Jūrmalnieki piketēs, lai saglabātu Bulduru bibliotēku

  • Jana Veinberga
  • 10.08.2022.
Bulduru bibliotēka.

Bulduru bibliotēka.

Ceturtdien, 11. augustā, no plkst. 9.30 līdz 12.30 pie Jūrmalas domes ēkas Jomas ielā 1/5 notiks pikets par Bulduru bibliotēkas saglabāšanu esošajās, bibliotēkas vajadzībām īpaši būvētajās telpās, pievēršot uzmanību Jūrmalas valstspilsētas domes diskriminējošajai attieksmei pret kultūru un bibliotēkām Jūrmalā.

Jūnijā lasītāji saņēma informāciju par Jūrmalas valstspilsētas domes plāniem slēgt Asaru un Bulduru bibliotēkas, tika izdoti rīkojumi norakstīt lielu skaitu grāmatu. Lai saņemtu atbildes uz jautājumiem par bibliotēku nākotni, notika lasītāju tikšanās ar Jūrmalas Centrālās bibliotēkas direktori Māru Jēkabsoni, Kultūras nodaļas vadītāju Agnesi Miltiņu un izpilddirektoru Edgaru Stobovu.

Sarunā domes pārstāvji nesniedza nevienu dokumentos un faktos pamatotu iemeslu Bulduru bibliotēkas slēgšanai un izlikšanai no telpām Edinburgas prospektā 89, kā arī nepiedāvāja risinājumus Bulduru bibliotēkas kā pilnvērtīgas bibliotēkas turpmākajai darbībai.

Jāuzsver, ka domes pārstāvji līdz šim snieguši vairākus publiskus paziņojumus, kuri neatbilst patiesībai vai to ticamība ir pamatoti apšaubāma. A. Miltiņas publiskie izteikumi par bibliotēkas izlikšanu no telpām domes īstenotā taupības režīma dēļ neiztur kritiku, jo Jūrmalas domes 2021. gada 22. decembra saistošajiem noteikumiem Nr. 54 “Par Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības 2022. gada budžetu” pielikumos pievienotās tāmes liecina, ka Kauguru svētkiem no pilsētas pamatbudžeta paredzēti 150 tūkstoši eiro, savukārt vides objektiem – 103 200 eiro[1]. Savukārt pēc M.Jēkabsones sniegtās informācijas Bulduru bibliotēkas apkurei rudens un ziemas sezonā nepieciešami tikai 22 tūkstoši eiro, bet bibliotēkā pieejamie ēkas apsekošanas dokumenti liecina, ka ēka ir ekspluatējama un nav avārijas stāvoklī, lai gan ēkai, protams, ļoti būtu nepieciešams Jūrmalas domes ieguldījums gan kosmētiskajā remontā, gan citos uzlabojumos.

Kā patiesībai neatbilstoši visdrīzāk vērtējami arī E. Stobova izteikumi, solot lasītājiem Bulduru bibliotēkā veikt remontu. 2022. gada 31. marta domes sēdes protokols un audioieraksts liecina, ka domes priekšsēdētājs G. Truksnis un priekšsēdētāja vietniece R. Sproģe izsakās, ka “jau vairākus gadus atpakaļ tika konstatēts, ka Bulduru bibliotēkas ēka atrodas tehniski sliktā stāvoklī, bet, tā kā ir izvērtēts, ka nav ekonomiski lietderīgi ieguldīt līdzekļus šīs ēkas remontam, tiek meklēti citi risinājumi”[2].

Vienlaikus R. Sproģes minētie risinājumi nozīmē bibliotēkas faktisku likvidāciju, jo piedāvāts izveidot grāmatu izsniegšanas punktu Jūrmalas teātrī 10 reizes mazākā platībā nekā Bulduru bibliotēkas ēka. Tas neatbilst 21. gadsimta atziņām par bibliotēku kā apkaimes kopienas un informācijas centru, un grāmatu izsniegšanas punkts nav bibliotēka. Tāpat kritiski vērtējams ir priekšlikums bibliotēku izvietot Aspazijas pamatskolā, jo izglītības iestādē ir jāievēro īpaši pasākumi bērnu drošībai, bet bibliotēka ir visiem pieejama publiska telpa.

Par Bulduru bibliotēkas saglabāšanu esošajās telpās jau parakstījušies vairāk nekā 700 iedzīvotāju. Atbalstu izteikuši daudzi rakstnieki un kultūras darbinieki. Tādēļ piketā bibliotēku lasītāji atkārtoti aicinās Jūrmalas domi ieklausīsies savu iedzīvotāju viedoklī.

 

Informāciju sagatavoja Jana Veinberga, rakstniece, Latvijas Rakstnieku savienības biedre

[1] https://saite.lv/lGX (skat. 29.lpp.)

[2] https://dokumenti.jurmala.lv/docs/l22/p/l22p006.htm

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Edgars Turlajs

Kāpēc Lietuva var, Igaunija varēs, bet Latvija nevar? Bardaks ar kredītsaistību datiem

Eiropas Savienības līmenī ar "patēriņa kredītu direktīvas" starpniecību ir noteiktas vispārīgās prasības, kā kredītu devējiem izvērtēt patērētāju spējas atmaksāt savas kredītsaistības. Līdz ar to, vai un kādas datu bāzes ir obligāti izmantojamas šajā procesā, katra dalībvalsts nosaka pati. Latvijā izveidotā sistēma ir vissarežģītākā Baltijā, jo informācija par personas kredītsaistībām no visiem patērētāju kreditēšanas nozares dalībniekiem faktiski "dzīvo" gan valsts, gan privātās datu bāzēs. Turklāt nevienā datu bāzē nav informācija no visiem nozares dalībniekiem.

Viedoklis Agita Balbārde

Vai ģeopolitiskie satricinājumi ir izslēguši ilgtspēju no dienaskārtības?

Klimata pārmaiņas un ilgtspējīga attīstība pēdējos gados ir bijusi viena no centrālajām tēmām politiskajā un ekonomiskajā diskusijā, taču šobrīd ir vērojama satraucoša tendence – ģeopolitiskie satricinājumi draud izslēgt no dienaskārtības tādus jautājumus kā klimatneitralitātes mērķu sasniegšana, emisiju mazināšana un ilgtspējīgi risinājumi. Svarīgi apzināties, ka ilgtspēja nav īstermiņa kampaņa, tā ir ekonomikas un sabiedrības pielāgošanās realitātei – globāls dabas resursu izsīkums, ekosistēmas degradēšanās un klimata pārmaiņas rada tiešu ietekmi uz mūsu dzīves un biznesa vides kvalitāti.

Viedoklis Romāns Gagunovs

Demokrātijas izturības pārbaude jeb Saeimas vēlēšanas nav aiz kalniem

Notikumi Latvijas iekšpolitikā līdz ar parlamenta lēmumu, ka Latvijai ir jāizstājas no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā saukto Stambulas konvenciju, liecina, ka ir sākusies aktīva un agresīva priekšvēlēšanu kampaņa pirms nākamā gada oktobrī gaidāmajām 15. Saeimas vēlēšanām.

Viedoklis Baiba Īvāne

Lasīšana un drošība

Mēs katrs reizēm atceramies dažādas epizodes no mūsu bērnības – priecīgas, komiskas, siltas, skumjas, sāpīgas, reizēm arī traģiskas. Man ir bijusi tā privilēģija piedzīvot laimīgu bērnību – pilnu ar iespaidiem, notikumiem, rūpēm par mani, un arī pilnu ar lasīšanas pieredzi, kas mūsu ģimenē ir bijusi neatņemama ikdienas daļa.

Jaunākajā žurnālā