Pieaugot EURIBOR procentu likmei, mazie un vidēji uzņēmumi nonāk riska zonā

Ilustratīvs attēls
Jānis Diedišķis

Šā gada sākumā EURIBOR likme bija ap mīnus 0,5%, bet šobrīd – plus 0,2%, kas jau tagad būtiski ietekmē mazos un vidējos uzņēmumus (MVU), kas ir 99,8% no ekonomiski aktīvajiem komersantiem Latvijā, piespiežot tos no uzņēmuma attīstības pārorientēties uz uzņēmuma saglabāšanu.

Eiropas Centrālās bankas (ECB) padome 27. jūlijā lēma paaugstināt visas trīs galvenās ECB procentu likmes par 0,5 procentpunktiem. Tiek prognozēts, ka sešu mēnešu EURIBOR likme būs vismaz 1,6% līdz 2023. gada beigām. Pēc ECB datiem, 2021. gadā bija arī MVU peļņas kritums. Analizējot pašreizējās tirgus tendences, ir acīmredzami, ka augsta inflācija saglabāsies gan atlikušo 2022. gadu, gan 2023. gadā. Skaidrs, ka inflācija zem ECB mērķa, tas ir, 2%, nesamazināsies arī 2024. gadā.

2025. gadā monetārā politika mainīsies uz procentu likmju samazināšanu, taču tendences liecina tikai un vienīgi par gaidāmo lejupslīdi, kas varētu būt izšķirīga visiem uzņēmējiem, ne tikai MVU. Ja kredītam ir fiksēta mainīgā likme (papildus bankas noteiktajai starpbanku EURIBOR likmei), ir jārēķinās ar ikmēneša maksājuma pieaugumu. Jo lielāka aizdevuma summa, jo lielāks ikmēneša maksājums un, protams, naudas izteiksmē, jo lielākas procentu likmju kāpuma radītās svārstības.

MVU finansiālās veselības uzturēšanai nepieciešama rūpīga plānošana un skaidra stratēģija.

Katram uzņēmumam noteikti ir jābūt plānam B sliktākajām dienām, kas ir pārdomāta stratēģija biznesa pielāgošanai mainīgajiem ekonomiskajiem, ģeopolitiskajiem, pandēmijas apstākļiem vai vienkārši mainīgām patērētāju vajadzībām. Covid-19 pandēmija parādīja, cik ātri uzņēmumiem bija jāpielāgojas, lai izdzīvotu – tiem uzņēmumiem, kuri nevarēja pielāgoties digitalizācijai vai pārvietot savus produktus un pakalpojumus tiešsaistē, nācās saskarties ar grūtībām vai pat bankrotu. Runājot par ekonomikas atveseļošanos, vispirms ir jādomā, kā mēs varam palīdzēt atgūties sava uzņēmuma ekonomikai, lai uzņēmuma saglabāšanas fāze nebūtu pārāk ilgi. Viens no lielākajiem izaicinājumiem ir pēc iespējas laicīgāk izpildīt finansiālās saistības un ietaupīt vairāk uzņēmuma finanšu rezervju.

Lai pārdzīvotu inflāciju un pat recesiju, pirmkārt, ir pastiprināti jāseko līdzi uzņēmuma finansiālajai situācijai. Nespēja sekot līdzi finanšu plūsmām uzņēmumam ir kā giljotīna. Tipiska situācija biznesā – uzņēmums acīmredzot spēj radīt pārdošanas apjomus un peļņu, taču realitāte varētu liecināt, ka tas tikai zaudē naudu. Un šajā kontekstā uzņēmuma finansiālā veselība nav tikai savlaicīga rēķinu apmaksa. Finansiāli spēcīgs uzņēmums ne tikai spēs saglabāt savu biznesu, bet arī nodrošināt uzņēmuma attīstību! Otrkārt, ir jāseko līdzi ne tikai ienākumu un izdevumu bilancei, peļņas atskaitēm, bet arī jāpievērš uzmanība apgrozāmajiem līdzekļiem. Piemēram, izejvielu cenu kāpuma dēļ ir jāizlemj, vai pirkt tikai tik, cik atļauj apgrozāmie līdzekļi, vai tomēr labāk aizņemties papildus un paturēt rezervi, piemēram – investīcijām, optimizācijai vai digitalizācijai, kas nākotnē varētu ietaupīt uzņēmuma finanšu resursus.

 

Autors ir SME Finance Latvijas filiāles vadītājs

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu