Jūrmalnieki piketēs, lai saglabātu Bulduru bibliotēku

  • Jana Veinberga
  • 10.08.2022.
Bulduru bibliotēka.

Bulduru bibliotēka.

Ceturtdien, 11. augustā, no plkst. 9.30 līdz 12.30 pie Jūrmalas domes ēkas Jomas ielā 1/5 notiks pikets par Bulduru bibliotēkas saglabāšanu esošajās, bibliotēkas vajadzībām īpaši būvētajās telpās, pievēršot uzmanību Jūrmalas valstspilsētas domes diskriminējošajai attieksmei pret kultūru un bibliotēkām Jūrmalā.

Jūnijā lasītāji saņēma informāciju par Jūrmalas valstspilsētas domes plāniem slēgt Asaru un Bulduru bibliotēkas, tika izdoti rīkojumi norakstīt lielu skaitu grāmatu. Lai saņemtu atbildes uz jautājumiem par bibliotēku nākotni, notika lasītāju tikšanās ar Jūrmalas Centrālās bibliotēkas direktori Māru Jēkabsoni, Kultūras nodaļas vadītāju Agnesi Miltiņu un izpilddirektoru Edgaru Stobovu.

Sarunā domes pārstāvji nesniedza nevienu dokumentos un faktos pamatotu iemeslu Bulduru bibliotēkas slēgšanai un izlikšanai no telpām Edinburgas prospektā 89, kā arī nepiedāvāja risinājumus Bulduru bibliotēkas kā pilnvērtīgas bibliotēkas turpmākajai darbībai.

Jāuzsver, ka domes pārstāvji līdz šim snieguši vairākus publiskus paziņojumus, kuri neatbilst patiesībai vai to ticamība ir pamatoti apšaubāma. A. Miltiņas publiskie izteikumi par bibliotēkas izlikšanu no telpām domes īstenotā taupības režīma dēļ neiztur kritiku, jo Jūrmalas domes 2021. gada 22. decembra saistošajiem noteikumiem Nr. 54 “Par Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības 2022. gada budžetu” pielikumos pievienotās tāmes liecina, ka Kauguru svētkiem no pilsētas pamatbudžeta paredzēti 150 tūkstoši eiro, savukārt vides objektiem – 103 200 eiro[1]. Savukārt pēc M.Jēkabsones sniegtās informācijas Bulduru bibliotēkas apkurei rudens un ziemas sezonā nepieciešami tikai 22 tūkstoši eiro, bet bibliotēkā pieejamie ēkas apsekošanas dokumenti liecina, ka ēka ir ekspluatējama un nav avārijas stāvoklī, lai gan ēkai, protams, ļoti būtu nepieciešams Jūrmalas domes ieguldījums gan kosmētiskajā remontā, gan citos uzlabojumos.

Kā patiesībai neatbilstoši visdrīzāk vērtējami arī E. Stobova izteikumi, solot lasītājiem Bulduru bibliotēkā veikt remontu. 2022. gada 31. marta domes sēdes protokols un audioieraksts liecina, ka domes priekšsēdētājs G. Truksnis un priekšsēdētāja vietniece R. Sproģe izsakās, ka “jau vairākus gadus atpakaļ tika konstatēts, ka Bulduru bibliotēkas ēka atrodas tehniski sliktā stāvoklī, bet, tā kā ir izvērtēts, ka nav ekonomiski lietderīgi ieguldīt līdzekļus šīs ēkas remontam, tiek meklēti citi risinājumi”[2].

Vienlaikus R. Sproģes minētie risinājumi nozīmē bibliotēkas faktisku likvidāciju, jo piedāvāts izveidot grāmatu izsniegšanas punktu Jūrmalas teātrī 10 reizes mazākā platībā nekā Bulduru bibliotēkas ēka. Tas neatbilst 21. gadsimta atziņām par bibliotēku kā apkaimes kopienas un informācijas centru, un grāmatu izsniegšanas punkts nav bibliotēka. Tāpat kritiski vērtējams ir priekšlikums bibliotēku izvietot Aspazijas pamatskolā, jo izglītības iestādē ir jāievēro īpaši pasākumi bērnu drošībai, bet bibliotēka ir visiem pieejama publiska telpa.

Par Bulduru bibliotēkas saglabāšanu esošajās telpās jau parakstījušies vairāk nekā 700 iedzīvotāju. Atbalstu izteikuši daudzi rakstnieki un kultūras darbinieki. Tādēļ piketā bibliotēku lasītāji atkārtoti aicinās Jūrmalas domi ieklausīsies savu iedzīvotāju viedoklī.

 

Informāciju sagatavoja Jana Veinberga, rakstniece, Latvijas Rakstnieku savienības biedre

[1] https://saite.lv/lGX (skat. 29.lpp.)

[2] https://dokumenti.jurmala.lv/docs/l22/p/l22p006.htm

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Madara Auzenbaha

Latvijā ir par maz pacientu organizāciju

Pacientam un viņa ģimenei nevajadzētu būt izolētiem viņu grūtībās, tāpēc līdzeklis ir pacientu organizācijas, kādām aicinu pacientus pievienoties. Ja jūsu diagnozei tādas nav, tad kopā ar līdzgaitniekiem paši dibiniet savu pacientu biedrību, kādu Latvijā ir par maz.

Viedoklis Adrians van den Hovens

Medikamentu piegādes Eiropā kļūst nestabilākas. Latvija nevar atļauties klusēt

Eiropas veselības aprūpes sistēmas saskaras ar nepatīkamu patiesību – mūsu spēja nodrošināt svarīgākos pirmās nepieciešamas medikamentus ir krietni nestabilāka nekā vairums cilvēku to apjauš. Patentbrīvie jeb ģenēriskie medikamenti, kas ir mūsdienu veselības aprūpes stūrakmens, veido lielāko daļu ārstēšanas līdzekļu, ko pacienti saņem katru dienu. Tās stabilizē hronisku pacientu veselības stāvokli, nodrošina slimnīcu darbību un sniedz pieejamu ārstēšanu, uz ko valdības paļaujas, veidojot veselības aprūpes budžetu. Un tomēr aizvien pieaug šo zāļu deficīta risks.

Viedoklis Zanda Kalniņa-Lukaševica

Kad vēlēšanas kļūst par valsts drošības jautājumu

Februārī ik gadu atzīmējam Starptautisko vēlēšanu dienu. Tās iedibināšanas mērķis bija pievērst uzmanību vēlēšanu tiesību nodrošināšanai un vēlēšanu procesa kvalitātei.

Viedoklis Malina Millere (Malina Müller)

Veselības aprūpe nav izdevumi, bet ieguldījums ekonomikas izaugsmē

Daži lēmumu pieņēmēji mēdz apgalvot, ka veselība ir dārga. Taču ekonomikā slimību izmaksas ievērojami pārsniedz efektīvas veselības aprūpes izmaksas. Jau gadiem ilgi veselības aprūpes budžets politiskajās debatēs tiek aplūkots caur “izdevumu” prizmu – kā slogs, kas jāierobežo. Šāds skatījums ir pretrunā ar pieejamiem datiem.

Jaunākajā žurnālā