Jā, ir tāda valsts!

Viņdien aizbraucu uz labdarības veikalu galda lampas medībās. Bingo! Kasieris apsveica ar tik labu ķērienu un apvaicājās, no kurienes esmu. Latvija!? Mūsu valsti viņš dzirdēja pirmo reizi, bet ieinteresēts izvilka telefonu un atvēra meklētāju. Izbrīnā noelsās, ka nepilniem diviem miljoniem cilvēku ir sava valsts.

Bet mums ir! Un pēc mēneša mums būs iespēja izraudzīties savas valsts vadību nākamajiem četriem gadiem.

Man šīs būs pirmās Saeimas vēlēšanas tālu prom no Latvijas. Vēl šaubos, vai pieteikties ērtajai balsošanai pa pastu, vai mesties piedzīvojumā un mērot ceļu uz tuvāko iecirkni, kas šoreiz sanāk 600 kilometru attālumā — Losandželosā. Vēl ir mazliet laika izlemt. Ja kāds Ir lasītājs vēlas parādīt man pilsētu, dodiet ziņu!

Vēlēšanas man nemainīgi sagādā prieku un svētku sajūtu. Pat ja partiju manipulācijas apnikušas kā rūgta nāve un liekas, ka jēdzīgus līderus uz pirkstiem var saskaitīt vienrocis. Valsts vērtība vienmēr ir lielāka par ikreizējo politisko saskaitāmo summu. Mani kā pilsoni saviļņo tiesības lemt, kam uzticēt valsts stūri. Tas nav triviāli. Pašu vēsture un dažu kaimiņu šodiena atgādina, ka demokrātiskās brīvības nekrīt no gaisa kā lietus. Pašnoteikšanās ir privilēģija, kas jāizcīna, jālieto, jāaizstāv. Mums katram, jo republika ir kopējā lieta.

Esot Amerikā ārpus Latvijas iekšpolitisko kašķu mikromēroga, ik dienu satiekot cilvēkus no dažādām zemēm ar atšķirīgu mantojumu un nākotnes izredzēm, es jūtu lepnumu par mūsu tautas paveikto. Šobrīd mēs esam veiksminieki pasaules problēmu virpulī. Bet jābūt gataviem, ka vētru sezona tikai pieņemsies spēkā.

 

Ir galvenā redaktore Nellija Ločmele ar Hamfrija stipendiju sākusi mācības Walter Cronkite School of Journalism Arizonā un raksta sleju no ASV.

Reklāma

Līdzīgi raksti

Pamati un mēsli

Neatkarības svētki aizvadīti, un ir sajūta, ka esmu sasildījusies! Skaistu brīžu bija daudz, bet sirsnīgākā sajūta pārņēma jau pirms 18. novembra. Laukos. Dziedot valsts himnu Vecpiebalgas kultūras namā pēc ražena svētku koncerta, kur tautiskos rakstus izdejoja ķipari un seniori, bet noslēgumā visi kopā vienojāmies senajā tautas lūgšanā. Latvijas stipro pamatu sajūta reizēm šķiet pazudusi lielpilsētas anonīmajā pulsā vai soctīklu troksnī, bet to var tik skaidri sajust mazākās kopienās, kur paaudzes turas cieši blakus kā ķēdes gredzenu vijums. Visiem pārkarsušajiem prātiem vērts aizbraukt uz laukiem sazemēties! Piedevās būs svaigs gaiss un plašs apvārsnis.Varbūt izbrauciens u

Jā, es arī!

Atmodas laikā uz skolas dienasgrāmatas vāka uzlipināju Brīvības pieminekļa bildi — atceros skaisti zilo debesu fonu, kas priecēja visu gadu, arī apmākušās dienās. Bet galvenais iemesls, protams, bija milzīgās cerības atgūt Latvijas valsti. Dzīvojot Madonā, uz Rīgu braukt nesanāca bieži, bet bilde uz dienasgrāmatas ļāva Brīvības pieminekli redzēt ik dienu. Man tas bija svarīgi. Toreiz pat nenojautu, ka pēc daudziem gadiem — laikā, kad pieminekli ieskaus remonta sastatnes — man laimēsies uzkāpt līdz pašai augšai un ielūkoties Brīvības statujas sejā, kas tuvumā izskatās tik dīvaini neproporcionāla…Šajā novembrī mūsu

Nebaidies, man pašam bail

Aizņēmos slejas virsrakstu no sava vectēva. Tā viņš man bērnībā jokojot teica. Tomēr, domājot par naudu, diemžēl šajā jokā ir arī daļa patiesības. Lai gan īstenas labklājības pamatā ir gan uzcītīgs darbs un savu talantu apzināšanās, gan veiksme, nozīme ir arī mūsu attieksmei pret naudu. Lasot šī žurnāla rakstus, pie tā nonācu atkal un atkal.Pre

Atmīnēšana

Triju meitiņu tēvs ar sievu, kas norūpējušies par bērnu nākotni. Jauns čalis, kurš vēl nevar balsot vēlēšanās, bet uzskata par pilsoņa pienākumu paust viedokli un gribētu, lai ikviens paņem un tiešām izlasa slaveno Stambulas konvenciju. Trīs bērnu māte, kas izšķīrusies no vardarbīga vīra un grib iemācīt meitai, ka sevi ir jāaizstāv. Jauna sieviete, kas tīņa gados piedzīvojusi izvarošanu un zina, cik grūti tolaik bija saņemt palīdzību. Pusmūža vīrs, kas uzaudzis bez tēva un negrib, lai viņa trim meitām jebkad būtu jābaidās no vīra vai no savas valsts.Tik dažādi ir pe

Jaunākajā žurnālā