, kas arī ir bīstami, jo tie ir uz sabrukšanas robežas. Tajos iekšā atrodas atkritumi, armatūra, dažādu materiālu atgriezumi un stikla lauskas. Apkārtne pati par sevi ir neattīrīta un nedroša, daudz kur mētājas dzeloņdrātis, tās ir arī ap teritorijas kokiem. Tā nav droša vieta, kur izvēlēties pastaigāties, jo ir pietiekami daudz risku.

 

Autori ir Rīgas Tehniskās universitātes 3.kursa studenti

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Dace Tauriņa

Alga nav tikai cipars, tas ir cieņas jautājums

Diskutējot par atalgojumu, nereti tiek skarts jautājums par minimālo algu kā zemāko atalgojuma slieksni. 2025. gadā minimālā alga Latvijā ir 740 eiro - par 40 eiro vairāk, nekā tā bija pērn. Šogad tā sasniegs 780 eiro pirms nodokļu nomaksas, un saskaņā ar Valsts darba inspekcijas datiem minimālo algu saņem gandrīz piektā daļa darba ņēmēju. Patiesībā politikas veidotājiem, lemjot par atalgojuma slieksni, būtu jārunā arī par cilvēcīgu algu un šajā kontekstā ir svarīgi analizēt, kāda ir dzīvei nepieciešamā alga (living wage) Rīgā un reģionos. Šī summa ir krietni lielāka par 740 eiro.

Viedoklis Toms Nāburgs

Latvijas pirmais hibrīdparks iezīmē jaunu posmu valsts enerģētikas attīstībā

Jau apritējis gandrīz gads, kopš Latvija atvienojās no BRELL elektroenerģijas tīkla, kas nozīmē – lai stiprinātu enerģētisko drošību, nepieciešama diversificēta ražošana un spēja uzglabāt atjaunojamo enerģiju, pārvēršot to stabilā jaudā.

Viedoklis Edgars Čerkovskis

Aiz cipariem ir īsti bērni, vai Latvijā ir apdraudētas skolas – sociālie uzņēmumi?

Šobrīd Latvijā aktīvi darbojas 278 sociālie uzņēmumi, no kuriem 23% darbojās izglītības jomā, starp tiem ir 19 privātās izglītības iestādes – skolas. Šāda uzņēmējdarbības forma nav stāsts par peļņu, šīs skolas  pilda svarīgu sociālo misiju un sniedz būtisku nemateriālo ieguvumu.

Viedoklis Juris Grišins

Baltijas obligāciju tirgus – izaugsmes un diversifikācijas izaicinājumi

Daudz jau runāts par to, ka pēdējo gadu laikā obligācijas kļuvušas par nozīmīgu finansējuma piesaistes instrumentu Baltijas valstīs, taču mazāk par to, ka Latvijā šī izaugsme koncentrējas ap patēriņa kreditēšanas un nekustamā īpašuma attīstības uzņēmumiem. Tas liek uzdot jautājumus, kādas ir iespējas šajā tirgū izveidot diversificēt obligāciju portfeli?

Jaunākajā žurnālā