Ārskats nr.12: Samierinās ar sasilšanu? Krievijas terorisms. Drosme un gļēvums Katarā.

2022_09_Arskats.logo_.png

2022_09_Arskats.logo_.png

Bijušās PSRS republikas aizvien vairāk distancējas no Maskavas

Putins šonedēļ Armēnijas galvaspilsētā Erevānā piedzīvoja kārtējo pazemojumu – namatēvs, Armēnijas premjerministrs atteicās parakstīt Krievijas izveidotās Kolektīvās drošības līguma organizācijas līderu samita kopējo paziņojumu. Ārpolitikas eksperts Tomass Pildegovičs un Ir žurnālists Pauls Raudseps šajā Ārskata raidījumā apspriež, kā Maskava centās izmantot dažādas starptautiskas organizācijas, lai saglabātu ietekmi bijušajā PSRS, un kāpēc šīs sviras kļūst aizvien vājākas. Viņi arī vērtē klimata konferences Cop27 rezultātus, aizvien spēcīgāko neapmierinātību Ķīnā ar "nulles kovida" politiku, futbolistu iesaistīšanos politikā Pasaules kausa laikā, Skotijas neatkarības centienus un Eiropas Parlamenta lēmumu pasludināt Krieviju par terorismu atbalstošu valsti.

Raidierakstā Ārskats ārpolitikas eksperts Tomass Pildegovičs un Ir komentētājs Pauls Raudseps dalās pārdomās par ārpolitikas aktualitātēm un izceļ ziņās pamanītas lietas, gan lielas, gan mazas, kas Latvijā nevarētu notikt. Podkāsts ir pieejams Ir.lv, Spotify, Apple Podcasts.

Labākais veids, kā atbalstīt mūsu redakciju — abonēt Ir.

Esam arī pateicīgi visiem, kas gatavi atbalstīt tieši Ārskatu — to var darīt šeit 

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. #SIF_MAF2022

 Foto - 

Reklāma

Līdzīgi raksti

Noskaties! Cik grūti ir iegūt Itālijas pilsonību?

Itālijā pilsonības iegūšanas likumi ir striktākie visā Eiropā. Dažādas organizācijas ir rīkojušas referendumu, lai grozītu šo likumu.

Pasaulē Ovidijus Lukošus, IQ, speciāli Ir

Baltkrievu rulete – Lietuvas cīņa ar meteozondēm

No Baltkrievijas iesūtītie meteobaloni nu jau regulāri apdraud Viļņas lidostas drošību. Lai gan Lietuvā to atzīst par hibrīduzbrukumu, efektīvs pretlīdzeklis joprojām nav atrasts

VIDEO: Vai Eiropai ir azartspēļu problēma?

Ātras naudas solījums piesaista cilvēkus tiešsaistes azartspēlēm, taču ES ir maz iejaukusies.

Noskaties! Vai Eiropas medijiem ir nākotne?

Eiropas medijus piemeklējusi krīze dezinformācijas, politiskās iejaukšanās un finansējuma samazināšanas dēļ.

Jaunākajā žurnālā