Augstās cenas un sankciju ietekme stādina ekonomikas izaugsmi

Ilustratīvs attēls
Agnese Buceniece

Ekonomikā gada pirmā puse vēl bija diezgan spēcīga. Arī pēc kara sākuma Ukrainā, kam sekoja jauns cenu lēciens un ekonomisko attiecību vājināšanās ar Krieviju un Baltkrieviju, Latvijas ekonomikā turpinājās pozitīvā vilkme no pandēmijas ierobežojumu mīkstināšanas. Tā atmodināja pieprasījumu pēc tādiem pakalpojumiem kā izklaide, atpūta, ēšana ārpus mājas un ceļošana. Mājsaimniecību patēriņš bija viens no būtiskākajiem izaugsmes virzītājiem, atpaliekot vien no eksporta snieguma.

Centrālās statistikas pārvalde (CSP) ir uzlabojusi iepriekš publicēto iekšzemes kopprodukta (IKP) novērtējumu otrajam ceturksnim. Ekonomikas apjoms jeb IKP salīdzināmajās cenās bija par 3% (iepriekš 2,6%) lielāks nekā gadu iepriekš. Tomēr salīdzinājumā ar gada pirmajiem trīs mēnešiem ekonomikas spars noplaka un IKP samazinājās par 1% (sezonāli un kalendāri izlīdzināti dati). Šis vēl nelielais kritums norāda uz to, ka nepatīkami augstais cenu spiediens un sankciju slogs sāk nomākt ekonomikas aktivitāti. Līdz šim gan ekonomikas sabremzēšanos būtiski ir izjutušas tikai dažas nozares. Gada otrajā pusē tādu jau būs vairāk.

Ekonomisko saišu saraušana ar Krieviju un Baltkrieviju notiek palēnām. Pagaidām vēl redzam pieaugumu kravu pārvadājumos pa dzelzceļu un ostās. Arī apstrādes rūpniecība un lauksaimniecība līdz šim ir labi tikušas galā ar ģeopolitiskajiem izaicinājumiem. Lai gan uz augstāku izmaksu rēķina, bet daudzi uzņēmumi ir atraduši jaunus piegādātājus citās valstīs. Daži uzņēmumi pamanījās pat palielināt preču pievedumus no Krievijas un Baltkrievijas pirms sankciju pilnīgas spēkā stāšanās vasarā. Farmācijas nozare, kas ir visvairāk atkarīga no karā iesaistīto valstu pieprasījuma, neskatoties uz apgrūtinātiem savstarpējiem norēķiniem, turpināja audzēt savu eksportu uz šiem galamērķiem. Savukārt citi uzņēmumi ieguva no paaugstināta ārvalstu pieprasījuma saistībā ar konkurences mazināšanos no karojošo valstu puses. Nelabvēlīgu sankciju ietekmi gan šobrīd jau var manīt, piemēram, vairumtirdzniecībā, kur krīt pārdošanas apjomi. Pirkšanas-pārdošanas un loģistikas bizness ar Krieviju un Baltkrieviju sāk stāties.

Augsto izmaksu nelabvēlīgo ietekmi šobrīd visbūtiskāk var redzēt būvniecībā. Lai gan šķiet, ka ceļamkrānu un citas būvniecības tehnikas ielās netrūkst, CSP dati rāda, ka arī otrajā ceturksnī turpinājās būvniecības kritums.

Nozares pievienotā vērtība samazinājās par 13,8%. Augsto būvniecības izmaksu ietekmē tiek atlikta jaunu projektu uzsākšana un esošie līgumi tiek pārskatīti. Tomēr kritumu mājokļu un citu ēku un būvju celtniecībā spēja kompensēt lielāki ieguldījumi mašīnās un iekārtās, transportlīdzekļos un intelektuālā īpašuma produktos. Tas palīdzēja investīciju apjomam reģistrēt nelielu 2,7% pieaugumu.

Cenu kāpumam vēl centās turēties pretī mājsaimniecību patēriņš. Iedzīvotāju patēriņa izdevumi, kas koriģēti ar inflāciju, pieauga par 8% gada laikā. Lai gan inflācija (+16%) jau apsteidza kopējo darbinieku atalgojuma kāpumu (+11%), tomēr iedzīvotāji lielākoties vēl nebija gatavi savus iepirkšanās paradumus būtiski mainīt. Vēlme vai vajadzība tērēt šodien nozīmē, ka uzkrājumiem tiek atlicināts mazāk. Redzam arī, ka ir pieaugusi interese par patēriņa kredītiem. Iedzīvotāju slāpes pēc iepriekš mazāk pieejamajiem pakalpojumiem veicināja biznesa apjomu pieaugumu izmitināšanas un ēdināšanas, mākslas, izklaides un atpūtas, aviopārvadājumu un citās ar ceļošanu un atpūtu saistītajās nozarēs. Arī mazumtirdzniecībā pārdošanas apjomi, lai gan lēnām, bet vēl turpināja augt. Tomēr vēlme un spēja tērēt bija nedaudz mazāka nekā gada sākumā. Mājsaimniecību patēriņš ceturkšņa laikā saruka par 1,2% un bija galvenais faktors, kas noteica arī vājāku IKP sniegumu.

Ekonomikas izaugsmi otrajā ceturksnī turpināja sekmēt spēcīgs ārējais pieprasījums, kas labvēlīgi ietekmēja apstrādes rūpniecības un eksportējošo pakalpojumu sniedzēju biznesu. Preču eksporta fiziskais apjoms palielinājās par 5,7%, bet pakalpojumos tika reģistrēts 20,5% pieaugums. Pakalpojumu eksporta pusē ar labu sniegumu visvairāk izcēlās transporta pakalpojumu sniedzēji un IT nozare. Arī eksporta pusē lielos apjomu pieaugumus redzam salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Ja skatāmies attīstības tendences pēdējo mēnešu laikā, tad sabremzēšanās vērojama arī šeit. Turklāt arī uzņēmumi aptaujās sagaida eksporta pasūtījumu mazināšanos turpmākajos mēnešos.

Gan sankciju, gan augsto izmaksu un cenu ietekme uz vietējo un ārvalstu pieprasījumu gada otrajā pusē tikai pastiprināsies, un Latvijas ekonomikā iestāsies īslaicīga recesija – daži ceturkšņi ar negatīvu izaugsmi. Lai gan rudens, visticamāk, nesīs jaunu Covid‑19 vilni, veidojot prognozes, pieņemam, ka izdosies iztikt bez stingriem un ilgstošiem ierobežojumiem. Nākamais gads paies ekonomikas stagnācijas zīmē ar tikai 0,4% lielu izaugsmi gadā kopumā. Savukārt līdz ar inflācijas norimšanu saprātīgos līmeņos Latvijas ekonomikas motors atkal atsāks griezties sparīgāk, radot 3,5% lielu izaugsmi 2024.gadā.

 

Autore ir Swedbank galvenās ekonomistes Latvijā v.i.

Pagaidām nav neviena komentāra

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu