Ziemeļu kara laikā Rīga piedzīvoja vairākus aplenkumus. Kara sākumā Krievijas sabiedrotie — apvienotais Polijas un Saksijas karaspēks — aplenca un apšaudīja Rīgu, bet karaļa Kārļa XII vadītā zviedru armija Spilves pļavās to sakāva. Johana Litena vara gravīra. Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs
Žurnāls Domuzīme, 2022, nr. 4
Pēc krievu karaspēka aplenkuma pilsēta bija daļēji sagrauta
Astoņpadsmitais gadsimts Eiropas ziemeļaustrumu daļā sākās ar vienu no lielākajiem kariem Baltijas jauno laiku vēsturē. Tas turpinājās divdesmit gadus (1700–1721) un mainīja spēku samēru šajā reģionā. Zviedrijas, Polijas-Lietuvas, Krievijas un Prūsijas cīņa par Baltijas piekrastes zemēm un Ukrainu vēstures aprakstos ieguva Ziemeļu vai Lielā Ziemeļu kara nosaukumu. Kara sākumā Vidzemi un Rīgu pārvaldīja Zviedrija, un šī reģiona zaudējums iezīmēja zviedru lielvalsts norieta sākumu.
Lai saprastu, cik liela bija atšķirība starp Rīgu pirms un pēc Ziemeļu kara, daži vārdi jāsaka par tā saukto zviedru laiku Rīgu. Neraugoties uz karadarbību, kas skāra pilsētu 1621. un 1655. gadā, un iekšējām nesaskaņām starp pilsētas rāti un ģildēm (tirgotāju un amatnieku apvienībām), 17. gadsimtā Rīga piedzīvoja uzplaukumu. Palielinājās pilsētai piederošo zemju apjoms, tās politiskā un tiesiskā patstāvība. Tirdzniecība, kas veidoja pilsētas saimnieciskos pamatus, piedzīvoja arī panīkuma fāzes, ko atkal nomainīja straujas izaugsmes periodi. Gadsimta otrajā pusē pieauga burukuģu laikmetā stratēģiski svarīgo izejvielu – kokmateriālu un kaņepāju — eksports, kas palielināja kravu apgrozījumu Rīgas ostā.
