Kara balsis* Kā uzņēmējam izdzīvot Kijivā?

Uzņēmuma Leater vadītājs Mikola Žandorovs. Foto no privātā arhīva
Anastasija Ringis

Pirms divām nedēļām, 17. oktobrī, krievu palaistais drons Shahed iznīcināja dzīvojamo ēku Žiļjanskas ielā Kijivas centrā. No turienes puskilometra attālumā atrodas sistēmu integratora Leater birojs. Firmas vadītājs Mikola Žandorovs stāsta, ka pastāvīgās spriedzes rezultātā viņam gandrīz vairs nav baiļu, tikai dusmas.

Viņa uzņēmums specializējas kolektīvās mijiedarbības sistēmu, balsošanas sistēmu, drošības sistēmu un dispečercentru veidošanā, kā arī konferenču zāļu iekārtošanā. Burtiski dažas dienas pirms Krievijas invāzijas Ukrainā Mikola parakstīja ilgtermiņa līgumus un plānoja stratēģisko apspriedi biznesa attīstībai. Tā vietā divas nedēļas vēlāk viņam nācās steigšus evakuēt sava uzņēmuma darbiniekus uz Rietumukrainu.

«Divus mēnešus mēs faktiski piedzīvojām pilnīgu darba pārtraukumu. Iemesls ir tas, ka risinājumi, ko mēs piedāvājam, ir dārgi un prasa kapitālieguldījumus. Un no biznesa viedokļa nav jēgas tagad ieguldīt līdzekļus sanāksmju telpās, jo rīt jūsu birojā var ielidot raķete,» skaidro Mikola.

Kara pirmajos mēnešos, atrodoties Rietumukrainā, uzņēmējs kopā ar partneriem sāka ražot īpašas vestes ar kabatām, kuras karavīri var piestiprināt pie bruņuvestēm un nēsāt visādas palīgierīces. Par pašizmaksu šuva dažādus tekstilizstrādājumus militārajām vajadzībām. Visa ražošana tika finansēta no pašu, kā arī brīvprātīgo saziedotās naudas.

«Tā kā mēs esam eksperti kolektīvās saziņas sistēmu uzstādīšanā, pēc militāro pārvalžu lūguma izvietojām kolektīvās brīdināšanas sistēmas tajās pilsētās un ciematos, kur to trūka,» stāsta Mikola. Viņš lēš, ka uzņēmuma ieņēmumi pēdējo astoņu mēnešu laikā ir samazinājušies vairāk nekā desmit reizes, savukārt izmaksas ievērojami pieaugušas. Tagad komanda koncentrējas nevis uz iekārtu pārdošanu, bet gan uz servisu — arī savu konkurentu klientiem, jo tie ir pametuši tirgu. Uzņēmuma vadība ir pieņēmusi lēmumu darbiniekiem maksāt minimālo algu, bet paši strādā bez atlīdzības. Dažkārt algas nāk nevis no uzņēmuma nopelnītās naudas, bet gan no firmas īpašnieka kabatas. Daudzus uzņēmējdarbības procesus nācās būtiski pārstrukturēt, piemēram, uz pusi samazināt biroja telpas.

Mikola stāsta, ka ar katru dienu plānot darbu kļūst arvien grūtāk, galvenokārt tāpēc, ka pusi no astoņas stundas garās darba dienas var nākties pavadīt bez elektrības, bet dienas otrajā pusē var sākties gaisa trauksme, kuras laikā jāmeklē patvērums pagrabā.

«Ukrainas ekonomika astoņus mēnešus ilgajā karā ir ļoti smagi cietusi. Pēc manām personīgajām izjūtām, viss ir nokrities par divām trešdaļām. Tiem Ukrainas uzņēmumiem, kas orientējas uz iekšzemes tirgu, pašlaik vissvarīgākais uzdevums ir noturēt darbiniekus, dažkārt tas nozīmē fiziski izdzīvot,» saka Nikolajs. Pirms kara Leater nodarbināja 50 cilvēkus. Četri devās uz fronti, bet tikpat daudzi uzrakstīja atlūgumu.

Viens no projektiem, ar kuriem uzņēmums lepojas, ir militāra bezpilota lidaparātu vadības telpa. Militāristi to piepildīja ar savām iekārtām, savukārt Leater inženieri piegādāja rūterus. Arī šis projekts tika īstenots bez atlīdzības.

«Mēs visi cenšamies palīdzēt armijai, cik vien varam. Saprotam, ka valsts diez vai spēs tikt galā bez vietējo uzņēmumu un mūsu Rietumu sabiedroto palīdzības.» Kā piemēru viņš min savus vācu partnerus, kuri jau kara sākumā izveidoja palīdzības fondu Ukrainai. Astoņu mēnešu laikā viņi valstī ieveduši 12 kravas automašīnas ar humāno palīdzību.

Pats Mikola sagaida šīs mašīnas pie robežas un palīdz sadalīt palīdzību. Piemēram, pēdējā reizē vācieši uz Ukrainu atsūtīja specializētu ugunsdzēsēju automašīnu. To nodeva Teterijivkas novadam, kas atrodas uz rietumiem no galvaspilsētas Kijivas. Tieši Teterijivkā martā notika sīvas kaujas. Vācu partneri parūpējās ne tikai par transportlīdzekļa iegādi, bet arī nosūtīja uz Ukrainu profesionāļus vietējo ugunsdzēsēju apmācīšanai. Pie reizes tika atstūrēta pilna fūre ar medikamentiem.

«Esmu pārliecināts, ka karš beigsies un mēs atkal varēsim sākt pelnīt, bet pagaidām galvenais ir izdzīvot,» pasmaida Mikola.

* Rakstu sērija Ukrainas kara balsis pieejama brīvpieejā, pateicoties AS Latvijas Finieris atbalstam. #KopāParUkrainu

Pagaidām nav neviena komentāra

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu