Slikta redze?

Pārkāpumi «Ukrainas karoga lietā» policistei maksā amatu, taču uzbrukumā cietušā jaunieša advokāts ceļ trauksmi par likumsargu nespēju apkarot naida noziegumus

Gājiens Par atbrīvošanos no padomju mantojuma 20. maija pievakarē pulcēja vairākus tūkstošus cilvēku, kas no Brīvības pieminekļa mēroja ceļu līdz Pārdaugavai, prasot nojaukt pieminekli Uzvaras parkā. Tā bija pretreakcija 10. maija notikumiem pie pieminekļa, kur policija vairākas stundas nespēja savaldīt pūli, kas slavināja «padomju uzvaru» un Krievijas pašreizējo iebrukumu Ukrainā.

Gājiens aizritēja miermīlīgi, taču vakarā pēc tā notika uzbrukums, kas nekavējoties ieguva plašu rezonansi, — 18 gadu vecam pasākuma dalībniekam uzbruka policistes dzīvesbiedrs, kamēr viņa pati atradās mašīnā blakus notikuma vietai.

Pēc iepazīšanās ar lietas materiāliem cietušā advokāts cēla trauksmi par iespējamu policistes līdzdalību uzbrucēja slēpšanā un pēdu jaukšanā. Inspektore tagad ir atvaļināta no dienesta un pret viņu ierosināts kriminālprocess. Kamēr turpinās izmeklēšana, atlaistā policiste uzstāj, ka vēršanās pret viņu ir nepamatota. Savukārt cietušā advokāts kritizē likumsargus par nevēlēšanos bargi sodīt naida noziegumus. Ir noskaidro, kādi svarīgi jautājumi šajā skaļajā lietā joprojām nav atbildēti.

Sit un bēg

Pēc pasākuma jaunietis ar draugiem devās mājup, lai kopmītnēs noskatītos hokeja čempionāta spēli. Tomēr Āgenskalnā, Smiļģa un Lapu ielu krustojumā, viņus pamanīja garām braucošais Valērijs Lazarevs. Viņš apturēja melno BMW, aši izkāpa, paķēra no aizmugurējā sēdekļa motociklista cimdus ar plastmasas uzlikām un devās puišu virzienā. Vīrieša mērķis bija skolnieks, kuram ap pleciem bija aplikts Ukrainas karogs.

«Noņem to fašistisko lupatu!» rupjā manierē krieviski pieprasīja Lazarevs, notikušo rekonstruē cietušā advokāts Egons Rusanovs.

Puisis kādu brīdi kavējās — karogs bija ieķēries, to nevarēja atkabināt. Tad uzbrucējs izdarīja pirmo sitienu pa saules pinumu. «Ar plastmasas uzlikām šis sitiens bija gana spēcīgs — puisim, kā viņš teica, uz kādu minūti aizsitās elpa,» norāda advokāts. Pēc tam sekoja vēl viens sitiens pa kaklu.

Turklāt uzbrucējs draudēja izrēķināties arī ar vīrieti, kas bija kļuvis par nejaušu aculiecinieku, — arī viņam pie apģērba bija piesprausta lentīte Ukrainas karoga krāsās. «Viņš notikušo interpretēja nekā citādi kā naida noziegumu, kas bija nepārprotami gan no uzvedības, gan izteikumu konteksta,» atklāj Rusanovs.

Drīz pēc notikušā atklājās, ka visu šo laiku automašīnā atradās Valsts policijas inspektore Anastasija Cvirko — uzbrucējs ir viņas dzīvesbiedrs. «Brīdī, kad vīrietis virzījās uz puiša pusi, mašīnā esošā sieviete krievu valodā teikusi: «Nedari to, nevajag», bet nekāda reakcija nesekoja,» advokāts atstāsta cietušā pieredzēto.

Pirms uzbrucējs pameta nozieguma vietu, liecinieki paspēja fiksēt automašīnas numurzīmi. Tika izsaukta policija. Tā nekavējoties sāka vainīgā meklēšanu un viņu aizturēja pēc dažām stundām — divos naktī. Lietas materiāli atklāj būtisku pavērsienu — uzbrucēja automašīnai pēc notikuma uz karstām pēdām tika nomainītas numurzīmes un tā bija novietota citas mājas pagalmā — advokāts pieļauj, ka tādējādi uzbrucējs slēpies.

Naktī pie abu dzīvesvietas durvīm klauvēja policija, kas ieradās kopā ar specvienību. No ielas policisti ievēroja mājas otrajā stāvā degam gaismu, bet, kad viņi prasīja atvērt durvis, tā nodzisa.

Mājoklī policija satika Cvirko. «Viņai tika uzdots jautājums, kur atrodas aizdomās turamais, uz ko viņa — kā var secināt no policijas darbinieku dienesta ziņojumiem — esot visnotaļ ciniski atbildējusi: «Jūs viņu šeit redzat? Es, piemēram, viņu šeit neredzu»,» stāsta advokāts. 

Policistiem bija aizdomas, ka vīrietis turpat vien slēpjas, tāpēc viņi aplūkoja telpas un ievēroja no iekšpuses aizslēgtas balkona durvis, bet tālāk iekļūstot bēniņu telpā, atrada Lazarevu. «Aiz skursteņa pavīdēja pēcpuse — citēju no policijas ziņojuma,» aizturēšanas detaļas skaidro advokāts. «Cik saprotu, vēl bija jāpierunā, lai viņš no turienes labprātīgi iznāktu un atstātu slēptuvi.»

«Man ir slikta redze»

Pret uzbrucēju tika ierosināts kriminālprocess, bet pret policisti sākta disciplinārlieta. Policija Cvirko rīcībā konstatēja vairākus pārkāpumus — negodprātīgu un neētisku rīcību, savlaicīgi nenovēršot pārkāpumu un neatklājot viņas rīcībā esošo informāciju, kā arī tika noskaidrots, ka viņa necienīgi izturējusies un nav sadarbojusies ar policistiem konkrētā likumpārkāpuma atklāšanā un apsūdzētā atrašanā, Ir noskaidroja Valsts policijā. 

Cvirko, kas darbu policijā sāka 2018. gadā kā kārtībniece, bet vēlāk pakāpās pa karjeras kāpnēm līdz inspektores amatam Jūrmalas iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļā, tagad ir atbrīvota no dienesta. Pret viņu arī ierosināts kriminālprocess saistībā ar iespējamu pretlikumīgu rīcību, slēpjot notikušā pēdas, un tas nodots izmeklēšanai Iekšējās drošības birojam. 

Ir sazinājās ar Cvirko. Viņa noliedza celtās apsūdzības un Iekšlietu ministrijā grasās pārsūdzēt lēmumu par atvaļināšanu. Viņasprāt, Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks «ir parakstījis lēmumu par manu atvaļināšanu, pamatojoties lielākoties nevis uz likumiem, bet uz Facebook komentāriem no sabiedrības puses, un nav ņēmis vērā manas tiesības, bet tikai pienākumus,» skaidro Cvirko. 

Viņasprāt, atlaišanai trūkst pamatojuma. «Sastādot lēmumu par disciplināro sodu pret mani, uz kā pamata tiku atvaļināta, tekstā bija norādīts aptuveni šāds teikums — neskatoties uz to, ka mēs nevaram pierādīt, ka jūs kaut ko redzējāt, un mēs nevaram pierādīt, ka jūs slēpāt, mēs, pamatojoties uz komentāriem Facebookā — redz, sabiedrībā ir mesta ēna —, jūs atvaļinām,» saka Cvirko. «Šis lēmums tiek pārsūdzēts, tas ir sastādīts nepamatoti, apsūdzība ir celta nepamatoti, arī kriminālprocess ir uzsākts nepamatoti.»

Policija gan noraida Cvirko versiju, ka atstādināšanas lēmums balstīts sociālo tīklu komentāros. «Disciplinārlietas izmeklēšanas laikā gūtā informācija bija par pamatu disciplinārsodam — atvaļināšanai no dienesta,» komentē policijas pārstāve Ilze Jurēvica, atgādinot jau iepriekš uzskaitītos pārkāpumus, kas atklāti pārbaudē.

Kamēr turpinās kriminālizmeklēšana, policijas Iekšējās drošības birojs no komentāriem atturas. Zināms, ka process pret Cvirko sākts pēc Krimināllikuma 319. panta — par valsts amatpersonas bezdarbību.

Tāpat tiks skaidrots, vai policiste palīdzēja uzbrucējam slēpt pēdas. «Ja runājam par to, ka šī persona tika slēpta, tika mēģināts kavēt viņas aizturēšanu, nu tad skaidrs, ka varam runāt par zināmu atbalstu tam,» uz policistes lomu norāda advokāts Rusanovs.

Pati Cvirko notikušo skaidro citādi — kad policisti ieradušies, viņa neesot apgalvojusi, ka Lazareva nav mājās, bet teikusi, ka nezinot, kur viņš ir. 

«Es tajā pašā naktī tiku nopratināta un sniedzu liecības. Policija raksta, ka es nenācu viņiem pretī. Kratīšanas protokolā ir skaidri un gaiši parādīts, ka nevis es noliedzu, bet es nezinu atrašanās vietu. Tās ir divas pilnīgi dažādas lietas. Kurā brīdī «nezinu» un «noliedzu» ir kļuvuši par sinonīmu, man nav skaidrs,» norāda Cvirko. Viņa neatbild uz jautājumu, vai pēc nozieguma vietas pamešanas automašīnai tika nomainītas numurzīmes. «Ņemot vērā, ka kriminālprocess vēl nav izbeigts, es neesmu pārliecināta, ka esmu tiesīga sniegt jums šādas ziņas.»

Arī Cvirko versija par pašu uzbrukumu atšķiras no cietušā stāstītā, taču vienlaikus viņa uzsver, ka notikušā detaļas viņai nav zināmas. «Es uzbrukumu neredzēju,» Cvirko uzsver, jo automašīna jau bija pabraukusi garām kompānijai, pirms apstājās. «Mašīna atradās 20 metru attālumā no notikuma,» viņa precizē savu atrašanās vietu. «Konflikts tika novērots no mašīnas… Cik nu novērots… Papildus, ja jūs gribat zināt — man ir slikta redze. Kad atrodos pie stūres, es velku brilles, bet tajā brīdī pie stūres es nebiju. Un cik nu es varēju pamanīt — kamēr atsprādzējos, kamēr izgāju — tajā brīdī nebija noticis nekas, kas varētu liecināt, ka man varētu būt jāziņo policijai vai kaut kas jādara. Bija vienkārši mutisks konflikts, ko redzēju es. Galvenais ir tas, ka es atrados pietiekamā attālumā no konflikta. Kamēr nolieku telefonu, kamēr atsprādzējos, kamēr izkāpju — tur varēja notikt sazin kas,» saka Cvirko.

Viņa arī norāda, ka informācija par jaunieša piekaušanu neatbilst patiesībai, jo viņš esot palicis stāvot kājās. «Jaunietis, no Lazareva liecībām, tika pagrūsts un iedots krieviski žargonā podzatiļņik*. Viņš netika sists ne pa seju, ne pa kurieni. Tie cimdi bija izskatam vairāk, nevis lai nodarītu sāpes,» turpina Cvirko. «Vai bija puisim karogs ap pleciem? Kā vēlāk izrādījās, bija.»

Liecinieku uzņemtais video gan apliecina, ka karogs bija acīm redzams — tas klāja pusi jaunieša ķermeņa, no pleciem līdz pat gurniem, kā arī spilgtās krāsas izcēlās uz melnā apģērba fona. Vēl vairāk, pēc advokāta Rusanova teiktā, tagad Lazarevam ir uzradusies jauna notikušā versija — viņš esot Latvijas patriots un vērsies pret krieviski runājošu puisi, kam Ukrainas karogs uz pleciem bijis uzmests kā tāds pludmales dvielis. 

Ar pašu Lazarevu Ir neizdevās sazināties. Savukārt par Lazareva cimdiem ar īpašām plastmasas uzlikām advokāts saka — tos var uzskatīt par priekšmetu, kas pielāgots miesas bojājumu nodarīšanai. «Šis Alpinestars cimds ir faktiski kaut kas līdzīgs kastetei,» Rusanovs piesauc vēl padomju laikos populāro auksto ieroci. «Konkrētajā gadījumā ar šiem cimdiem tika izdarīts sitiens. Skaidrs, ka viena lieta ir iesist cilvēkam ar plaukstu, cita lieta jau ar dūri, un pavisam kas cits, ja to izdara ar cimdu, kuram sitiena vietā ir plastmasas uzlikas.» Advokāts vērš uzmanību, ka šie Alpinestars cimdi netika iekļauti lietisko pierādījumu sarakstā. Tā ir tikai viena no detaļām, kas advokātam šķiet dīvaina policijas izmeklēšanas procesā.

Tikai huligānisms?

Ne policija, ne prokuratūra uzbrukumu nekvalificēja kā naida noziegumu, jo nesaskatīja likumā paredzētos apstākļus. Cietušā aizstāvis Rusanovs pret to stingri iebilst  — viņaprāt, naida noziegumi jāvērtē kontekstā, un šajā gadījumā tas ir Krievijas īstenotais karš Ukrainā. 

Viņaprāt, ja cilvēki dzīvo Krievijas informatīvajā telpā un uzsūc sevī «patoloģisko, dzīvniecisko naidu pret Ukrainu un ukraiņu tautu», tad līdzīgas izpausmes «nav nevainīgas bērnu spēlītes».

«Tāpēc manā ieskatā arī tamlīdzīgi izpaudumi kā Ukrainas karoga noraušana, mašīnu ar Ukrainas numurzīmēm bojāšana, fiziska izrēķināšanās — tas viss ir jāvērtē tieši naida nozieguma kontekstā. Un tāpēc arī šim cilvēkam [uzbrucējam] nepārprotami bija skaidrs, ko un kāpēc viņš dara, — viņš izpauda savu naidu,» uzskata advokāts.

«Iespējams, arī policijā kaut kur blakus kabinetā ir kāds cilvēks, kurš tamlīdzīgi uzskata, un varbūt ir arī kāds cilvēks, kas lietu izmeklē, vadoties pēc šādiem uzskatiem. Skaidrs, ka grūti būtu sagaidīt, ka šāds cilvēks patiešām censtos pierādīt, ka tur ir noticis naida noziegums,» advokāts pieļauj. «Jārēķinās ar to, ka arī tiesībsargājošās iestādēs nav viennozīmīgs nosodījums šīm darbībām.»

Pēc iepazīšanās ar lietas materiāliem advokāts publiski cēla trauksmi — viņam radās būtiski jautājumi par procesu.

Advokātu pārsteidza tas, ka uzreiz pēc aizturēšanas Lazarevs netika nopratināts. «Elementāra kriminālistiskā rūpība prasa tādos gadījumos nekavējoties šo personu nopratināt, lai sniegtu skaidrojumu par to, vai persona aizturēta pamatoti, nepamatoti, vismaz izteiktu savus apsvērumus, aizdomu apjomu un saturu, — tas netika izdarīts,» viņš norāda. Turklāt lietā nav protokola, kas apliecinātu, ka Lazarevs būtu atteicies runāt.

Pēc divām dienām, lemjot par drošības līdzekļa piemērošanu, Lazarevs oficiāli atteicās liecināt un prasīja advokātu. Tad viņu aizveda uz tiesu, kas izlēma par apcietinājumu, «bet tiesas sēdes laikā viņš jau norādīja, ka esot bijis tā kā sakreņķējies saistībā ar visiem politiskajiem notikumiem pasaulē, ka nav īsti ticis gudrs, kas šeit notiek, un viņam šķita, ka jaunietis, iespējams, provocē. Un tad viņš attiecīgi rīkojies,» skaidro advokāts.

Taču visvairāk Rusanovu izbrīnīja Lazareva atbrīvošana no Centrālcietuma pēc deviņām dienām, ko advokāts dēvē par «īpašu labvēlību». Advokāts uzsver — lēmums par atbrīvošanu bija pieņemts, pirms apsūdzētais vispār sniedza savas liecības, jo pirmoreiz viņš liecināja tikai īsi pirms atbrīvošanas no cietuma. «Turklāt tās sniedza, jau zinot, ka viņu tūlīt atbrīvos. Tas arī liekas dīvaini,» norāda Rusanovs.

Lazarevam nomainījušies jau trīs advokāti. Aleksandrs Laiviņš uzņēmās viņa pārstāvniecību pēc apcietinājuma un to apstrīdēja, bet tagad Lazarevu vairs nepārstāv. «Es uzrakstīju sūdzību par lēmumu par apcietinājuma piemērošanu. Lieta jau bija nozīmēta, un kādas trīs četras dienas iepriekš man piezvanīja procesa virzītāja — policiste — un pateica, ka viņai ir vēlme viņu atbrīvot. Biju ļoti priecīgs un uzrakstīju tiesai, ka atsaucu sūdzību. Man šķiet, viņa juta, ka manu sūdzību var apmierināt, un viņi to izdarīja paši,» skaidro Laiviņš. Prokuratūra skaidro, ka drošības līdzeklis mainīts, tiklīdz procesā iegūts tāds pierādījumu apjoms, lai sāktu kriminālvajāšanu un Lazarevs vairs nevarētu ne izvairīties no atbildības, ne traucēt izmeklēšanu.

Kā vēl vienu apliecinājumu īpašai labvēlībai pret Lazarevu advokāts Rusanovs min apstākļus, kādos prokuratūra piemēroja viņam priekšrakstu par sodu — tas nozīmē, ka apsūdzētais atzīst nodarījumu un lieta nav jāvirza uz tiesu. Proti, kad lieta nonāca prokuratūrā, bez cietušā piekrišanas apsūdzētajam tika izsniegts cietušā bankas konta numurs, kas norādīts pieteikumā par kompensāciju, un pilnā apmērā segta visa prasītā summa — 6034 eiro. «Vēl pirms tam, kad lietā tiek pieņemts šis lēmums — priekšraksts par sodu —, jau kompensācija tiek samaksāta. Respektīvi, mērķtiecīgi tādas stimulējošas darbības, lai varētu labāk pamatot to, kāpēc būtu jāpiemēro priekšraksts par sodu. Manuprāt, tas liecina par ļoti labvēlīgu režīmu, kas tika piešķirts šai personai,» norāda advokāts.

Ir noskaidroja, ka uzreiz samaksāt cietušā prasīto kompensāciju Lazarevu mudinājis viņa tābrīža advokāts Laiviņš. «Es biju tā persona, kas pateica, ka vajag samaksāt šos sešus tūkstošus tūlīt. Mēs to izdarījām, neskatoties uz to, ka tā bija absolūti nereāla un ne ar ko nepamatota summa. Viens tūkstotis bija pamatots, bet pieci tūkstoši bija tā saucamā sāpju nauda,» skaidro Laiviņš.

Prokuratūrā 14. jūnijā pieņemtais priekšraksts par sodu paredzēja Lazarevam piemērot 200 sabiedriskā darba stundas. Taču cietušā advokāts apstrīdēja šo lēmumu un 21. jūlijā ģenerālprokurors to atcēla — kriminālprocess šobrīd ir atjaunots.

Ja spēkā paliktu iepriekšējais sods, tad Lazarevam reāli būtu jāatstrādā tikai 120 stundas, jo deviņas dienas cietumā tiek pielīdzinātas 80 stundām, skaidro Rusanovs. «Tas ir vienkārši smieklīgs,» advokāts komentē soda apmēru.

Prokuratūrā skaidro, ka priekšraksts par sodu atcelts, jo bijis «nepamatots». Kriminālprocess atjaunots, jo priekšraksts ticis pieņemts, neizvērtējot visus procesa laikā iegūtos faktus, kas attiecas uz nodarījuma pareizu juridisko kvalifikāciju, kā arī atbildību mīkstinošiem un pastiprinošiem apstākļiem.

Lēmumā par kriminālprocesa atjaunošanu prokurors uzdevis Lazareva darbības tagad vērtēt kopsakarā ar Krimināllikuma 74.¹ pantu un 78. panta trešo daļu. Pirmais attiecas uz genocīda, noziegumu pret cilvēci, pret mieru un kara noziegumu attaisnošanu, par ko bargākais sods ir brīvības atņemšana līdz pieciem gadiem. Savukārt otrs pants attiecas uz nacionālā, etniskā un rasu naida izraisīšanu, par ko sods ir līdz pat 10 gadiem cietumā.

Minimālais lietas iznākums, ko pēc kriminālprocesa atjaunošanas gaida advokāts, ir īslaicīgs cietumsods uzbrucējam. «Tie var būt divi vai trīs mēneši, bet tam ir jābūt reālam brīvības atņemšanas sodam, kas tikai tādā gadījumā pildītu šo speciālo un ģenerālo prevenciju attiecībā pret visiem — gan pret viņu, gan arī pret sabiedrību,» pauž Rusanovs.

Tikmēr abi lietā iesaistītie — Lazarevs un Cvirko — vērsušies Advokātu padomē pret Rusanovu, saskatot vismaz sešus pārkāpumus viņa darbībā. Cvirko pārmet kriminālprocesa informācijas izpaušanu un personas datu atklāšanu. «Viņam šī lieta ir kārtējais PR,» advokāta darbību komentē Cvirko. Cietušajam puisim «nav vajadzīga ne Lazareva sodīšana, ne mana atvaļināšana — viņš ir dabūjis savus sešus tūkstošus, viņam nekas principā nav vajadzīgs, vajadzīgs ir tikai Rusanova kungam šova pēc,» uzskata atvaļinātā policiste.

Rīcība būs stingra

Piekautā jaunieša lieta ir visskaļākā, taču Anastasija Cvirko nav vienīgā policijas darbiniece, kam nācies zaudēt amatu saistībā ar aizdomām par neprofesionālu rīcību gadījumos, kad notikušas agresīvas sadursmes starp Krievijas un Ukrainas atbalstītājiem.

Šogad policija bija rūpīgi sagatavojusies 9. maija svinību ierobežošanai pie pieminekļa Uzvaras parkā Rīgā, lai Ukrainā notiekošā kara fonā novērstu iespējamās provokācijas. Lai gan 9. maijā ziedu nolikšana patiešām aizritēja mierīgi, nākamajā rītā to nošķūrēšana izraisīja vētru sociālajos tīklos un neliels, taču agresīvi uzkurināts cilvēku pulks 10. maijā nāca atjaunot «ziedu paklāju». Vakarā policija vairākas stundas nespēja izlēmīgi apturēt likumpārkāpumus — kara slavināšanu, padomju «uzvaras» dziesmu dziedāšanu un Krievijas agresijas attaisnošanu Ukrainā. Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks vēlāk atzina, ka problēma bijusi uz vietas esošo policistu nespēja uzreiz reaģēt un vēlāk arī pavēļu nepildīšana. Tāpēc 13. maijā Ruks paziņoja, ka atstādinātas trīs konkrētās dienas atbildīgās policijas amatpersonas — iecirkņa priekšnieka p.i., Patruļpolicijas pārvaldes bataljona komandieris un viens inspektors.

Ir noskaidroja, ka divas no 13. maijā ierosinātajām disciplinārlietām ir noslēgušās ar amatpersonu pazemināšanu amatā, bet trešā ir izbeigta, jo persona atvaļināta no dienesta. Turklāt pārbaudes laikā tika ierosināta vēl viena disciplinārlieta, un arī tajā par konstatētajiem pārkāpumiem piemērots sods — pazemināšana amatā. Konkrētāku informāciju par šiem darbiniekiem un viņu identitāti policija neatklāj.

Vienlaikus policija uzsver, ka nav pamata advokāta Rusanova bažām, ka tiesībsargājošās iestādēs nav viennozīmīga nosodījuma naida kurināšanai. «Sabiedrībai nav pamata bažām par Valsts policijas darbinieku lojalitāti,» komentē policijas pārstāve Ilze Jurēvica. Viņa uzsver, ka ieviesti stingri kontroles mehānismi gan esošo, gan jauno darbinieku vērtēšanai un ziņas par riska informāciju tiek nekavējoties nodotas Valsts drošības dienestam izvērtēšanai. «Ja tiks konstatēti konkrēti gadījumi un personas, kuras atbalsta Krievijas sākto karu un veiktos noziegumus Ukrainā, Valsts policijas rīcība būs stingra un tūlītēja — dienestā tādām personām nav vietas,» pauž Jurēvica. «Šis ir valsts iekšējās drošības jautājums, par ko aicinām arī nekavējoties ziņot, vēršoties dienestos, ja ir aizdomas par kādiem policijā nodarbinātajiem,» viņa izsaka aicinājumu visai sabiedrībai.

* Uzsitiens pa pakausi — krievu val.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem