Kara balsis.* Tumšākā nedēļa

Volodimirs Birjukovs pie ēkas Kijivas centrā, kurai trūkst logu. Foto no personīgā arhīva
Māra Miķelsone

Šī ir mana tumšākā nedēļa vārda tiešā nozīmē, sestdienas vēlā vakarā saka Ukrainas žurnālists Volodimirs Birjukovs, kurš nupat atgriezies dzīvoklī. Viņa seju mobilā telefona ekrānā izgaismo sveces gaisma. «Tagad Kijivā ir tik romantisks apgaismojums,» viņš nosmejas. Taču ar romantiku tam nav nekāda sakara — Ukrainas galvaspilsētā trūkst ne tikai elektrības, bet arī ūdens un siltuma.

Sestdien divas reizes bijusi gaisa trauksme visā Ukrainā, stāsta Volodimirs. Pirmā beidzās pēc trim stundām, un pēc 10—15 minūtēm sākās jauna. Krievija apšauda Ukrainas kritiski svarīgo infrastruktūru — termoelektrocentrāles (TEC), kas ražo elektrību. Uz Kijivu lidojušās raķetes sekmīgi notriektas, bet Hmeļņickas, Sumu, Volinskas apgabalā tās trāpījušas objektos un atstājušas lielu daļu iedzīvotāju bez elektrības un ūdens. Kopš sestdienas Kijivā mājsaimniecības sadalītas pa grupām, kurām atbilstoši plānam tiks uz vairākām stundām atslēgta elektrība. Šāda situācija var ilgt visu ziemu, prognozē galvaspilsētas mērs Vitālijs Kličko.

Volodimirs tumsā smaida: «Man tikko atrakstīja, ka siltums būs jebkurā gadījumā, arī gaisma būšot.» Taču šajā dienā viņš piedzīvojis elektrības pēkšņu atslēgšanos četras reizes, jo tieši tik daudzas reizes bija sarunātas tikšanās pilsētas centrā. Tās notika kafejnīcās. «Tikko iegāju paņemt kafiju, uzreiz atslēdzas elektrība, nekas nedarbojas, darbinieki saka: atvainojiet, mēs nestrādājam. Pārgājām uz citu kafejnīcu — tur atkal tas pats,» stāsta Volodimirs. Visu dienu ēdis tikai vīnogas, atgriezies mājās — nav elektrības, ēdienu uzsildīt nevar, jo ir elektriskā plīts.

Volodimirs novērojis, ka elektrība tiek atslēgta pēc noteiktas shēmas katrai otrajai mājai — «tagad paskatoties no mana dzīvokļa uz pretējo namu, tajā ir gaisma». 

Pēc 10. oktobra, kad Kijivu bombardēja raķetes un viena sprādziena tuvumā atradās arī Volodimirs, ielās deg tikai katra otrā apgaismes lampa. Tumsa kijiviešiem ir rudens pavadone — žurnālistam bijis grūti atgriezties mājās no kādreiz gaiši izgaismotās Kijivas dzelzceļa stacijas, kas tagad grimst tumsā. Palīdzējis kabatas lukturītis. Ielās vakarā ceļu rādot tikai auto gaismas.

Žurnālistam svarīgos darba rīkus — mobilo telefonu un datoru — arī ietekmē elektrības svārstības. Kad runājam WhatsApp, Volodimira telefons rādot vienu uzlādes svītriņu, elektrības atslēgšanās laikā arī mobilie sakari kļūstot vājāki.

Viņš lēš, ka līdz sestdienai krievi bija sabombardējuši ap 35% Ukrainas elektrostaciju. Tā kā katra TEC ar elektrību apgādā vairākus apgabalus, ja tajā trāpa raķete, uzreiz no elektrības tiek atslēgtas vairākas pilsētas. 

Viņš kara sākumā nav varējis iedomāties, ka 21. gadsimtā var pienākt brīdis, kad nav elektrības. Tikai tagad apjautis, cik ātri visas ierīces izlādējas. Krievijas jauno taktiku bombardēt dzīvošanai svarīgos infrastruktūras objektus viņš salīdzina ar pagājušā gadsimta 30. gados Ukrainā piedzīvoto holodomoru, kad Krievijas izraisītajā badā nomira miljoniem ukraiņu. 

«Pašreizējā situācija ir Ukrainas atbrīvošana no elektrības. Tas arī ir genocīds, ja nevari normāli paēst, padzerties, nav siltuma,» saka žurnālists.

Taču ukraiņi ir apņēmības pilni uzvarēt. Volodimirs izstaigājis pilsētas centru, kur 10. oktobrī krita krievu raķetes. Centrā ir daudz ēku ar izsistiem un aiznaglotiem logiem. Bijis pārsteigts, ka tur, kur raķete trāpījusi ielu krustojumā, jau uzliets jauns asfalts, sagrautais bērnu rotaļu laukums parkā atjaunots, pilsētas komunālo dienestu darbinieki pat iestādījuši jaunus kokus un zemi atveduši. «Pāris dienu laikā ukraiņi visu atjaunojuši.» 

10. oktobrī raķetes trāpīja universitātē, Skolotāju namā, kas avārijas stāvoklī bijis jau divus gadus. Krievi laikam domāja, ka tur atrodas Ukrainas parlaments, spriež Volodimirs, jo arī šai ēkai ir stikla kupols, tāpat kā Augstākajai Radai. «Muļķi,» viņš nosaka, «Augstākā Rada atrodas 10 kilometrus no šīs ēkas. Krieviem ir tik ļoti «precīzi» dati, ka palaistie droni nezin kur var aizlidot.»

Volodimirs pirmdien atkal atgriezās Rīgā, lai darbotos ar jauniem palīdzības projektiem. Karavīriem vajadzīgas ziemas drēbes, palīdzība nepieciešama ukraiņu bēgļiem. Būšot arī pavisam jauns projekts, kura aprises pats Volodimirs nezina. Runa ir par Latvijā ražotu ierīci, kas var palīdzēt ātri pārvietot munīciju. Viņš tiksies ar ražotājiem.

* Rakstu sērija Ukrainas kara balsis pieejama brīvpieejā, pateicoties AS Latvijas Finieris atbalstam. #KopāParUkrainu

Pagaidām nav neviena komentāra

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu