Skolnieki 20. gadsimta 20. gadu Krievijā. Nezināma autora foto
Žurnāls Domuzīme, 2022, nr. 5
Pirms 100 gadiem Padomju Krievijā centās ieviest progresīvu izglītības reformu
Krievijas impērijas sabrukums Pirmā pasaules kara laikā, 1917. gada politisko un militāro apvērsumu virkne Krievijā un sekojošais pilsoņu karš skāra visas dzīves jomas. Sagruva arī izglītības sistēma — juku laikos skolas izpostīja vai likvidēja, skolotāju katastrofāli trūka.
20. gados padomju Krievijā atmeta vecos izglītības normatīvus un mainīja mācību saturu, sāka eksperimentus ar jaunākajām pedagoģijas metodēm. Tas piesaistīja skolām jaunus un dedzīgus reformatorus, kuri savu misiju saskatīja jauna, labāka izglītības modeļa ieviešanā.
Priekšstati par to, kādam nolūkam domāta skola un kādam jābūt skolotājam, lielā mērā mainījās. Agrākā Krievijas impērijas izglītības sistēma bija saskaldīta: tajā pastāvēja aptuveni 30 dažādi skolu tipi, nebija nedz vienotas mācību programmas, nedz metodikas, un tas nekādi neatbilda jaunās pasaules cēlāju vēlmei padarīt sabiedrību vienlīdzīgāku. Marksisma teorētiķi padomju Krievijā pārņēma 18. gadsimta apgaismības laika ideju, ka bērns ir kā balta lapa (tabula rasa — latīņu val.) un skolas uzdevums ir viņu ne tik daudz izglītot, sniedzot zināšanas, bet gan «audzināt» par personu, kas spēj un vēlas zināšanas uzņemt.
