Ilustratīvs attēls
Pērn Eiropas Parlamenta Budžeta lietu politikas departaments norādīja, ka līdz 2019. gada beigām politiskās organizācijas Latvijā lielā mērā paļāvās uz privātajiem ziedojumiem, publiskajam finansējumam sasniedzot tikai aptuveni 35% no politisko organizāciju ienākumiem.[1] Līdzšinējie grozījumi Politisko organizāciju finansēšanas likumā ļāvuši nodrošināt aptuveni 94% no ienākumiem politiskajām organizācijām to politiskās un saimnieciskās darbības nodrošināšanai, kas ir visaugstākais rādītājs starp Eiropas Savienības dalībvalstīm.[2] Šāgada intervijā LTV1 raidījumam Aizliegtais paņēmiens PROVIDUS direktore un vadošā pētniece Iveta Kažoka norāda, ka 90% valsts finansējuma ir par daudz.[3]
Jāatzīst, ka sistēma Latvijā ir veidota pēc labas prakses, tomēr iespējas izlietot valsts budžeta finansējumu daudzās Eiropas valstīs ir plašākas. Igaunijā, Somijā, Lietuvā, arī Francijā un Vācijā valsts finansējuma daļu var izmantot kampaņām un vēlēšanu aktivitātēm, piemēram, vides reklāmām. Latvijā to var izmantot politiskās aģitācijas veidošanai, taču ne samaksai par tās reklamēšanu,[4] tāpēc šādām aktivitātēm pamatā jāvāc nauda no privātajiem ziedotājiem, kas būtībā nozīmē, ka privātie ziedojumi ir maznozīmīgi politiskās organizācijas saimnieciskajai uzturēšanai, taču tie kļūst ārkārtīgi svarīgi vēlēšanu kampaņas laikā.
Igaunijas prakses salīdzinājums ar Latviju
Politiskās organizācijas saņem ikgadēju finansējumu partijām. Kopējais finansējums kopš 2015. gada ir aptuveni 5,4 miljoni eiro gadā. Partijas, kas sasniegušas mandātu iegūšanai nepieciešamo 5% balsu slieksni, saņem summu, kas ir proporcionāla vēlēšanās iegūtajam mandātu skaitam. Partijas, kas ieguvušas 2–3% balsu, saņem 30 000 eiro gadā. Tās, kuras ieguvušas 3–4% balsu, 60 000 eiro, bet 4–5% - 100 000 eiro. Maksājums tiek veikts partijām katru mēnesi kā viena divpadsmitā daļa no kopējās summas.[5]
Atšķirībā no Latvijas, Igaunijā nav bezmaksas raidlaika iespējas priekšvēlēšanu aģitācijai.[6] Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, to likums, kas stājās spēkā 2021. gada sākumā, atbilstoši Priekšvēlēšanu aģitācijas likumam, nodrošina bezmaksas raidlaiku priekšvēlēšanu aģitācijai.[7] Tomēr Igaunijā valsts finansējumu politiskajām organizācijām atļauj izmantot arī vēlēšanu aktivitātēm, piemēram, interneta reklāmu sponsorēšanai, sedzot aptuveni 56% ienākumu no tām. Igaunijas partijām vidēji tikai 44% no ienākumiem priekšvēlēšanu kampaņai tiek segti no privātiem ziedojumiem[8], turpretim Latvijā 2022. gada vēlēšanu deklarācijas par 14. Saeimas kampaņu norāda, ka galvenokārt viss finansējums, vismaz 2% ieguvušajām politiskajām organizācijām, nācis no privātiem ziedotājiem.[9]
Zviedrijas prakses salīdzinājums ar Latviju
Valsts finansējums tiek piešķirts visām parlamenta partijām un tām, kuras vienā no pēdējām divām Riksdāga (parlamenta) vēlēšanām saņēmušas vismaz 2,5% balsu. Latvijā finansējumu partijas saņem, tikai vadoties pēc pēdējo vēlēšanu rezultātiem. Atšķirībā no Latvijas ar fiksētu 5% vēlēšanu barjeru, lai iekļūtu Zviedrijas parlamentā, politiskajai partijai ir jāsaņem 4% no visas valsts balsīm vai 12% no vismaz vienā vēlēšanu apgabalā nodotajām balsīm.
Politiskās organizācijas, kas saņēmušas vismaz 4% balsu vēlēšanās, saņem pilnu pamatsummu 5 803 200 Zviedrijas kronu jeb 570 502 eiro gadā. Latvijā līdzīgi tiek piešķirta 200 minimālo mēnešalgu summa jeb šobrīd 100 000 eiro gadā, ja par to Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā 5% vēlētāju.[10] Partijas, kuras guvušas pārstāvniecību Riksdāgā, bet nav ieguvušas 4% balsu valsts līmenī, katru gadu saņem 1/14 daļu no vienas pilnas pamatsummas par katru iegūto vietu parlamentā. Papildus partijas gadā saņem 16 350 Zviedrijas kronu jeb 1607 eiro par katru iegūto vietu, ja partija ir pārstāvēta valdībā, vai 24 300 kronu jeb 2389 eiro, ja tā nav. Salīdzinot ar Latviju, partiju un kandidātu tēriņiem Zviedrijā nav ierobežojumu, piemēram, apmaksāta politiskā reklāma no valsts finansējuma privātajos televīzijas kanālos ir atļauta.[11]
Lietuvas prakses salīdzinājums ar Latviju
Partijas, kas pēdējās parlamenta vēlēšanās ieguvušas vairāk nekā 2% balsu, saņem ikgadēju valsts finansējumu. Tās ir proporcionālas pēdējās vēlēšanās saņemtajām balsīm un tiek piešķirtas divas reizes gadā. Par katru balsi tiek piešķirti 54 centi pusgadā. Jaunas partijas, kas rodas no šķelšanās vai izveidošanās parlamentā, saņem mazāku finansējuma daudzumu. Līdzīgi kā Latvijā, vēlēšanu kandidātiem tiek nodrošināts bezmaksas raidlaiks sabiedriskajos medijos, pamatojoties uz vienlīdzīgiem noteikumiem. Tomēr Lietuvā, tāpat kā Igaunijā un Zviedrijā, valsts finansējumu drīkst izmantot arī kampaņas nolūkiem. 2021. gada dati norāda, ka Lietuvas politisko organizāciju gada pārskatos aptuveni 73% ienākumi sastāv no valsts finansējuma, turpretim vēlēšanu deklarācijās ap 62%.[12]
Secinājumi
Lai veicinātu līdztiesīgas izaugsmes iespējas politiskajām organizācijām, valsts finansējuma izlietošanas tiesībām būtu jākļūst plašākām. Tiesa, Igaunijā un Zviedrijā neeksistē politisko organizāciju kampaņu tēriņu limiti pirms vēlēšanām, taču dati pierāda, ka tas nav noteicošais faktors privātās naudas ietekmes samazināšanai, jo valsts finansējums Igaunijas vēlēšanu deklarācijās sastāda vidēji vairāk nekā pusi no politisko organizāciju ienākumiem.[13]
Kā ziņoja KNAB, 14. Saeimas vēlēšanās katrs no 19 vēlēšanās pieteiktajiem deputātu kandidātu sarakstiem limitētajiem aģitācijas izdevumiem drīkstēja izlietot ne vairāk kā 708 053,30 eiro.[14] Tas ir viens no zemākajiem aģitācijas izdevumu sliekšņiem starp Eiropas Savienības valstīm, taču tas nav palīdzējis cīņai ar ārējo ziedojumu ietekmi un politiskā plurālisma veicināšanai, jo 14. Saeimas vēlēšanu deklarācijas norāda, ka galvenokārt viss finansējums kampaņām vismaz 2% ieguvušajām politiskajām organizācijām nācis no ārējiem ziedotājiem – absolūtajam vairākumam politisko organizāciju kampaņas ienākumi gūti no lielajiem ziedotājiem.[15]
Autors ir kustības Par! Jauniešu nodaļas valdes loceklis, cilvēktiesību un vides aktīvists
[1] https://www.europarl.europa.eu/RegData/etudes/STUD/2021/694836/IPOL_STU(2021)694836_EN.pdf
[2] Turpat.
[3] https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/aizliegtais-panemiens-mazinas-partiju-atkariba-no-sponsoriem-vairakas-tagad-atkarigas-no-valsts-naudas.a456986/
[4] Turpat.
[5] https://www.riigiteataja.ee/en/eli/513042015011/consolide
[6] Turpat.
[7] https://likumi.lv/ta/id/319096-sabiedrisko-elektronisko-plassazinas-lidzeklu-un-to-parvaldibas-likums
[8] https://www.europarl.europa.eu/RegData/etudes/STUD/2021/694836/IPOL_STU(2021)694836_EN.pdf
[9] https://info.knab.gov.lv/lv/db/deklaracijas/
[10] https://likumi.lv/ta/id/36189-politisko-organizaciju-partiju-finansesanas-likums
[11] https://www.europarl.europa.eu/RegData/etudes/STUD/2021/694836/IPOL_STU(2021)694836_EN.pdf
[12] Turpat.
[13] Turpat
[14] https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partijas-agitacijai-izterejusas-gandriz-3-miljonus-eiro-vislielakie- terini-apvienotajam-sarakstam.a475797/
[15] https://info.knab.gov.lv/lv/db/deklaracijas/
