Padomju un pirmskara laikā celtajās mājās iedzīvotāji par apkuri maksā vidēji trīs reizes vairāk nekā dzīvojamās ēkās, kas celtas no 2009. līdz 2022. gadam, rāda ēku pārvaldīšanas uzņēmuma “Selectum Home” apkopotā informācija par pagājušās apkures sezonas siltumenerģijas izmaksām dzīvojamam fondam Rīgā.
Starp mājām ar lielāko energopatēriņu ir hruščovkas jeb 316. un 318.sērijas padomjlaika mājas, kā arī pirmskara periodā celtās daudzdzīvokļu ēkas. Salīdzinot ar jaunajiem projektiem, iedzīvotāji par apkuri tajās maksājuši vidēji trīs reizes vairāk.
AS “Rīgas siltums” situmenerģijas tarifs līdz šim augstāko lēcienu piedzīvoja šī gada 2.oktobrī, kad pēc Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas iepriekš apstiprinātā tarifa maksa par megavatstundu pieauga gandrīz divas reizes, sasniedzot 170,59 eiro bez PVN. Tiesa, lielākā daļa rīdzinieku gana daudz par sava mājokļa apkuri maksājuši arī līdz šim. “Selectum Home” apkopotie dati par 2021.–2022.gada apkures sezonu liecina, ka par viena kvadrātmetra apsildīšanu mājokļu iemītnieki mēnesī šķīrušies vidēji no 1,38 eiro bez PVN.
Maksa dažāda tipa un dažādos laika periodos celtās ēkās bijusi krasi atšķirīga.
Namu pārvaldnieka apkopotā informācija atklāj, ka visvairāk par mājokļa apkuri mēnesī maksājuši pirms kara celtajās ēkās dzīvojošie – par vienu kvadrātmetru vidēji 1,728 eiro bez PVN. 316. un 318. sērijas jeb Hruščova laika mājās maksa bijusi vidēji 1,689 eiro bez PVN.
Nedaudz labāka situācija ir 602. un 103. sērijas ēkas, kur viena kvadrātmetra apsildīšana mēnesī vidēji izmaksājusi atbilstīgi 1,579 un 1,417 eiro bez PVN. Mazāka maksa par siltumenerģiju bijusi populārajās 464. sērijas ēkās jeb lietuviešu projektos – te viena kvadrātmetra apkures izmaksas mēnesī bija vidēji 1,348 eiro bez PVN.
Ievērojami mazāk par apkuri maksājuši jauno projektu iemītnieki.
Mājokļu attīstītāja “Bonava Latvija” ekonomiskās klases mājokļos siltumenerģijas maksa par vienu kvadrātmetru mēnesī bijusi vidēji 0,515 eiro bez PVN. Apkures izmaksas daudzdzīvokļu mājās lielā mērā ietekmē ēku energoefektivitāte, tātad var apgalvot, ka ēkas ar augstām siltumenerģijas izmaksām ir energoneefektīvas.
Domāju, nevienam nav pārsteigums par pirmskara un padomju laikos celto ēku zemo siltumnoturību, ja nav notikuši nekādi energoefektivitātes paaugstināšanas darbi. Tajā pašā laikā relatīvi interesantāka aina paveras ēkās, kas celtas pēc 2000. gada un pieskaitāmas jauno projektu segmentam. Kā rāda mūsu novērojumi, “jaunajos – vecajos” projektos jeb mājās, kas būvētas līdz 2008.gadam, siltumenerģijas izmaksas var būt līdz pat divas reizes augstākas nekā “jaunajos – jaunajos” projektos jeb ēkās, kas celtas pēc 2008. gada. Tāpēc visus, kuri iecerējuši mainīt mājokli un pārcelties uz kādu no jaunajiem projektiem, aicinu pirms tam painteresēties par ēkas energoefektivitātes klasi, pieprasot uzrādīt energosertifikātu.
Ēku pārvaldnieka apkopotie dati ieskicē situāciju atsevišķos mēnešos. Rīdzinieki aizvadītajā apkures sezonā par siltumenerģiju visvairāk maksājuši janvārī, maksai par viena kvadrātmetra apsildīšanu sasniedzot vidēji 1,58 eiro bez PVN. Savukārt vislielākā atšķirība maksā par viena kvadrātmetra apsildīšanu dažādu sēriju ēkās novērota novembrī, kad “Bonava Latvija” ekonomiskās klases mājokļos dzīvojošie maksājuši vidēji 0,295 eiro bez PVN jeb 4,7 reizes mazāk nekā tie, kuri dzīvo pirmskara ēkās – 1,391 eiro bez PVN. Atšķirība izmaksās skaidrojama galvenokārt ar to, ka rudens sezonā dienas vēl mēdz būt relatīvi siltas, bet naktis – dzestras. Ēkas ar zemu energoefektivitāti naktīs atdziest ātrāk, tādēļ komfortablas temperatūras uzturēšanai telpās nepieciešams lielāks siltumenerģijas daudzums.
Otrs iemesls cenas amplitūdai bieži vien meklējams nepareizā telpu vēdināšanā.
Saskaņā ar Valsts zemes dienesta informāciju, Rīgā ir aptuveni 11 700 daudzdzīvokļu māju. Lielākā daļa no tām ir būvēta padomju laikos, kad ēku siltumnoturībai nepievērsa pienācīgu uzmanību. Ēku enovācijas temps Rīgā līdz šim bijis ļoti lēns – kopš 2009.gada ES fondu atbalstītajās daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes paaugstināšanas programmās Rīgā no atjaunoti tikai nedaudz vairāk par 60 namiem. Tas nozīmē, ka ziemas mēnešos lielai daļai iedzīvotāju arī turpmāk apkurei nāksies tērēt krietni vairāk.
Situācija jaunbūvētajās mājās ir labāka, kopš dzīvojamā fonda energoefektivitātes paaugstināšanas nolūkos stājušies spēkā grozījumi Ministru kabineta 2019.gada 25.jūnija noteikumos Nr.280 par Latvijas būvnormatīvu LBN 022-19 “Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika”, nosakot, ka no 2021.gada 1.janvāra visām jaubūvējamām ēkām jāatbilst gandrīz nulles enerģijas patēriņa kritērijiem, tostarp A energoefektivitātes klasei.
Pašlaik visiem nekustamo īpašumu attīstītājiem ir pienākums būvēt tikai augstākās energoefektivitātes klases mājokļus, padarot vieglāku un drošāku izvēli nekustamā īpašuma pircējiem, pauž “Bonava Latvija” pārdošanas un mārketinga vadītājs Kaspars Ekša: “Papildu prasības vienlaikus nozīmē lielākas investīcijas, kas atspoguļojas mājokļa gala cenā. Tajā pašā laikā energoefektīvu dzīvokļu īpašniekiem nebūs jāuztraucas par nesamērīgiem apkures rēķiniem. Lai arī mājoklis jaunajā projektā maksā vairāk nekā dzīvoklis tipveida padomju laiku apbūvē un investīcija šķiet liela, ilgtermiņā ieguldījums noteikti atmaksāsies un būs ar plus zīmi.”
Dati apkopoti no namu pārvaldīšanas uzņēmuma “Selectum Home” dzīvojamo ēku apkures izmaksām laikposmā no 2021.gada novembra līdz 2022.gada martam.
Valters Balakleitis ir “Selectum Home” valdes loceklis.
Pagaidām nav neviena komentāra