Uģis Mitrēvics: Raivis Dzintars ir mūsu vērtību nesējs

Nacionālā apvienība Visu Latvijai!/Tēvzemei un brīvībai—LNNK pagājušajās vēlēšanās saņēma 11% balsu, manāmi mazāk nekā iepriekšējās 2014. gada 12. Saeimas vēlēšanās, kurās sasniedza savu labāko rezultātu šajā gadsimtā — 16,6%. Acīmredzot, cerēdama kaut ko mainīt uz labo pusi, partija šajās vēlēšanās nāk ar jaunu seju. Agrāko premjerministra amata kandidātu, eiroparlamentārieti Robertu Zīli nomainījis līdz šim plašākai sabiedrībai maz pazīstamais Siguldas pašvaldības vadītājs Uģis Mitrevics. Aptaujās pagaidām efektu nejūt — Factum reitingos atbalsts NA samazinājies no 12,8% maijā līdz 10,2% septembra sākumā.

 

Nacionālā apvienība bieži uzsver, ka ir konservatīvs politiks spēks, tomēr ir cita partija, kura izmanto nosaukumu Konservatīvie. Kuri ir īstie konservatīvie?

Es domāju, ka šeit nav nekādu problēmu, cik daudz – vai viens, vai divi, vai septiņi –  ir konservatīvo spēku. Domāju, ka svarīgāk ir skatīties, kāds ir šis spēks. Un, ja runā par to, tad ne tikai konservatīvajā flangā, bet visā politiskajā spektrā, Nacionālā apvienība noteikti ir vecākā partija šobrīd, ar lielākajām saknēm, ar nemainīgām vērtībām, ar nemainīgu skatījumu uz galveno mērķi par to, kas ir jāizdara politiskajam spēkam. Es domāju, ka NA nav salīdzināma ar jebkuru citu jaunu spēku, kurš mēģina darboties konkrētajā flangā. 

Kas tad būtu tās galvenās atšķirības starp jums un Konservatīvajiem? Kāpēc būtu jābalso par jums, nevis par viņiem? 

Es negribētu teikt, ka jābalso par mums un par citiem nedrīkst balsot. Saeima būs mūsu, vēlētāju, atspulgs, cerot, ka pēc iespējas vairāk vēlētāji aizies uz vēlēšanām. Katram spēkam ir sava vieta, jo katrai partijai ir savs atspulgs sabiedrībā. Un, manuprāt, NA atspulgs pret tautu ir gana ietekmīgs un ar katru brīdi tas paliek lielāks. 

Kas ir argumenti – kāpēc tieši par jums, nevis par viņiem? 

Ja katrs politiskais spēks mēģina uz katrām vēlēšanām atrast zvaigzni, ko solīt nonest saviem vēlētājiem, tad NA tas nav jādara, NA vērtības ir nemainīgas. Tā ir latviska Latvija un latviešu tautas labklājība. Mērķis vai virsmērķis nav mainījies jau gadu desmitus – tā ir latviska Latvija. Ar to mēs ļoti būtiski atšķiramies no citiem politiskajiem spēkiem, jo citi mēģina izvirzīt dažādus uzdevumus, ko risināt. Mums tas nav jādara, mums ir viens liels uzdevums, kam apakšā ir daudz darbu, kā to sasniegt. 

Jūs nekad neesat bijis ne valdībā, ne Saeimā, neesat pat NA valdē. Kā jūs kļuvāt par premjerministra amata kandidātu? 

Mani uzrunāja NA vadība, novērtējot to, ko esmu sasniedzis savā darbā – jau 13 gadus vadu Siguldas novada pašvaldību, bet kopumā pašvaldībā strādāju 21 gadu. Sigulda ir kaut kādā mērā rādījusi piemēru Latvijas daudzajām apdzīvotajām vietām. Kaut vai ar to vienu rādītāju, ko es vienmēr esmu uzsvēris – mēs esam vienīgā pilsēta Latvijā, kur iedzīvotāju skaits atjaunotajā Latvijā ir pieaudzis, nevis samazinājies. Jā, tikai par 1%,  ņemot vērā aizgājušos viņsaulē un piedzimušos.Tomēr mēs esam vienīgā pilsēta, kas ir pierādījusi, ka var domāt un sapņot, un strādāt, lai mēs neizmirtu un mūsu paliktu vairāk. Šis un, protams, vēl citi dažādi vērtējumi, piemēram, mīlētākās pilsētas tituls.

Tas, protams, ir ļoti atzīstami, bet vai ar pieredzi salīdzinoši mazas pašvaldības vadīšanā pietiek, lai uzņemtos vadību par visu valsti? Kāpēc nevirzīt kādu cilvēku, kas ir jau ar ministra vai vismaz Saeimas deputāta kvalifikāciju? 

Domāju, ka manī saskatīja ļoti labas vadības prasmes, bez kādām nevar vadīt veiksmīgu pašvaldību. Manuprāt, tas novērtējums, ko man ir devusi NA vadība, ir spēja vadīt un izveidot profesionāļu komandu, kas var atrisināt visu to spektru, ar ko konkrētajai pašvaldībai, valstij vai kādai citam institūtam ir jāstrādā. Es varu izveidot komandu no profesionāļiem un varu vadīt šo komandu, lai tā strādā vienota mērķa sasniegšanā, tajā pašā laikā uzņemoties tādu sekundanta vai šķīrējtiesneša lomu. Ir vajadzīgs, lai kāds pasaka, kā šī konkrētā lieta, ko mēs darām kādā jomā, ietekmē citas lietas. Tas ir tas, kas šobrīd lielā mērā ir iztrūcis. Pieņemot vienu lēmumu, piemēram, izglītībā, neskatāmies, kā tas, piemēram, ietekmē valsts drošību vai kopienu pastāvēšanas esamību. Manuprāt, tas kā Sigulda ir attīstījusies – skatoties lietas kopsakarībās un pārklājoties nozarēm. 

Jūs esat parādījies diezgan pēkšņi. Visās reklāmās jums blakus stāv Raivis Dzintars, acīmredzot tāpēc, ka viņš ir atpazīstams un jūs neesat. Vai jūsu virzīšana neliecina, ka NA faktiski nepretendē uz premjera amatu?  

Šis, protams, ir tāds atpazīstamības jautājums, un es vispār nealkstu būt uz plakātiem. Tas nav mans mērķis, un tas nav tas, kas mani interesē, jo es domāju, ka tikai ar darbu var panākt to, lai tevi cienītu un tev spiestu roku. Jā, tas ir vajadzīgs šobrīd, lai mēs pozicionētu, kas ir NA vērtības ilgstoši, kas ir tas, ko NA ir darījusi. Tas ir Raivis Dzintars, kas apliecina NA sasniegto, tajā skaitā stāvēšanu cieti par lietām, kas NA ir svarīgas. Es esmu kā tas nākamais solis, ar kuru mēs gribētu vienot Latvijas sabiedrību, runāt ar tautu vienā valodā – ar pedagogiem, mediķiem, ar pašvaldībām. Mana seja ir apzīmējums šim nākotnes ceļam, ka mums ir jārunā viens valodā. 

Uz kādām ministrijām NA cer nākamajā valdībā? 

Mēs nekaļam šādus plānus un nenodarbojamies ar kaut kādu loteriju vai plānošanu lāču ādai, kuras nav. Mēs šobrīd piedāvājam savu programmu, ļoti rūpīgi vērtējam to, ko esam izdarījuši iepriekšējos četrus gados, un šobrīd ceļam augšā tos izaicinājumus, kas katru dienu nāk no jauna. Tās jomas, kurās NA pēdējos četrus gadus ir strādājusi, ir pierādījušas, ka NA tur savu solījumu. Iet soli pa solim [īstajā] virzienā. Ekonomikas ministrs ir viena gada laikā izdarījis to, ko iepriekš nav izdevies 30 gadu laikā. Protams, ir kaut kādi impulsi un ietekme no kara, tomēr Ekonomikas ministrija Jāņa Vitenberga vadībā un šobrīd Ilze Indriksone ir tam pierādījums. Beidzot uzņēmēji ir paši sākuši runāt vairāk par to, kādai jāizskatās Latvijai kopumā, kas arī ir apsveicami. Spēja sarunāties ar nozari ir pierādījums tam, ka NA ir spējusi šī gada laikā atrast sarunu platformu, lai runātu ar uzņēmējiem un nozares pārstāvjiem. Tieši tas pats arī kultūrā – Nauris Puntulis ir izcils paraugs, kā, komunicējot soli pa solim, komunicējot ar nozari, var virzīties uz, piemēram, augstskolu jautājumu sinerģiju, nevis konkurenci. Tur nav sasteigtu lēmumu, bet ir komunikācija ar nozari. Zemkopības ministrija ir trešā – lai kā Zemkopības ministrs ir šobrīd kritizēts, bet nozare ir apmierināta ar sasniegto, ir augsti novērtēts atbalsta mehānisms gan jaunajiem lauksaimniekiem, gan kooperācijai, gan daudzām citām lietām. NA ministri ir pierādījuši, ka tā var strādāt ministri. Mēs esam pierādījuši, ka mēs strādājam un šajās nozarēs nav streiku. 

Kādas ir sarkanās līnijas koalīcijas veidošanā? 

Te atkal NA ir ļoti prognozējama – sarkanās līnijas ir tās pašas, un tās nemainās un nemainīsies. Tās ir tā saucamās prokrieviskās partijas – tas nav maināms, kamēr NA pastāv. Mums ir nācis klāt vēl viens formulējums, kas ir «vienā valodā». Šobrīd varam paust, ka ar tiem politiskajiem spēkiem, kas būs gatavi runāt par Latvijas attīstību, par Latvijas vērtībām, par vēsturi, par piemiņu, par mūsu tautas labklājību, vienā valodā, NA mēģinās runāt vienā valodā. Bet tie nebūs prokrieviskie spēki. 

Un kā ir ar ZZS, kuras premjerministra amata kandidāts Lembergs vēl martā nenosodīja Krievijas agresiju un aicināja sēsties pie sarunu galda ar Putinu – vai viņi nebūtu jāpieskaita pie prokrieviskajiem spēkiem? 

Tā ir manas atbildes otrā daļa –  visiem, kas ir gatavi runāt vienā valodā par Latviju. 

Tad ZZS ir sarkanā līnija vai nav sarkanā līnija? 

Jūsu pieminētie fakti šobrīd liek domāt, ka šis jautājums ir jāvērtē. Bet šobrīd mums ir nemainīgas sarkanās līnijas uz prokrieviskiem spēkiem. Par visiem citiem politiskajiem spēkiem – gan latviskajiem, gan citiem, kuros ir gan latviski, gan krieviski runājošu auditoriju pārstāvoši spēki – vērtēšanas process ir vēl priekšā. Līdz vēlēšanām palicis kāds laiks, lai jau vēlēšanu brīdī varētu vērtēt gan dziesmu dziedāšanu pie dažādām vietām ne latviešu valodā, gan dažādus citus, tajā skaitā, jūsu pieminēto paziņojumu. Šis process mums vēl ir priekšā un mēs to neesam darījuši. Es neesmu bijis klāt NA kādā no sapulcēm, kur tiktu vērtēti politisko spēku izteikumi, vai šeit ir sarkanā līnija, vai nav. 

Bet kādas tieši ir NA attiecības ar Lembergu? Viņa partija Latvijai un Ventspilij noturējās pie varas Ventspils pilsētā pēc pašvaldību vēlēšanām, tieši pateicoties NA deputāta atbalstam. Vai uzskatāt, ka jūs varat sadarboties ar Lembergu un ar viņu pārstāvēto spēku? 

Kā jau es teicu, es neesmu NA valdē šobrīd, un es neesmu bijis nevienā sarunās, kur tiktu vērtēta iespēja strādāt vai nestrādāt kopā ar citiem politiskiem spēkiem, izņemot prokrieviskos spēkus. Šobrīd nav bijuši tādi izvērtējumi, un man arī nav vēsturiskās atmiņas par šo viena deputāta balsi, kas nosvērās par labu Lemberga kungam.  

Tiesas spriedums jums nav kritērijs? 

Šobrīd šis ir ļoti vērtējams aspekts. Es piedalījos Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) rīkotajā sarunā, kurā nepiedalījās Kariņa kungs un Konservatīvo līderis, bet piedalījās Lemberga kungs. Un PBLA pilnīgi precīzi formulēja savu redzējumu, ka šobrīd arī PBLA nevar pieņemt lēmumu, kas ir juridiski pretējs tam, kāds viņš ir. Šobrīd juridiski cilvēks var piedalīties vēlēšanās un pārstāvēt partiju. 

Lembergs jau nepiedalās vēlēšanās. 

Man likās interesanti, ka PBLA deva savu vērtējumu – jā, mēs esam gatavi uzklausīt Lemberga kungu, jo šobrīd nav juridiska pamata viņu neuzklausīt. Viens ir emocijas un sajūtas, un otrs ir šī juridiskā puse, ko PBLA arī precīzi nodefinējuši. Šeit ir tās monētas divas puses un tamdēļ vēl jo vairāk NA šobrīd nav sākusi precīzi izvērtēt savu nostāju. Es domāju, ka tas brīdis pienāks, bet vēl jānotiek vēlēšanām, un sabiedrība pateiks, kurš tad būs, kurš nebūs.

Tātad šajā jautājumā jums nav principu un jūs sekosiet sabiedriskajam noskaņojumam? 

Nē, šobrīd NA rīkosies pēc sabiedrības kopējās nostājas, kā arī pēc saviem principiem, vienojoties valdē. Tā, kā tas ir bijis daudzos gadījumos, kur nav bijis viennozīmīgs jā vai nē, bijuši diskutabli lēmumi arī NA iekšienē. Šajā gadījumā balsu vairākums vai kopējais viedoklis izšķirs to, kādā virzienā NA svērsies. Šī ir demokrātija, un viens cilvēks ir laba lieta, bet divi – tas ir labāk. Ja tā ir vesela valde, vesela komanda, kas savā starpā lemj, diskutē un balso, tad tas ir demokrātisks lēmums, kā rīkoties politiskajam spēkam. 

Vai arī par Šlesera partiju jums aizvien nav nostājas, arī tas tiks vērtēts? 

Mēs tiešām esam pateikuši šobrīd pilnīgi skaidri un nepārprotami, kas ir šīs mūsu sarkanās līnijas, bet pārējie politiskie spēki tiks svērti un mērīti, tāpat kā citi politiskie spēki svērs un mērīs, cik mēs esam atbilstoši sadarbībai. Tāpat mēs vērtēsim citus politiskos spēkus pēc spējas runāt ar NA vienā valodā, runājot par Latvijas interesēm un par Latvijas tautas labklājību.

Programmā solāt samazināt PVN pārtikai, ēdināšanas nozarei, tāpat arī palielināt pensijas, samazināt darbaspēka nodokļus, atbalstīt mazās un vidējās lauksaimniecības, uzlabot ceļus un tā tālāk. Vai ir aprēķināts, cik šie solījumi maksās? 

Jā, mēs esam veikuši aprēķinus. Šobrīd ir skaidrs, ka sevi pierādījis PVN samazināšanas plāns augļiem, ogām un dārzeņiem. Nozarē parādījušies vairāki nodarbinātie, lielākas darba algas, redzams reāls ekonomisks efekts, tai skaitā izeja no pelēkās zonas. Mēs šobrīd sakām, ka šis pats ir jādara un šeit ir vismaz 3 ieguvumi: viens, ka nozare sakārtojās, pelēkā zona mazinās. Iedzīvotāju atbalsts šobrīd vislielākā mērā ir atkarīgs no pārtikas cenām un energoresursu cenām, un tā ir otrā lieta, kas ir svarīga. Tāpat arī Latvijas uzņēmēji un ražotāji ir jāatbalsta šajā konkurences cīņā, jo šobrīd kaut vai tās pašas degvielas cenas, piemēram, Polijā, ir krietni zemākas nekā Latvijā. Līdz ar to, mēs esam rēķinājuši, ka šī PVN samazināšana olām, dārzeņiem, gaļai, zivīm ir lēsta apmēram uz 52 miljoniem eiro fiskālo ietekmi nākamā gada budžetā. Mmūsuprāt, tas ir samērīgs solis, lai tam pretī saņemtu vismaz šos trīs labumus. Un tā mēs esam šo programmu šobrīd būvējuši, balstoties jau uz aprēķiniem. 

Un pārējie – pensiju palielināšana, darbaspēka nodokļu samazināšana? 

Jā, pensiju palielināšana šobrīd ir dienas kārtībā. Lai pietuvotos tam mediānas punktam 25% apmērā, kā tas ir noteikts, kā tiek aprēķināta pensijas bāze, tas liek aprēķinos pielikt papildus €20 pie pensijas. Fiskāli šobrīd ir aprēķināts, ja nemaldos, nākamā gada budžetā ir 2,2 miljoni un 2024. gadā 13 miljoni un pēc tam, ja nemaldos, 21 miljons budžetā. Tas nav tik ļoti būtiski, lai to neizdarītu, bet, kā es teicu, tas ir mazākais, ko šobrīd var izdarīt – €20 pie pensijas bāzes klāt. Ir jāiet tālāk, soli pa solim mēģinot atrast [nosegt] reālās izmaksas, kādas ir pensionāriem. 

Jūsu partijas biedrs Zīle ir izteicies skeptiski par sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecību Latvijā. Kāds ir jūsu viedoklis šajā jautājumā? 

Es neesmu dzirdējis Zīles pausto viedokli. Tas, ko valdība ir izdarījusi Ekonomikas ministrijas kūrēšanas virzienā, iedodot šim Skultes terminālim nacionālo interešu objekta statusu, manuprāt, ir labs piedāvājums, kas ļauj privātajiem uzņēmējiem izlemt, kā viņi rīkojās šobrīd un cik straujā tempā viņi attīsta šo infrastrutūru. Pārskatāmā nākotnē mēs ceram, ka nebūsim atkarīgi no gāzes vispār, bet vēl tāls ceļš ejams ar atjaunojamiem energoresursiem, ar iespējamo akumulāciju vai atomenerģijas ražošanu. Šobrīd zinātnieki runā, kādā veidā Latvija var pilnībā attālināties no dabas gāzes un tāda veida energoresursiem, tomēr tādā pārskatāmā periodā, līdz 10 gadiem, dabasgāze, visticamākais, ka būs tas iztrūkstošais bāzes elements mūsu enerģētikā. Lai mēs nodrošinātu šo iztrūkstošo bāzes jaudu brīžos, kad nespīd saule, netek ūdens un nav vēja, tad tomēr gāze būs tas enkurs. Tamdēļ gāzes termināla būvniecība ir atbalstīta no valdības puses, un tas ir pareizi. Protams, šeit ir diskusija par to, ka, iespējams, varētu pietikt ar lietuviešu un igauņu termināliem un Paldiski terminālis tiešām varētu būt gana perspektīvs Latvijas vajadzībām, jo Paldisku termināla jauda būs lielāka nekā nepieciešama somiem un igauņiem, lai piegādātu dabasgāzi. Līdz ar to, šeit visticamāk varētu būt ļoti labas rezerves, kas varētu nonākt Latvijas virzienā. Tomēr, ja privātais uzņēmējs redz šeit nišu, tad arī valsts, visticamākais, šeit redz iespēju, ka tas varētu būt lētāks piedāvājums. Jo tomēr attālums līdz Inčukalna krātuvei no Skultes, visa šī pārvades sistēma, ir daudz īsāka, loģiskāka. Līdz ar to, ekonomistuprāt, vērtējot Skulti, tā varētu būt konkurētspējīga šajā konkrētajā nišā starp šiem trim termināliem. 

Kā jūs pats teicāt – jūsu galvenā kvalifikācija kļūt par premjeru ir pieredze strādājot Siguldā. Rakstā par Siguldu jūs sakāt, ka izaugsmes pamats ir tas, ka uz Siguldu pārceļas aizvien vairāk jaunu ģimeni. Respektīvi, iedzīvotāju pieaugumu nodrošina imigrācija. Vai tas ir modelis Latvijai?

Siguldā viņsaulē aizgājušo skaits ir par 20% mazāks nekā piedzimušo mazuļu skaits. Šis pieaugums ir ne tikai ienākušās jaunās ģimenes ar maziem bērniem, bet šeit dzīvojošās ģimenes un bērnu laišana pasaulē. Līdz ar to, šī nav tāda migrācija, ka šeit iebrauc vairāk cilvēki nekā nomirst vai aizbrauc. Mūsu dzimstības rādītāji ir izcili, jo jau pirms daudziem gadiem mans un manas komandas nosapņotais sapnis ir – ja mēs gribam būt konkurētspējīga pašvaldība, kur paliek iedzīvotāji, mums ir jārada pēc iespējas labāka infrastruktūra izglītībai, atpūtai, dzīvei. Cilvēks ik dienu no 24 stundām šajā pasaulē astoņas stundas guļ, bet tās pārējās 16 stundas mums ir jānopucē tā, ka cilvēkiem ir laba dzīve un viņi šeit grib dzīvot un laist pasaulē bērnus. Tamdēļ šis plāns tika īstenots – izglītības reforma, visa cita infrastruktūra tika pielāgota šim mērķim – radīt labvēlīgu vidi cilvēkiem ticēt savai valstij un dzīvot, saprotot, ka mēs esam veiksminieki, nevis zaudētāji. Tamdēļ Sigulda no tādas parastas pilsētas un skaistas ainavas Gaujas malā pirms padsmit gadiem ir kļuvusi par pilsētu, kas ir pati skaista bez visiem dabas skaistumiem. 

Cik siguldieši faktiski strādā pašā Siguldā un cik citās pilsētās? 

Tas vērtējums ir dažāds, tas sen nav taisīts. 30% vai 40% tiešām dodas uz darbiem ārpus Siguldas. 

Tad uz kāda pamata jūs savā bukletā rakstāt, ka Sigulda ir «pašpietiekama»? Acīmredzot tā nav – bez šiem labi apmaksātajiem darbiem ārpus pilsētas droši vien nevarētu nodrošināt šo infrastruktūru. 

Visās pasaules metropolēs ir tādi amati, kas ir tikai metropolēs un galvaspilsētās. Tikai loģiski, ka Rīgā ir tādi amati, kādi nekad nebūs visās citās Latvijas pilsētās. Līdz ar to centrtiece uz galvaspilsētu vienmēr ir bijusi un vienmēr būs, tāda viņa ir visā pasaulē. Tas, ka atalgoti amati, ministrijas un daudzas citas lietas ir tikai Rīgā, ir tikai loģiski, šeit pat nav jākonkurē.  

Es jau to neapstrīdu. Taču jūs sakāt, ka Sigulda ir pašpietiekama, bet bez šiem labi apmaksātiem darbiem Rīgā droši vien nevarētu nodrošināt šo infrastruktūru Siguldā. 

Tā ir grūti mērīt, jo mēs zinām, ka Latvijā ir arī tādas pašvaldības, kas ir tikai guļamvagoni. Es gribētu teikt, ka Siguldā darba vietu piedāvājums ir salīdzinoši atbilstošs darbaroku skaitam. Protams, tas, ko jūs pareizi norādāt – jā, daļa siguldiešu brauc uz Rīgu, kur saņem lielāku algu un liela daļa iebrauc Siguldā no tālākiem novadiem, lai aizpildītu tās mazāk atalgotās darbības, kas vajadzīgas Siguldā. Tas ir loģiski, ka siguldieši aizbrauc pēc lielākām algām uz Rīgu, bet citi atbrauc uz Siguldu, lai saņemtu tās siguldiešu algas. Līdz ar to, pašpietiekamība veidojās apstāklī, ka šis darba vietu piedāvājums ir pietiekošs. Protams, šis Rīgas tuvums ir faktors, kas mums nāk ar plus zīmi, bet tā jau mēs nevaram rēķināt, jo tad Jelgava ir tuvāk kā Sigulda. 

Es neapšaubu un neapstrīdu to, ka šādi procesi ir dabīgi, vienkārši mēģinu saprast, kādas konsekvences tam ir politiskajā ekonomikā. Piemēram, NA diezgan nozīmīgs jautājums ir imigrācijas politika. Mēs redzam, ka cilvēku kustība no vietām, kur ir dzīvesvietas, uz vietām, kur ir darbs, ir svarīga, lai nodrošinātu kopējo labklājību. NA, kā mēs zinām, ļoti stingri iestājas pret jebkādiem atvieglojumiem imigrācijas politikā Latvijā kopumā. Mēs šeit varētu piedāvāt darba vietas cilvēkiem no citām valstīm, kas uzņēmējiem ir nepieciešami, un kas nav šeit uz vietas. Kāda ir jūsu nostāja – lai veicinātu ekonomisko izaugsmi, vai būtu nepieciešams pavērt plašākas iespējas piesaistīt Latvijai nepieciešamo darbaspēku? 

NA nekad nav bijusi pret augsti kvalificētu darbinieku piesaisti no ārzemēm. NA noteikti atbalsta un atbalstīs šādu speciālistu piesaisti, noķeršanu aiz astes un atvešanu uz Latviju. NA ir iebildusi pret lētā darbaspēka ievešanu, tādā veidā atņemot lētu darba vietu iespējas mūsu tautiešiem. NA šajā jautājumā neplāno mainīt savu redzējumu. Tas, kur Latvija atpaliek uzņēmējdarbībā, ir produktivitāte. Ja mēs gribam vest ar vilcieniem iekšā daudz strādājušos, tam nav nekādas saistības vai korelācijas ar produktivitātes celšanu. Tas ir vieglākais ceļš – aizpildīt tās darba rokas par lētu naudu, neceļot produktivitāti. Tas, kas uzņēmējiem jādara, ir jāceļ produktivitāte, ir jāsamazina darba roku skaits, kas ir nepieciešams uzņēmumos. To šobrīd dara lielākā daļa uzņēmumu. 

Tomēr atļaušos iebilst – uzņēmumiem ar ļoti augstu pievienoto vērtību, piemēram, IT uzņēmumiem, ir ļoti grūti izkļūt cauri birokrātiskajiem līkločiem, kuriem jāiziet, lai piesaistītu darbiniekus saviem uzņēmumiem. Ir viedoklis, ka arī šādus augsti kvalificētus cilvēkus ir grūti piesaistīt tāpēc, ka NA ieņem nostāju, kas ir principā pret imigrāciju. 

Nē, tam mēs nevaram piekrist – ja ir konkrēti kaut kādas šādas pazīmes, dodiet ziņu. NA būs pirmā, kas celsies kājās un atbalstīs šādu cilvēku ieplūšanu Latvijā, kas ir vajadzīgi augstas raudzes amatiem, kas iedod Latvijai tās tehnoloģijas, digitālās lietas. Es domāju, ka šeit nav jautājums. NA neiebilst un neiebildīs pret augsta līmeņa zinātniekiem, izglītības darbiniekiem, vai arī tehnoloģiju jomā strādājošiem speciālistiem. Ir zināms, ka Latvijā saražojam gadā 800 speciālistus, bet mums vajadzētu 3000. Mēs atpaliekam savā izglītības piedāvājumā. Lai būtu konkurētspējīgi, mēs nevaram paļauties un gaidīt piecus gadus, kamēr tiks laisti apgrozībā jaunie speciālisti, izgājuši no augstskolām. Šeit ir jārīkojas strauji un šodien, tamdēļ NA noteikti neredz nekādas pretrunas ar šāda veida speciālistu piesaistīšanu. 

Jums programmā ir rakstīts, ka atbalstīsiet latviešu īpatsvara pieaugumu Latvijā. Ko tieši tas nozīmē? Kā jūs to plānojat panākt? 

Latviešu īpatsvars pēdējos gados palielinājies no 60% uz 63% . Nekādas brīnumreceptes nav, kā vienīgi stiprināt latviešu valodu un turpināt pieņemt lēmumus, kas šobrīd notiek, uz kuriem NA aicinājusi jau sen. Izraidot no valsts tos vai nedodot uzturēšanās atļaujas tiem, kas ir nodarbojušies ar graujošu darbību pret valsti, tai skaitā pret Ukrainu. Stiprinot valodu, aicinot pievienoties visus, kas ir Latviju atraduši kā savu māju, pievienoties latviskumā, pievienoties latviešu tautas tradīcijās, vēsturē un mūsu varoņu pieminēšanā. Tādas iespējas visiem ir dotas un tādā veidā mēs kļūsim vairāk tā tauta, dēļ kuras šī valsts ir izveidota. 

Jūsu partija iestājās pret iespēju cilvēkiem brīvi izvēlēties, kādu tautību ierakstīt pasē. Tas nav pretrunā tam, ko jūs tagad sakāt, ka mēs paveram iespējas cilvēkiem pievienoties? 

Es tiešām neesmu bijis klāt, šī atkal ir tā vēsturiskā lieta, ko es nevaru apgalvot, kā tas ir bijis. Latvijai lojāli cilvēki ir gaidīti un pieņemti, un viņi te tādi mums ir, un mēs ar viņiem ikdienā esam kopā. Un tie nav tikai latviešu izcelsmes cilvēki, arī citu tautību cilvēki, kuri mīl un ciena šo valsti. Es domāju, šeit nav pretrunu. Šeit arī jautājums par dzimstības rādītājiem – ja nu mēs varam būt pirmie Ziemeļeiropā, tad šis ir rādītājs, kurā mēs varam būt pirmie ar savu dzimstības politiku. Trīs bērnu ģimene, manuprāt, ir tas standarts, kuram nākotnē būtu jābūt pilnīgi skaidram. Ja tu dodies pie altāra, tad tu redzi priekšā skaitli trīs, un tas nozīmē, ka tai brīdī, kad trīs mazie ģimenē ienāk, valsts parūpēsies gan par šiem vecākiem, gan bērniem mūža garumā. Tā ir domāšanas maiņa, ko NA jau ir mēģinājusi no 2013. gada kultivēt. Ir pierādījumi, ka tas strādā, un latviešu paliks vairāk. 

Jau vairākus gadus NA ir izvirzījusi demogrāfiju kā savu gandrīz galveno jautājumu, panākusi, ka lielas naudas summas tiek ieguldītas šajā mērķī. Bet, ja mēs skatāmies uz datiem, kopš 2016. gada dzimstība jeb dzimušo skaits uz 1000 iedzīvotājiem ir pastāvīgi pazeminājies. Kāpēc NA piedāvātie risinājumi nedarbojās? 

Nē, es nezinu, kas tie ir par rādītājiem. 

Tie ir Centrālās statistikas pārvaldes rādītāji. 2016. gadā dzimušo skaits uz 1000 iedzīvotājiem bija 11,2, bet 2021. gadā  –  9,2. Tas ir diezgan nozīmīgs kritums, un tas ir bijis pastāvīgs, tur nav līkloču.

NA rēķina šo formulu pēc metodes, kas ir piedzimušo bērnu skaits uz vienu sievieti. Šeit tas koeficients ir nosvārstījies par labu – sievietes laiž pasaulē bērnus vidēji vairāk, rēķinot pēc šī koeficienta. Tas ir pierādījums tam, ka dzimstības rādītāji uzlabojas. Lai tautas ataudze notiktu, šajā formulā piedzimušo bērnu skaits vienai mātei jābūt 2,1. Mēs zinām, ka Igaunijā modelis ir 1,6 un Latvijā ir 1,58, kas par kaut kādu procenta punktu ir palicis vairāk pret iepriekšējiem gadiem. Tas ir pierādījums tam, ka dzimst vairāk otrie un trešie bērni ģimenēs. [Arī bērnu skaits uz vienu sievieti jeb summārais dzimstības koeficients ir samazinājies kopš 2016.gada – red.] 

Kāpēc NA tik ļoti iestājas pret viendzimuma partnerattiecību legalizēšanu? 

Apvienība iestājās par saules mūžu Latvijai un saules mūžs Latvijai ir iespējams, no paaudzes paaudzē paliekot mums nevis mazāk, bet vairāk. 

Vai jums liekas, ka, izvairoties legalizēt šādas attiecības, samazināsies homoseksuālu cilvēku skaits un pieaugs dzimstība? 

NA nākamajos četros gados atbalstīs vai neatbalstīs lēmumus pēc vairākām pazīmēm. Viena pazīme būs – kā šis konkrētais lēmums ietekmē mūsu tautas ataudzi. Lēmums par viendzimuma laulību legalizāciju nekādā veidā pozitīvi neietekmē tautas ataudzi, gluži pretēji. Ziniet, kas ir tas paradoksālākais – nesen es runāju ar kolēģiem darbā un jauni cilvēki, ziniet, ko šobrīd apsver? Jauni cilvēki, kuri vēl nav saskārušies ar pirmo mīlestību un nav sākuši par to domāt, šobrīd saka, ka «jā, bet es jau nezinu, kas es esmu un kas es gribu būt, līdz ar to man laikam ir jāpamēģina, kas es gribu būt». Tas ir kods, kas šobrīd kodē jauniešus mēģināt atrast, kas viņi tādi ir. [Bet vajadzētu teikt], ka tautas pastāvēšana un pati daba ir uzbūvējusi to tā, ka mēs visi esam dzimuši no tēta un mammas attiecībām. Manuprāt, šis viendzimuma laulību stāsts ir pacelts jau tālu prom no [īstās] problēmas. NA neiestājās pret cilvēka seksualitāti, tur nav nekādu problēmu. Homoseksuāli pāri ir bijuši mūžīgi mūžos un būs mūžīgi mūžos, šeit nav pretrunu. Protams, ir jāsakārto dažas lietas, lai finansiāli tas nebūtu kaut kādā veidā neizdevīgi vai savādāk, kā tas ir heteroseksuāliem pāriem, ja runājam par mantojuma tiesībām, nodokļiem, nodevām un vēl kaut ko. 

Tieši šos jautājumus Civilo savienību likums risinātu.

Partnerattiecību likumus neveicina tautas ataudzi. Šobrīd NA pārstāv izteikti lielāko sabiedrības daļu. 

Kā jūs tā varat teikt, ja priekšlikums Satversmē ierakstīt ģimenes definīciju savāca mazāk kā 4% no visu balsstiesīgo parakstu? Jūs apgalvojat, ka pārstāvat vairākumu, bet tas liecina, ka cilvēkiem šis jautājums nav svarīgs. 

Grūti spriest par tām aptaujām. 

Tā nav aptauja. Gada garumā bija iespēja parakstīties par izmaiņām Satversmē. Tā nav aptauja, tā ir reāla iespēja cilvēkiem mainīt pamatlikumu, un viņus tas neinteresē. 

Bet mēs jau zinām, cik daudz cilvēku iesaistās politikā un cik daudz cilvēki ir pasīvi. Cilvēku iesaiste dažādos referendumos ir nekāda, Līdz ar to nevar teikt, ka tas ir mērījums, kas pasaka sabiedrības viedokli. Tā nav. Šobrīd izteikti lielākā sabiedrības daļa atbalsta heteroseksuālas attiecības, ģimenes nostiprināto terminu Satversmē, un lielākā daļa sabiedrības nav gatava pazaudēt vārdu tētis un mamma. 

Bet uz kādiem mērījumiem balstīts šis apgalvojums par sabiedrības «vairākumu»? Cita starpā, citiem referendumiem ir savākts vairāk parakstu. 

Saprotiet, tā jau ir tāda soli pa solītim iešana. Vienu brīdi jau izskanēja sabiedrībā, ka, ja bērnudārzā nāk bērns un viņam ir tikai divi tēti vai tikai divas mammas, tad tas nav godīgi, ka tev kā bērnam nav tētis un mamma. Šie vārdi – tētis un mamma – figurē, līdz ar to tu jau jūties kā zaudētājs šajā dzīvē. Tas ir nepareizi, ka mēs šobrīd ejam uz tādu lēmumu, ka nākotnē pateiksim, ka vārdi tētis un mamma arī ir no tautasdziesmām jāstrīpo ārā. Satversmi cilvēki nav uzrakstījuši uz dullo ātri vienā naktī. Tas tomēr ir dokuments, kas pasaka, ka ģimene ir vīrietis, sieviete, bērni, vecāki. Arī juristu vērtējumā šobrīd nav vienprātības. Tas nav NA jautājums, tā ir juristu un sabiedrības diskusija, ko ar to darām, bet NA šobrīd [viendzimumu partnerattiecības] neatbalsta. 

Kā jūs vērtējat Zemkopības ministrijas lēmumu par 2,5 miljoniem eiro izveidot elektroauto uzlādes tīklu tikai pašas ministrijas vajadzībām? Vai jums šis lēmums šķiet saimnieciski pamatots? Vai jūs nemulsina fakts, ka stacijas uzstādīs uzņēmums, kas ir pastarpināti saistīts ar deputāta Riharda Kola māsu? 

Es nezinu šādus faktus, tiešām nesekoju līdzi visam, kas notiek Rīgā. Es neesmu informēts par kaut ko tādu, es nevaru komentēt šo lēmumu. 

Uz cik vietām jūs cerat 14. Saeimā? 

Mēs nemēģinām šo prognozēt. Pāris dienas atpakaļ sazinājos telefoniski ar pārējiem partijas kolēģiem, zinot, ka tuvākajās nedēļās šis jautājums figurēs. Šobrīd mēģināt kaut ko prognozēt, pareģot un tad dzīvot un cepties ap to un rēķināt, tas ir pilnīgi lieki. Šobrīd mēs nerēķinām savu procentuālo ietekmi nākamajā Saeimā. Mēs zinām, ka katrs latvietis ir nacionāli domājošs, vēl jo vairāk pēc februāra notikumiem, un šobrīd mēs neplānojam un nerēķinām ne vietu skaitu, ne konkrētas koalīcijas veidošanu.  

Vai jūs atbalstīsiet Egila Levita pārvēlēšanu prezidenta amatā? 

Levita kungs ir tas prezidents, kas NA skatījumā ir izdarījis visvairāk to, par ko NA ir iestājusies. Levita kunga laikā ir pieņemti tik daudzi labi regulējumi, kas līdz šim bijis NA mērķi. Tamdēļ Levita kungs ir starp visiem prezidentiem bijis visproduktīvākais NA mērķu un izvirzīto uzdevumu sasniegšanā. Mēs arī neesam par šo jautājumu diskutējuši, jo šobrīd nav pienācis brīdis vēl par to domāt. Mēs nezinām, kāda būs notikumu gaita un konkurence uz prezidenta amatu. Bet Levita kunga profesionāli sasniegto un padarīto mēs vērtējam ļoti augstu.  

2021.gada augustā NA Saeimā nobloķēja valdībā pieņemto priekšlikumu noteikt obligāto vakcināciju virknē profesiju. Tam sekoja milzīgs saslimšanas pieaugums, kas maksāja dzīvību tūkstošiem cilvēku, kā rezultātā Saeimai bija jāatgriežas pie šī lēmuma, un tomēr jāpieņem tas pats, ko NA pirms tam nobloķēja. Kā NA varēja pieļaut tik būtisku kļūdu?

Arī šeit es neesmu bijis klāt, es varu vērtēt ar savām acīm. Ir skaidrs, ka mums gāja kā pa celmiem visā šajā periodā ar visiem jocīgajiem aizliegumiem veikalos un daudzām citām lietām, kur sabiedrībai pazūd ticība, ka jebkurš lēmums īstenībā pasargās mūs no slimības izplatības. Līdz ar to NA droši vien jau pēc daudziem neveiksmīgiem lēmumiem solidarizējās ar sabiedrību. Tas, kas var paglābt mūs no šīs slimības, nav izšķirošs šajā lēmumā, līdz ar to NA lēmumu es respektēju, kāds viņš toreiz bija. Tas, ka pēc tam tika pastiprināti ierobežojumi, tur apstākļu secība ir bijusi atkarīga no daudziem citiem faktoriem. Šobrīd teikt, ka NA būtu darījusi kaut ko nepareizi, bet pēc tam kāds ir labojis pareizi, tādam viedoklim nevar piekrist. Tam nav pierādījumu. 

Vai gribat teikt, ka, ja cilvēki būtu ātrāk vakcinējušies, nekas nebūtu mainījies? 

Es noteikti esmu viens no tiem, kas uzskata, ka vakcināciju vajadzēja sākt daudz mērķtiecīgāk un tieši gados vecākiem cilvēkiem. Lielākais procentuāli viņsaulē aizgājušo īpatsvars pret pārējo Eiropu bija tieši vecāka gadagājuma cilvēkiem. 

Slimību izplata nevakcinēti cilvēki, kas saslimst. 

Pašos sākumos bija noteikti jāpieņem lēmums, ka vecāka gadagājuma cilvēkiem ir jāpotējas obligāti. Sākotnēji tika pateikts, ka tā ir brīvprātīga izvēle. Tas, manā vērtējumā, bija nepareizi, mēs ļoti daudz seniorus pazaudējām. Bērni nevarēja iet uz skolu, lai neaplipinātu seniorus. Bet, ja seniori ir potējušies, bērni var iet uz skolu. Pats sākums bija ne līdz galam precīzs, un pēc tam viss pārējais jau bija tikai un vienīgi kļūdu labojums. Un līdz ar to šobrīd teikt, ka NA kaut kādā veidā ir kaut ko nobremzējusi un kaut kas no tā ir ļoti būtiski izmainījis mūsu vēsturi, runājot par aizgājušo cilvēku skaitu, tam tā nevar piekrist.  

Jūs intervijas sākumā teicāt, ka Raivis Dzintars ir jūsu vērtību nesējs un jau gadu gadu gadiem nemainīgs šo vērtību pārstāvis. Pirms gada Dzintars saņēma no Ungārijas prezidenta Orbāna personīgu pateicības vēstuli un daudziem NA biedriem vēl pagājušā gada beigās pie sociālo mediju profiliem karājās Ungārijas karogi. Taču pēc 24. februāra šie karogi ir pazuduši. Jūs runājat par jūsu vērtību nemainīgumu, bet šeit jūs esat norobežojušies no Orbāna kunga. Kāpēc? Viņš īstenībā nav mainījies, viņš ir tieši tāds pats tagad, kāds viņš bija toreiz. Kāpēc jūs tā svārstāties? 

Šis jājautā kolēģiem, kuriem ir Ungārijas karogi mājās vai mašīnās, jo man nav Ungārijas karogs, es nevaru komentēt. Sākoties nežēlīgajam Krievijas karam pret Ukrainu, dažas lietas ir bijušas diskutablas par Ungārijas pieņemtajiem lēmumiem. Līdz ar to es saprotu, kāpēc kolēģi ir mainījuši savas domas. Es gribētu teikt, ka daudzi karogi ir tikuši sadedzināti pēc 24. februāra, mēs katrs pats savā iekšienē esam daudz karogus izmetuši ārā, jo esam mainījuši domas. 

Kādus karogus jūs esat izmetis ārā? 

Mēs, latvieši, visu laiku esam bijuši tāda labticīga un ļoti, ļoti labestīga tauta, un 30 gadus atjaunotajā Latvijā esam komunicējuši ar mūsu krievvalodīgajiem. Tiešām – tas ir tāds paraugs, kādā veidā mēs esam bijuši ļoti, ļoti labi šajā integrācijā, aicinot pievienoties mums. Šobrīd mēs secinām, ka mūsu labestība, mūsu tolerance, ir izrādījusies nelietīgi izlietota. Karogs, kas saucās «esmu gatavs runāt krievu valodā», ir sadedzināts. 

Jūs agrāk bijāt gatavs runāt krievu valodā? 

Protams, arī es esmu viens no tiem, kas ir pagātnē mainījis valodu brīdī, kad pretim stājās kāds krievvalodīgais. Tas ir bijis tikai normāli, jo mēs esam tādi, kas grib atrast kontaktu ar citiem. Tā ir bijusi iespēja, bet tas ir izmantots nelietderīgi. Šobrīd šis karogs ir sadedzināts. 

Ir virkne cilvēku NA lokā – Imants Kalniņš, Jānis Straume, Andrejs Požarnovs, Baiba Broka, Mairis Briedis – kas ir bijuši partijas biedri, pārstāvji, sejas, apbrīnoti cilvēki, bet izrādās faktiski esam otrajā pusē. Kā jūs to skaidrotu? 

Tas ir tas, ko mēs runājām par šiem sadedzinātajiem karogiem – atklāsmes laiks ir nācis negaidīti. Esam atklājuši, ka tās patiesās sejas ir pavisam savādākas, nekā izskatījās ikdienā. 

Kur ir pārsteigums par Orbānu? Jebkuram, kas ir uzmanīgi sekojis viņa izteicieniem, viņa nostāja nav nekāds pārsteigums. 

Te tiešām jājautā kolēģiem, kuri pirms tam karināja piespraudi pie krūtīm Ungārijas karogu krāsās un šobrīd to ir noņēmuši. Es nekad neesmu bijis Ungārijas ne piekritējs, ne noliedzējs. Tas, ko es redzu publiskajā telpā, šobrīd Eiropas Savienības kopējā vēstījumā Ungārija atšķiras. Vai tās ir tieši tās intereses, kas ir Latvijai? Visticamākais – nē. Tamdēļ tas ir jautājums kolēģiem, kuri pirms tam varbūt ir bijuši ar rozā brillēm uz acīm. Bet šis nav pārmetums kādam, ka kāds kaut ko nav redzējis vai nav gribējis redzēt. Mēs esam atklājuši tik daudz jaunas lietas, kas mums ir likušas izmainīties, un tā ir labā iespēja mums mainīties. 

Raivis Dzintars, kas, pēc jūsu vārdiem, ir kā NA vērtību nesējs, 2002. gadā kā Visu Latvijai! vadītājs aģitēja pret Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, un tolaik deklarēja, ka  «dalība ES nav savienojama ar latvisku Latviju». Vai jūs piekrītat šādam apgalvojumam? 

Noteikti nē. Domāju, ka arī pats Raivis droši vien varētu atrast izskaidrojumu, kamdēļ viņš domāja toreiz tā, kamdēļ viņš domā šobrīd noteikti savādāk. Es domāju, tas būtu interesants jūsu jautājums Raivim, kurš varētu izstāstīt, kas ir mainījies 20 gadu laikā. 

Es šo jautājumu uzdodu tāpēc, ka jūs tik ļoti uzsverat to, cik nemainīgas ir NA vērtības. Šeit kardināli svarīgā Latvijai jautājumā jūs sakāt, ka ir notikušas izmaiņas par 180 grādiem. 

Nav tā, ka pa 180, jo nav tā, ka NA ar visiem 1000% atbalsta visus tos procesus, ko ES šobrīd liek mums priekšā. Programmā teikts, ka mēs neatbalstām Eiropas Savienības federalizāciju, jo mēs iestājāmies kā brīva valsts brīvā savienībā. Šobrīd ir mērķis mēģināt izveidot arvien lielāku ietekmi Briselei, arvien attālinot lēmumu pieņemšanu, to centralizējot. NA saka – nē, mēs nepiekrītam šādam kuģim, runājot par Eiropas Savienības attīstību! Mēs nesakām, ka mūsu nacionālās intereses šobrīd ir 100% labā augsnē, jo šobrīd Latvijas enerģētikas pastāvēšanas stūrakmens ir pašpietiekamības veidošana. Kādā veidā mēs tiksim galā ar Eiropas brīvo tirgu? [Ko darīsim], ja mums kaut kādā veidā pateiks, ka nē, jūs nedrīkstat ierobežot cita kapitāla ienākšanu? Jums, iespējams, atkal jābūt energo–atkarīgiem, tikai uz citām adatām jau uzkāpušiem. Šeit ir daudzi jautājumi, kur vēl joprojām NA iestājas par nacionālām interesēm prioritāri, liekot kopējās ES intereses otrajā vietā. Un ES nevajag nīkulīgu valsti, kura visos lēmumos saka– jā, jā, mēs par, mēs gribam. Mēs gribam ļoti stipru valsti, kas ir gatava arī aizstāvēt ES robežu. 

Var, protams, aizstāvēt, Latvijas intereses Eiropas Savienības ietvaros, par to nav šaubu. Bet izvēle ir bināra – iekšā vai ārā. Un Raivis Dzintars savulaik teica, ka latviska Latvija nav savienojama ar līdzdalību ES. Es saprotu, ka jūs tā nedomājat? 

Mēs šodien droši vien nebūtu šajā intervijā, ja Latvija nebūtu ES. Ja nebūtu NATO, šodienas saruna, iespējams, būtu citā vietā uz pasaules vai varbūt pat citā galaktikā. Tāpēc es nevaru iedomāties, kas ar mums būtu noticis, ja mēs nebūtu iestājušies ES un arī NATO. Šis ir tāds atklāsmes brīdis bijis, ka tas lēmums ir bijis pārdomāts un pareizs. Tālāk gan mums ir jācīnās par savām interesēm un par to, ka mēs esam suverēna valsts. 

Īsajā programmā starp NA vērtībām kā pēdējais rakstīts “Dievs”. Vai tas nozīmē, ka NA plāno savā darbībā vadīties atbilstoši kādas konfesijas principiem?  

Runa ir par NA vērtībām un pašā galvgalī, preambulā, ir pieminētas visas iespējamās vērtības, kādas vien ir mūsu tautai. Un viena no vērtībām ir arī Dievs, jo, lai kā mēs būtu ticīgi dabas spēkiem, tomēr kristietība ir liela sastāvdaļa Latvijas sabiedrības dzīvē. Un tā aug augumā un mēs sakām, jā, mēs esam kopā arī ar šādiem cilvēkiem. 

Vai pats esat kādas draudzes loceklis? 

Es esmu laulāts, saderināts un iesvētīts Luterāņu draudzē, bet es neesmu aktīvs loceklis. Es piedalos dažādos notikumos. Šogad piedalījos krusta gājienā, kas man bija liels piedzīvojums. Bet es neesmu aktīvs, [esmu] dažādu citu brīvā laika pavadīšanas lietu piekritējs, jo laiks ir tik, cik ir. Bet es esmu luterānis, jā.

Jūs pēc izglītības un pirmās profesijas esat mežsargs. Kāds ir jūsu viedoklis par ierobežojumu mazināšanu koku ciršanai?  

Jā, mans pirmais amats tiešām ir mežsargs. Lēmumā par koku caurmēra samazināšanu nebija pareizs uzsvars komunikācijā no ministrijas puses par to, kādēļ tāds lēmums ir pieņemts. Viens pierādījums ir pilnīgi nepārprotams – ja lēnie igauņi, kā latviešiem patīk teikt, ir pieņēmuši tādu lēmumu par caurmēra samazināšanu, tad, mīļie draugi, mēs jau esam nokavējuši. Baidīties un teikt, ka te kaut kas nav riktīgi, nav nekāda pamata. Kamdēļ es to atļaujos teikt – igauņi visu ļoti rūpīgi izmēra, un viņi mums ir priekšā daudzās lietās dzīvē. Igaunijas kopējā mežainība ir nesalīdzināma ar Latviju. Latvija ir ceturtajā vietā Eiropā uz mežu platību skaitu uz vienu iedzīvotāju. Latvija ir ceturtā Eiropā uz kritušo vai atmirušo koku miljonu kubikmetriem, kas ir 60 miljoni kopumā Latvijā. Un tā ir tieša korelācija ar bioloģisko daudzveidību. Latvijā ik gadu nenocērt tik daudz, cik pieaug koksne kubikmetros, katru gadu paliek daudzi miljoni pāri. Līdz ar to, Latvijas meži tādā pārskatāmā simtgadē un desmitgadē tikai paliek vairāk. Kā mežinieks es neredzu tādu ciešu korelāciju tam, ka tāpēc, ka cirsmu nocirtīs 10 gadus ātrāk, aizies bojā kāda konkrētā suga vai dzīvā radība. Tas tā nav. Tas, ka teorētiski tādā veidā var parādīties iespēja vairāk platības nocirst, jā, bet, kā jau es teicu, mēs uz pusi tikai šobrīd nocērtam to, kas pieaug gada laikā. Šeit mums ir vēl kur iet un iet, lai mēs varētu cirst vairāk, līdz ar to mans vērtējums Zemkopības ministrijas lēmumam bija pozitīvs. Ja mēs gribam konkurēt ar igauņiem – mēs zinām, ka atpaliekam algās, atpaliekam sociālā palīdzībā, visur atpaliekam. Ja mēs gribam būt konkurētspējīgi, mums ir jābūt konkurētspējīgiem spēles noteikumiem meža saimniekošanā, jo mežs ir tāds pats rudzu lauks, kas ir jāsēj, jāpļauj un jāiegūst no tā maize. Mans skatījums, ka tā komunikācija, kas bija saistīta ar šķeldas īpaši lielo pieaugumu, bija nepareiza, jo tur ietekme tiešām ir neliels procents. Bet vairāk tas ir saistīts ar konkurētspēju ar mūsu kaimiņiem. Mums priekšā vēl ir cits lēmums, kas ir ciešā mērā saistīts ar bioloģisko daudzveidību.  Mēs zinām, ka ir notikusi dabas skaitīšana, ir saskaitīti simtiem tūkstoši hektāru biotopu vērtības. Šis gan būs tas, par ko cepties – vai mēs turpināsim runāt par bioloģiskās daudzveidības simtprocentīgu saglabāšanu, kā tas ir uzskaitīts, vai tomēr neaizmirsīsim, ka kokapstrāde un kokrūpniecība ir stūrakmens mūsu IKP un mūsu labklājībai. 

Kāda ir jūsu nostāja, uz kuru pusi jūs nosliecaties šajā jautājumā? 

Es šobrīd neesmu ar tiem datiem iepazinies, mani ļoti interesē tie apkopotie dati, kas tad tur ir saskaitīts. Tad būtu jāliek uz galda, uz kādiem mežiem to ir domāts attiecināt, jo šie ierobežojumi uzreiz korelē ar kompensācijām, ja tie ir privātie meži. Tas būs ļoti sarežģīts lēmums, kas jāpieņem nākamajai valdībai.

Nozarē ir visai liela neizpratne un bažas par izmaiņām Latvijas Valsts mežu vadībā, uzņēmumā, kurā akciju turētājs ir NA ministra Gerharda vadītā Zemkopības ministrija. Vai saprotat šo izmaiņu mērķi? Vai tās nozīmē kādas izmaiņas uzņēmuma darbībā un politikā? 

Man patīk, ka jūs uzdevāt šo otro jautājumu, kaut gan es būtu priecīgs tomēr par jautājumiem, kas ir saistīti ar mežsarga izglītību, jo es droši vien varētu vairāk izstāstīt. Es neesmu par šo diskutējis, bet es domāju, ka uz priekšu šādai diskusijai būs jābūt. Es neticu, ka ikviens lēmums, kurš ir pieņemts šobrīd attiecībā uz Latvijas Valsts mežiem, kaut kādā veidā rada riskus, ka mēs iesim kaut kādā nepareizā virzienā. Latvijas Valsts meži ir tā lielā vērtība, kur mums vilkt un vilkt ārā to pievienoto vērtību – nevis šķeldu vest pāri jūrām, bet pārtaisīt to granulās un audzēt to pievienoto vērtību. Mums produktivitātē un darba ražīgumā attiecībā uz mežiem ir vēl ko augt un augt. Līdz ar to es teiktu – ja kāds netīšām paredzējis kādu kļūdu, šīs kļūdas nevar būt īstenotas, jo Latvijas Valsts mežiem būs jābūt par stūrakmeni mūsu ekonomiskajai labklājībai. Es neesmu sekojis tām izmaiņām, kas ir notikušas, es nevilktu nekādas paralēles ar to, ka tas kaut kādā veidā varētu pasliktinātu Latvijas sabiedrības kopējo dzīvi, tajā skaitā arī ekoloģiju un citas lietas. Es nevelku paralēles ar jebkādiem procesiem, kas notiek kaut kādās birokrātiskajās izmaiņās.