Jā, ir tāda valsts!

Viņdien aizbraucu uz labdarības veikalu galda lampas medībās. Bingo! Kasieris apsveica ar tik labu ķērienu un apvaicājās, no kurienes esmu. Latvija!? Mūsu valsti viņš dzirdēja pirmo reizi, bet ieinteresēts izvilka telefonu un atvēra meklētāju. Izbrīnā noelsās, ka nepilniem diviem miljoniem cilvēku ir sava valsts.

Bet mums ir! Un pēc mēneša mums būs iespēja izraudzīties savas valsts vadību nākamajiem četriem gadiem.

Man šīs būs pirmās Saeimas vēlēšanas tālu prom no Latvijas. Vēl šaubos, vai pieteikties ērtajai balsošanai pa pastu, vai mesties piedzīvojumā un mērot ceļu uz tuvāko iecirkni, kas šoreiz sanāk 600 kilometru attālumā — Losandželosā. Vēl ir mazliet laika izlemt. Ja kāds Ir lasītājs vēlas parādīt man pilsētu, dodiet ziņu!

Vēlēšanas man nemainīgi sagādā prieku un svētku sajūtu. Pat ja partiju manipulācijas apnikušas kā rūgta nāve un liekas, ka jēdzīgus līderus uz pirkstiem var saskaitīt vienrocis. Valsts vērtība vienmēr ir lielāka par ikreizējo politisko saskaitāmo summu. Mani kā pilsoni saviļņo tiesības lemt, kam uzticēt valsts stūri. Tas nav triviāli. Pašu vēsture un dažu kaimiņu šodiena atgādina, ka demokrātiskās brīvības nekrīt no gaisa kā lietus. Pašnoteikšanās ir privilēģija, kas jāizcīna, jālieto, jāaizstāv. Mums katram, jo republika ir kopējā lieta.

Esot Amerikā ārpus Latvijas iekšpolitisko kašķu mikromēroga, ik dienu satiekot cilvēkus no dažādām zemēm ar atšķirīgu mantojumu un nākotnes izredzēm, es jūtu lepnumu par mūsu tautas paveikto. Šobrīd mēs esam veiksminieki pasaules problēmu virpulī. Bet jābūt gataviem, ka vētru sezona tikai pieņemsies spēkā.

 

Ir galvenā redaktore Nellija Ločmele ar Hamfrija stipendiju sākusi mācības Walter Cronkite School of Journalism Arizonā un raksta sleju no ASV.

Reklāma

Līdzīgi raksti

Atmīnēšana

Triju meitiņu tēvs ar sievu, kas norūpējušies par bērnu nākotni. Jauns čalis, kurš vēl nevar balsot vēlēšanās, bet uzskata par pilsoņa pienākumu paust viedokli un gribētu, lai ikviens paņem un tiešām izlasa slaveno Stambulas konvenciju. Trīs bērnu māte, kas izšķīrusies no vardarbīga vīra un grib iemācīt meitai, ka sevi ir jāaizstāv. Jauna sieviete, kas tīņa gados piedzīvojusi izvarošanu un zina, cik grūti tolaik bija saņemt palīdzību. Pusmūža vīrs, kas uzaudzis bez tēva un negrib, lai viņa trim meitām jebkad būtu jābaidās no vīra vai no savas valsts.Tik dažādi ir pe

Bez loģikas

Kad telefonā parādījās nepazīstams numurs ar Francijas kodu, pirmā doma bija — necelt, finanšu krāpnieki! Tomēr atbildēju, un labi vien bija, jo zvanīja žurnālists no ARTE televīzijas. Viņš lasot internetā, ka Latvija taisās izstāties no vardarbības aizlieguma konvencijas! Bet tas tik ļoti izskatās pēc viltus ziņām, kādas nemitīgi ražo Kremļa troļļi, ka nolēmis pārbaudīt, kas mums te īsti notiek. Vēlēšanu kampaņas populisms, atbildēju — konservatīvo vērtību aizstāvji cīnās pret dženderismu. «Bet tur taču nav loģikas!» franču kolēģis izsaucās, noklausījies mūsu likumdevēju argumentācijas kopsavilkumu. Man nebija, ko iebilst. Bet dzīvē notiek neloģiskas lietas. Piemēram, drošības sistēma Luvrā arī nešķiet diži loģiska, ja reiz nenovērtējamus dārgumus pāris čaļu nosper dažās minūtēs, vai ne?Dzīvojam laikos, kad katrs var turēties pie savas lo

Lasi droši!

Turpinot atzīmēt 500 gadus, kopš izdota pirmā grāmata latviešu valodā, šonedēļ LNB notiks simpozijs Tiesības uz lasīšanu. Varētu šķist — par ko gan jāuztraucas? Dzīvojam taču brīvā valstī, kur cietumā par grāmatu lasīšanu neliek un katrs var lasīt, cik uziet. Tā ir. Tomēr uztraukumam ir pamats, ja neapstājamies pie teorētiskām iespējām un palūkojamies, kas īstenībā notiek.Diemžē

Neticami, bet…

Vai varētu gadīties, ka latviešu animācijas filma otro gadu pēc kārtas nonāk Oskara pretendentu lokā? Pārāk ticami tas nešķiet. Diezin vai blakus Straumes kaķim pie Brīvības pieminekļa būs jāsēdina vilkatis no Dieva suņa. Tomēr skeptiķiem jāatceras, ka pērn arī par Straumes panākumiem neviens galvu ķīlā nelika, tak zelta statuete nonāca Rīgā.

Jaunākajā žurnālā