Trampisms 2.0

Pēdējā iespēja — tikai pieci dolāri! Vīrs ar brangu tašu apstaigā rindu uz drošības pārbaudi, piedāvājot sarkanas MAGA naģenes. Atsaucība ir maza, jo vēlā pēcpusdienā visi gribētāji jau sapirkuši suvenīrus. Saule dedzina, zem kājām rudi putekļi. Atrodos sporta kompleksā pusstundas braucienā no Fīniksas, šeit tūkstoši sapulcējušies republikāņu priekšvēlēšanu pasākumā, kura kulminācija būs Trampa uzstāšanās.

Esmu ieradusies klātienē pieredzēt politisko šovu, kam var izrādīties būtiska loma ASV nākotnē. Arizonas gubernatora amata kandidāte Kari Leika ir jaunā zvaigzne trampistu universā — harismātiska, ar desmitgadēs noslīpētu TV žurnālistes talantu un spēju melot, acis nemirkšķinot, gluži kā patrons. Abi atkārto mantru par 2020. gada vēlēšanu «nozagšanu», un Leika sola to vairs nepieļaut, ja novembrī viņu ievēlēs par gubernatori. Izskan pat minējumi, ka Leika varētu kļūt par viceprezidenti, ja Tramps būs republikāņu kandidāts 2024. gadā.

Itāļu ārijas un amerikāņu hiti izklaidē pacietīgos gaidītājus, līdz Tramps beidzot kāpj karogu ieskautajā tribīnē — stundu pēc noliktā laika. Pūlis uzgavilē. Augstu pacelto telefonu brikšņi aizsedz skatu, bet esmu gana tuvu tribīnei. Kad skaļrunī dzirdu pirmos teikumus par «viltus ziņu» medijiem un «milzīgo uzvaru», mani pārsteidz, cik maz enerģijas ir Trampa piesmakušajā balsī. Tukša riepa… Absurds joks šķiet doma, ka šis vecišķais plātīzeris varētu būt Amerikas glābējs, kā sola viņa kampaņa.

Toties pavisam nopietnas izskatās enerģiskās Leikas izredzes. Gluži kā vīruss, trampisms evolucionē, un Amerika gaida Arizonas testa rezultātus.

Reklāma

Līdzīgi raksti

Jā, es arī!

Atmodas laikā uz skolas dienasgrāmatas vāka uzlipināju Brīvības pieminekļa bildi — atceros skaisti zilo debesu fonu, kas priecēja visu gadu, arī apmākušās dienās. Bet galvenais iemesls, protams, bija milzīgās cerības atgūt Latvijas valsti. Dzīvojot Madonā, uz Rīgu braukt nesanāca bieži, bet bilde uz dienasgrāmatas ļāva Brīvības pieminekli redzēt ik dienu. Man tas bija svarīgi. Toreiz pat nenojautu, ka pēc daudziem gadiem — laikā, kad pieminekli ieskaus remonta sastatnes — man laimēsies uzkāpt līdz pašai augšai un ielūkoties Brīvības statujas sejā, kas tuvumā izskatās tik dīvaini neproporcionāla…Šajā novembrī mūsu

Nebaidies, man pašam bail

Aizņēmos slejas virsrakstu no sava vectēva. Tā viņš man bērnībā jokojot teica. Tomēr, domājot par naudu, diemžēl šajā jokā ir arī daļa patiesības. Lai gan īstenas labklājības pamatā ir gan uzcītīgs darbs un savu talantu apzināšanās, gan veiksme, nozīme ir arī mūsu attieksmei pret naudu. Lasot šī žurnāla rakstus, pie tā nonācu atkal un atkal.Pre

Atmīnēšana

Triju meitiņu tēvs ar sievu, kas norūpējušies par bērnu nākotni. Jauns čalis, kurš vēl nevar balsot vēlēšanās, bet uzskata par pilsoņa pienākumu paust viedokli un gribētu, lai ikviens paņem un tiešām izlasa slaveno Stambulas konvenciju. Trīs bērnu māte, kas izšķīrusies no vardarbīga vīra un grib iemācīt meitai, ka sevi ir jāaizstāv. Jauna sieviete, kas tīņa gados piedzīvojusi izvarošanu un zina, cik grūti tolaik bija saņemt palīdzību. Pusmūža vīrs, kas uzaudzis bez tēva un negrib, lai viņa trim meitām jebkad būtu jābaidās no vīra vai no savas valsts.Tik dažādi ir pe

Jaunākajā žurnālā