Ņujorkā dzīvojošās animatores, režisores un scenāristes Signes Baumanes pilnmetrāžas animācijas filma Mans laulību projekts, ar kuru atklāja Rīgas Starptautisko kino festivālu, saņēmusi balvas vairākos starptautiskos festivālos un no šīs nedēļas skatāma kinoteātros. Signe pie filmas strādāja septiņus gadus. Ko darīt tālāk? Un ja nu atgriezties Latvijā…
Ar Signi Baumani tiekamies internetā, viņa ir savā studijā Ņujorkā, es — Rīgā. Tobrīd Signe ir ceļa jūtīs uz Vudstokas kinofestivālu, pēc tam uz Latviju, tad Lielbritāniju, Turciju…
Pirms sākam sarunu, Signe ar datoru izstaigā studiju un izrāda man visus tās stūrīšus, arī dekorācijas, kas tapušas animācijas filmas Mans laulību projekts vajadzībām. Dekorācijas gatavojusi Signe pati, palīdzējis arī viņas dzīves un darba partneris Stērdžess. Abi kopā ir vairāk nekā 20 gadus.
Redzu papjēmašē tehnikā izgatavotu Bastejkalnu, turpat ir Signes dzīvesbiedra darba instrumenti, ar kuriem viņš izzāģējis dēļus dekorācijām. Režisore man vaicā, vai es atceros kafejnīcu un izstāžu zāli Dieva auss tagadējā pareizticīgo baznīcā. Jā, protams! Arī tā atveidota papīrā.
Kad dekorācijas gatavas, tās ienes tumšajā telpā ar speciālu apgaismojumu un filmē. Izklausās un izskatās tik vienkārši! Bet… Signe šim projektam veltījusi septiņus savas dzīves gadus. Tāpēc šobrīd viņa ir pārdomās — ko darīt tālāk.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.