JRT izrāde Runāšanās par seksu ir gan smieklīga, gan skumja
Izrādes programmiņas noformējums maldina. Uz režisores Kristīnes Krūzes iestudētās Berlīnes dramaturģes Majas Cades lugas Runāšanās par seksu reklāmas materiāla vāka redzama starptautiska samita bilde — priekšplānā apaļš galds ar pasaules līderiem, fonā — valstu karogi, kameras, diplomātu orda. Viss šķiet liecinām, ka runāšanās būs publiska un skaļa. Lai gan īstenībā iestudējums ir kamerveida — pietuvināts skatītājiem un intīms.
Intimitāte ir vārds, kas raksturo gan izrādes formu, gan saturu.
Vispirms par saturu. Kristīne Krūze uz JRT Mazās skatuves iekārtojusi vingrošanas zāli ar aprīkojumu stiepšanās vingrinājumiem — paklājiņi, dažāda izmēra bumbas. Scenogrāfiskais risinājums vienlaikus ir arī interpretācija par izrādes tēmu — seksu. No vienas puses, tā tiek uzsvērts seksa dabiskums — līdzīgi kā jebkuras citas kustības zālē, tas ir ķermenim raksturīgs fizisks process.
No otras puses, līdzīgi kā darbs ar savu ķermeni sporta zālē, runāšanās par seksu varoņiem ir darbs ar sevi. Un varbūt tas ir darbs ar sevi arī skatītājiem, intīms, citiem nerādāms, bet būtisks, jo galu galā lielākā daļa planētas iedzīvotāju ir seksuālas būtnes.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.