Jūrmalnieki piketēs, lai saglabātu Bulduru bibliotēku

  • Jana Veinberga
  • 10.08.2022.
Bulduru bibliotēka.

Bulduru bibliotēka.

Ceturtdien, 11. augustā, no plkst. 9.30 līdz 12.30 pie Jūrmalas domes ēkas Jomas ielā 1/5 notiks pikets par Bulduru bibliotēkas saglabāšanu esošajās, bibliotēkas vajadzībām īpaši būvētajās telpās, pievēršot uzmanību Jūrmalas valstspilsētas domes diskriminējošajai attieksmei pret kultūru un bibliotēkām Jūrmalā.

Jūnijā lasītāji saņēma informāciju par Jūrmalas valstspilsētas domes plāniem slēgt Asaru un Bulduru bibliotēkas, tika izdoti rīkojumi norakstīt lielu skaitu grāmatu. Lai saņemtu atbildes uz jautājumiem par bibliotēku nākotni, notika lasītāju tikšanās ar Jūrmalas Centrālās bibliotēkas direktori Māru Jēkabsoni, Kultūras nodaļas vadītāju Agnesi Miltiņu un izpilddirektoru Edgaru Stobovu.

Sarunā domes pārstāvji nesniedza nevienu dokumentos un faktos pamatotu iemeslu Bulduru bibliotēkas slēgšanai un izlikšanai no telpām Edinburgas prospektā 89, kā arī nepiedāvāja risinājumus Bulduru bibliotēkas kā pilnvērtīgas bibliotēkas turpmākajai darbībai.

Jāuzsver, ka domes pārstāvji līdz šim snieguši vairākus publiskus paziņojumus, kuri neatbilst patiesībai vai to ticamība ir pamatoti apšaubāma. A. Miltiņas publiskie izteikumi par bibliotēkas izlikšanu no telpām domes īstenotā taupības režīma dēļ neiztur kritiku, jo Jūrmalas domes 2021. gada 22. decembra saistošajiem noteikumiem Nr. 54 “Par Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības 2022. gada budžetu” pielikumos pievienotās tāmes liecina, ka Kauguru svētkiem no pilsētas pamatbudžeta paredzēti 150 tūkstoši eiro, savukārt vides objektiem – 103 200 eiro[1]. Savukārt pēc M.Jēkabsones sniegtās informācijas Bulduru bibliotēkas apkurei rudens un ziemas sezonā nepieciešami tikai 22 tūkstoši eiro, bet bibliotēkā pieejamie ēkas apsekošanas dokumenti liecina, ka ēka ir ekspluatējama un nav avārijas stāvoklī, lai gan ēkai, protams, ļoti būtu nepieciešams Jūrmalas domes ieguldījums gan kosmētiskajā remontā, gan citos uzlabojumos.

Kā patiesībai neatbilstoši visdrīzāk vērtējami arī E. Stobova izteikumi, solot lasītājiem Bulduru bibliotēkā veikt remontu. 2022. gada 31. marta domes sēdes protokols un audioieraksts liecina, ka domes priekšsēdētājs G. Truksnis un priekšsēdētāja vietniece R. Sproģe izsakās, ka “jau vairākus gadus atpakaļ tika konstatēts, ka Bulduru bibliotēkas ēka atrodas tehniski sliktā stāvoklī, bet, tā kā ir izvērtēts, ka nav ekonomiski lietderīgi ieguldīt līdzekļus šīs ēkas remontam, tiek meklēti citi risinājumi”[2].

Vienlaikus R. Sproģes minētie risinājumi nozīmē bibliotēkas faktisku likvidāciju, jo piedāvāts izveidot grāmatu izsniegšanas punktu Jūrmalas teātrī 10 reizes mazākā platībā nekā Bulduru bibliotēkas ēka. Tas neatbilst 21. gadsimta atziņām par bibliotēku kā apkaimes kopienas un informācijas centru, un grāmatu izsniegšanas punkts nav bibliotēka. Tāpat kritiski vērtējams ir priekšlikums bibliotēku izvietot Aspazijas pamatskolā, jo izglītības iestādē ir jāievēro īpaši pasākumi bērnu drošībai, bet bibliotēka ir visiem pieejama publiska telpa.

Par Bulduru bibliotēkas saglabāšanu esošajās telpās jau parakstījušies vairāk nekā 700 iedzīvotāju. Atbalstu izteikuši daudzi rakstnieki un kultūras darbinieki. Tādēļ piketā bibliotēku lasītāji atkārtoti aicinās Jūrmalas domi ieklausīsies savu iedzīvotāju viedoklī.

 

Informāciju sagatavoja Jana Veinberga, rakstniece, Latvijas Rakstnieku savienības biedre

[1] https://saite.lv/lGX (skat. 29.lpp.)

[2] https://dokumenti.jurmala.lv/docs/l22/p/l22p006.htm

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Edijs Āboliņš

Jo vairāk datu, jo siltākas mājas

Attīstoties digitalizācijai, pieaugot viedierīču skaitam un laikam, ko pavadām internetā, strauji pieaug arī datu apjoms. Eiropas Komisijas publicētā informācija liecina, ka 2018. gadā tika ģenerēti 33 zetabaiti datu, bet 2026. gadā gaidāmi jau 175 zetabaiti. Tas nozīmē arī būtisku ietekmi uz vidi. Katrs saglabātais fails, straumētais video, mākslīgā intelekta vaicājums vai e-pasts nozīmē datu centru darbību, kas patērē lielu elektroenerģijas daudzumu un rada siltumu, kā rezultātā pieaug arī CO₂ emisijas. Taču ir radīti risinājumi, kas ļauj defektu pārvērst par efektu un datu centru siltumu integrēt kopējā apkures sistēmā, samazinot vajadzību pēc fosilajiem energoresursiem.

Viedoklis Liene Dreimane

Latvijas vīrieši – ne tikai kā varmākas, bet arī cietušie. Vardarbības veidi, prevencija un risinājumi

Vardarbība nešķiro pēc dzimuma, vecuma vai sociālā statusa, tomēr sabiedrībā joprojām dominē mīti: vardarbība esot “tikai nelabvēlīgos apstākļos” un varmākas vienmēr esot vīrieši. Latvijā ik gadu desmitiem tūkstošu cilvēku piedzīvo vardarbību ģimenē, bet vīriešu pieredze kā cietušajiem bieži paliek nepamanīta. Tiesību aizsardzības mehānismi nav pilnīgi – pat ja normatīvie akti ir dzimumneitrāli, praksē vīrieši kā upuri ir maz redzami, savukārt vīrieši–varmākas ne vienmēr saņem efektīvu sociālo korekciju. Lai situāciju uzlabotu, nepietiek tikai ar sodiem – vajadzīga prevencija, psiholoģiska palīdzība un plānveidīga starpinstitūciju sadarbība.

Viedoklis Agnese Arne-Štencele

Mājražotājiem nepieciešama taisnīga vide, kur attīstīties

Vadot kooperatīvu, nereti saņemu jautājumu, vai kooperatīvi kā koncepts nav jau novecojis jēdziens. Es teiktu, ka nē, un šajā modelī vēl ir daudz iespēju, ko apgūt. Sabiedrībā pastāv uzskats, ka “latvietis kooperēties nemāk”, bet tas ir mīts. Kooperatīvi ir vajadzīgi, jo tie strādā. Tādā veidā var mācīties sadarboties, augt un attīstīties. Kooperatīvu mērķis ir stiprināt vietējo ražotāju kopienu, piedāvāt kvalitatīvus, ekoloģiskus produktus un veidot īsu, godīgu pārtikas ķēdi starp ražotāju un pircēju.

Viedoklis Edgars Surgofts

Mājoklis kādā no Latvijas reģioniem – vai nesasniedzams sapnis?

Hipotekārās kreditēšanas pieaugums bieži tiek pasniegts kā labsajūtas rādītājs, taču dati liecina, ka izaugsme ne visur nozīmē vienu un to pašu. Latvijas reģionos hipotekāro kredītu īpatsvars joprojām ir zems, un tas nav skaidrojams ar vāju ekonomisko aktivitāti vien. Drīzāk – ar to, kā mēs skatāmies uz risku, izvēli un informāciju.

Jaunākajā žurnālā